Kā paša spēkiem izgatavot kompostu?

Kompostam piemīt izcilas augsnes kvalitātes uzlabošanas īpašības, un tā ir lieliska alternatīva citiem mēslojuma veidiem, kurus ir jāiegādājas veikalā. Kompostu pievieno augsnei, lai uzlabotu un saglabātu tās fizikālās un ķīmiskās īpašības, un to iegūst, kompostējot bioloģiski sadalāmos atkritumus. Kompostēšana ļauj ne tikai iegūt augsnes organisko uzlabošanas līdzekli, bet arī ievērojami samazināt atkritumu daudzumu.

Tiem, kuriem ir savs zemes gabals un kuri vēlas uzlabot augsnes struktūru, komposts ir nepieciešams visu laiku. Kur ņemt kompostu? Atbilde ir ļoti vienkārša – pagatavot to paša spēkiem. Katrā mājsaimniecībā vienmēr ir daudz organisko atkritumu un saprātīgāk ir tos nogādāt uz komposta tvertni vai kaudzi nevis vienkārši izmest atkritumos.

Izmantojot vienkāršas un efektīvas metodes, ir iespējams savam dārzam izveidot augstas kvalitātes, bagātīgu un videi draudzīgu kompostu. Svarīgākais to ir darīt pareizi, lai augi saņemtu visas nepieciešamās barības vielas.

Kas jāzina, uzsākot kompostēšanu?

Autors: kompostesana

Pirmkārt, kompostēt var visu, kam ir organiska izcelsme un kas neietver sintētiskus vai citus kaitīgus piemaisījumus. Piemēram, kompostēšanai piemērots materiāls ir sausas lapas, nopļauta zāle, siens, koku saknes vai zari, izlietotie tējas vai kafijas biezumi, dārzeņu vai augļu pārpalikumi, papīrs, kas nav laminēts vai krāsots, un citi bioloģiskie materiāli. Savukārt nedrīkst kompostēt dzīvnieku kaulus, slimus augus, sabojātu gaļu, piena produktus, plastmasu, metālu, gumiju un citus neorganiskos materiālus.

Visus kompostējamos materiālus iedala divās grupās – "zaļajos" atkritumos un "brūnajos" atkritumos. "Zaļie" atkritumi ir slāpekļa avots un parasti tie ātri sadalās. Par tādiem uzskata pārtikas atkritumus, svaigi pļautu zāli, zaļās lapas – gandrīz visus atkritumus, kas ir zaļā krāsā. Šīs sastāvdaļas (arī kafijas biezumi, kas ir labs slāpekļa avots) apgādā mikroorganismus, kas īsteno kompostēšanas procesu, ar olbaltumvielām, tādējādi sekmējot to vairošanos un augšanu.

Savukārt "brūnie" atkritumi ir oglekļa avots, tie lēni sadalās un parasti ir brūnā vai tumšā krāsā kā, piemēram, salmi, koku atgriezumi, papīrs. Šīs sastāvdaļas apgādā mikroorganismus ar oglekli kā enerģijas avotu, kas nepieciešams, lai sadalītu organiskos materiālus.

Jāatceras, ka komposta sastāvdaļas ir nepieciešams smalcināt, lai tās ātrāk tiktu pakļautas mikroorganismu iedarbībai, taču arī pārspīlēt nevajadzētu, jo pārāk smalkas sastāvdaļas var radīt masas sablīvēšanos un gaisa piekļuves mazināšanos. Tāpat jāatceras, ka mikroorganismu darbībai ir nepieciešams ne vien gaiss, bet arī mitrums. Kompostam ir jābūt mitram, taču no tā nedrīkst tecēt ārā ūdens.

Komposta kaudze – tradicionāla kompostēšanas metode

Autors: komposta_kaudzes

Lai izveidotu komposta kaudzi dārzā, vispirms ir jāizvēlas tās atrašanās vieta. To nevajadzētu izvietot pārāk tuvu mājai, lai smakas un kaitēkļi, kas ieradīsies "apciemot" komposta kaudzi, netraucētu mājinieku komfortam. Kaudzi var izvietot gan ēnā, gan saulē, taču ir jāatceras, ka saulē atkritumi sadalīsies daudz ātrāk un tiem būs nepieciešams vairāk ūdens. Tā ir jāizvieto uz zemes dažu metru attālumā no augiem. Būtībā izveidot komposta kaudzi ir ļoti vienkārši – nepieciešama vien brīva vieta dārzā, kur tiks uzkrāti organiskie atkritumi.

Komposta kaudzes izveide ir, iespējams, vispopulārākā no kompostēšanas metodēm, taču, lai tā sniegtu rezultātu, ir jāievēro daži būtiski noteikumi, piemēram, tā ik pa laikam ir jācaurdur ar kādu asu stieni vai jāpārcilā, lai nodrošinātu vismaz nelielu gaisa cirkulāciju. Tāpat kaudzi nepieciešams norobežot, lai grauzēji un putni tai nepiekļūtu, un, piemēram, lietus laikā tā jāpārklāj ar kādu materiālu, lai kaudzē neiekļūst liekais nokrišņu ūdens.

Kompostēšana tvertnēs maziem komposta apjomiem

Autors: kas_ir_komposts

Cits veids ir iegādāties kompostēšanas tvertni dārza preču veikalā. Tā ir piemērotākā metode, ja nepieciešams kompostēt mazus atkritumu apjomus. Visbiežāk šādām tvertnēm ir cilindriska forma, tām ir vāks augšpusē un nav pamatnes. Kompostēšanas tvertņu lielākā priekšrocība ir komposta aizsardzība no kaitēkļiem un dzīvniekiem. Šādas tvertnes trešdaļa vai puse no apjoma ir jāpiepilda ar "brūnajiem" atkritumiem, pēc tam, kad masa ir nedaudz iegūlusi, nepieciešams pievienot "zaļos" atkritumus. Tādā veidā jāliek atkritumi kārtām, kamēr tvertne tiek piepildīta.

Komposta kastes – pielāgota izmēra veidojums kompostēšanai

Autors: ka_kompostet

Visbiežāk kastes kompostēšanai tiek veidotas pašu rokām, jo tā ir lieliska iespēja izgatavot noteikta lieluma vai formas kasti. Daudzos celtniecības veikalos tiek pārdoti speciāli koka rāmji tādām kastēm un sānu sienas, kas izgatavotas no koka vai sietveidīga materiāla. Labākais veids ir izgatavot kasti, kuras tilpums ir vismaz viens kubikmetrs, jo tādā veidā ir iespējams iegūt pietiekami daudz komposta, neaizņemot lielu dārza platību.

Turklāt viena no šīs metodes priekšrocībām ir iespēja kompostējamo masu pārcilāt, lai nodrošinātu tai gaisa piekļuvi. Lai kompostēšanas process noritētu ātrāk, katram no komposta slāņiem jāpievieno sauja jau gatavā komposta vai augsnes. Cits veids ir izmantot speciālus biokompostētājus (nopērkami sadzīves, dārza preču veikalos) – vielas, kas paredzētas, lai paātrinātu organisko vielu sadalīšanos un pārveidošanos humusā.

Kad var sākt izmantot kompostu?

Autors: komposts

Lai komposts pilnībā izveidotos, tas ir regulāri jāpapildina ar jaunu materiālu. Turklāt jāatceras, ka nepieciešams "zaļo" un "brūno" atkritumu līdzsvars, tas ir, tie ir jāklāj komposta kaudzē, tvertnē vai kastē kārtām. Piemēram, pašā pamatnē uz zemes jānoklāj vismaz piecu līdz desmit centimetru biezs "brūno" atkritumu slānis, tad tam jāpievieno "zaļo" atkritumu slānis un tad atkal "brūnais". Ideāla proporcija ir, piemēram, trīs "brūno" atkritumu slāņi un viens "zaļo" atkritumu slānis vai vienāds katra atkritumu veida proporciju sadalījums. Visiem atkritumiem ir savstarpēji jāsaskaras, un tie ir jāizvieto vairāku centimetru slāņos.

Pareizu darbību rezultātā iespējams iegūt kompostu pat divu mēnešu laikā, taču šis process var aizņemt arī ilgāku laiku. Kad komposts būs gatavs (tas kļūs melns, drupans, ar bagātīgu tekstūru), to varēs sākt izmantot dārzā.

Protams, pastāv ļoti daudzas kompostēšanas metodes kā kompostēšana mulčējot, karstā vai aukstā kompostēšana un citi veidi. Lai arī rakstā tika minētas populārākās kompostēšanas metodes, katrs pats izvēlas savām vajadzībām un iespējām piemērotāko veidu, kā iegūt vērtīgo kompostu.