Kā rūpēties par augļu koku veselību rudenī?

Vai kādreiz esi pievērsis uzmanību pilsētvidē augošiem kokiem? Liela daļa no tiem nemaz neizskatās estētiski – uz stumbriem mitinās dažādi kukaiņi, vaboles, kā arī aug sēnes, zariem un lapotnei ir neveselīgs izskats. Tas viss ir nepareizas vai nepienācīgas augu kopšanas sekas. Tāpēc šajā rakstā uzzināsi, kāpēc koku apstrāde rudenī ir tik būtiska un ko darīt, lai koki saglabātu veselīgu izskatu visā to mūža garumā.

Dārzos augošo koku apstrāde rudenī ietver sevī šādus pasākumus:

• kaitēkļu apkarošana, 
• slimības izraisošo mikroorganismu iznīdēšana,
• aizsardzība pret ziemas kaitēkļiem (zaķiem, pelēm) un salu.

Lai to paveiktu, nepieciešams veikt trīs būtiskas procedūras:

• koku apsmidzināšanu,
• kaļķošanu,
• koka stumbru siltināšanu.

Apsmidzināšana

Līdz oktobra vidum noteikti jāparūpējas par augļu koku un krūmāju slimību profilaksi, veicot to apsmidzināšanu ar fungicīdiem, jo pretējā gadījumā mikroorganismi-slimību izraisītāji var savairoties un izplatīties pa visu dārza teritoriju, inficējot pārējos augus. Silts un mitrs laiks veicina baktēriju izplatību, tāpēc, laikus neveicot dārza koku un krūmu apsmidzināšanu, pavasarī tie cietīs no dažādām saslimšanām, infekcijām un sēnītēm. 

Apsmidzināšanai var izmantot karbamīdu, kas ir lielisks līdzeklis cīņā ar sēnīšu infekcijām, kraupi un pleķu veidošanos uz stumbriem. Tāpat karbamīds efektīvi iznīcina kukaiņu olas un kāpurus. Taču rudens pēdējā mēnesī izmantot karbamīdu gan nebūtu ieteicams, jo šāds sastāvs piesātina augu ar slāpekli, veicinot veģetācijas procesus. Tā rezultātā koki līdz salu uznākšanai nepaspēs sagatavoties ziemas miegam un var iet bojā.

Tāpat kokus var apstrādāt ar vara sulfātu, kas efektīvi novērš miltrasas veidošanos un koku pūšanu. Šo līdzekli var izmantot jebkurā gada laikā. Vara sulfātam pievienojot kaļķi (attiecībā 1:1), var iegūt tā saucamo Bordo maisījumu. Šāds līdzeklis kalpos vienlaicīgi gan slimību profilaksei, gan cīņā ar kaitēkļiem.

Bordo šķīdums ir viens no populārākajiem apsmidzināšanas līdzekļiem. Tam raksturīga blāvi zila nokrāsa, tāpēc, ja koku stumbri pārklāsies ar zilganas krāsas kārtu, par to nav jāsatraucas – ar laiku šī krāsa pazudīs, bet vismaz visi kaitīgie kukaiņi un mikroorganismi būs iznīdēti.

Reizēm dārzkopji izmanto arī dzelzs sulfāta šķīdumu koku (īpaši ābeļu) apsmidzināšanai. Fungicīds darbojas līdzīgi kā vara sulfāta šķīdums, taču papildus baro augu ar dzelzi – ļoti būtisku mikroelementu ābeļu veselībai. Tas aktīvi iesaistās ļoti daudzos ābeļu, plūmju, persiku un ķiršu koku oksidatīvajos procesos. Vara vai dzelzs sulfātam papildus ieteicams pievienot insekticīdus, kas nodrošinās vēl efektīvāku koku aizsardzību pret kukaiņiem.

Sanitārā cirpšana un kaļķošana

Tāpat kokiem rudenī obligāti jānodrošina aizsardzība pret kaitēkļiem. Tieši rudenī visi kukaiņi gatavojas doties ziemas miegā, ierīkojot migas koku mizā, zaros un apkārt koku stumbriem. Lai iznīcinātu lielāko daļu vaboļu un citus kaitīgos kukaiņus, pietiek ar koku un krūmu sanitāro cirpšanu un zemes uzrakšanu apkārt augu stumbriem. Savukārt cīnīties ar tiem kukaiņiem, kas slēpjas koku mizas porās, palīdzēs stumbru kaļķošana, kas sevī ietver:

• stumbru attīrīšanu no vecās mizas ar speciālu kasīkli vai metāla saru birsti,
• dažādu traumu ārstēšanu, izmantojot dārza tepi,
• stumbru kaļķošanu ar speciālu sastāvu.

Šāda veida apstrāde iznīcinās kukaiņu migas, olas un kāpurus. Maksimālai efektivitātei kaļķošanas līdzeklim var pievienot insekticīdus.

Koku stumbru siltināšana

Tāpat rudenī apkārt koku stumbriem vajadzētu aptīt siltinošu materiālu kārtu. Stumbrs ir koka vājākā vieta, un, ja tā miza ziemā sasals, auga izdzīvošanas iespējas būs niecīgas. Lai no tā izvairītos, stumbrs ir jāapsien ar ruberoīdu vai papi aptuveni līdz viena metra augstumam. Nenāks par ļaunu starp koka mizu un siltināšanas materiālu izveidot papildu slāni no maisauduma vai salmiem, kas pasargās koku no liela sala un sniega.

Aizsardzība pret grauzējiem

Pasargāt kokus no grauzējiem ir ļoti vienkārši. Dārzā ieteicams izvietot lamatas pelēm, savukārt, lai nodrošinātu aizsardzību pret zaķu un stirnu radīto postu, ap koku stumbriem pa virsu siltinošajam slānim jāaptin dzeloņstieples.

Veicot visas iepriekš minētās procedūras, nedrīkst aizmirst pēc tam sakopt arī dārza teritoriju. Nokritušajās lapās un apcirptajos koku zaros, par cik tie nav apstrādāti ar aizsargājošiem līdzekļiem, mēdz pārziemot kaitēkļi un vairoties dažādas baktērijas, kas bojā augu veselību. Tāpēc visi atkritumi  obligāti jāsavāc un jāsadedzina.