Kā siltināt dzīvojamo ēku jumtus, lai ziemā nodrošinātu lielāku komfortu un zemākas apkures izmaksas

Ziemas mēnešos aktualizējas jautājums par to, cik energoefektīvas ir ēkas, kurās dzīvojam un uzturamies.  Vai ir iespējams samazināt siltumenerģijas izmaksas ilgtermiņā? Un ko darīt, ja šķiet, ka mājas jumtā "svilpo vējš"!

Energoefektivitāte pēc definīcijas nozīmē enerģijas lietderīgu izmantošanu. Lai samazinātu enerģijas patēriņu ēkā, ir nepieciešams saprast, kādi siltuma zudumi ir un kāpēc tie ir radušies. Tā kā katra māja ir unikāla, tad arī energoefektivitātes pasākumi katrai ēkai būs atšķirīgi.
Tomēr jāatzīst, ka ikvienai ēkai jumti ir visjutīgākā konstrukcijas daļa attiecībā uz siltumenerģijas zudumiem un energoefektivitāti. Kad tiek samazināti siltuma zudumi caur jumtu, ir nepieciešams mazāk siltumenerģijas, lai apkurinātu visu māju. Kā atzīst speciālisti, viens no būtiskākajiem pasākumiem ēku energoefektivitātes veicināšanā ir ēku norobežojošo virsmu siltināšana, kas kļuvusi par vienu no galvenajiem siltuma taupīšanas paņēmieniem.  

Akmens vates izolācijas ražotājs PAROC radījis virkni izstrādājumu un kvalitatīvu risinājumu, kas paredzēti energoefektīvu ēku siltināšanai jebkuram jumtu veidam: slīpiem un lēzeniem jumtiem, kā arī mansardiem. Šie risinājumi ievērojami samazinās siltuma patēriņu ēkā. Kā izvēlēties nepieciešamos materiālus un kā veikt jumtu siltināšanu biežāk izmantotajos veidos, konsultē PAROC speciālisti.

Slīpā jumta siltināšana
Latvijā dzīvojamās ēkas visbiežāk tiek celtas ar mansardu, tādēļ siltumizolācijas slāni šādās konstrukcijās montē starp spārēm. Siltumizolācijas slāni veido no PAROC eXtra vai PAROC eXtra plus plāksnēm. No siltās puses, tas ir, no ēkas iekšpuses, pie spāres tiek stiprināta ūdens tvaika izolācija (vienlaikus arī gaisa barjera), parasti tam tiek izmantota 200 mikronus bieza polietilēna plēve. Pie spāres no apakšas caur piestiprināto polietilēna plēvi tik pienaglotas koka brusiņas vai metāla profili, pie kuriem tiks stiprināta griestu apdare (ģipškartona plāksnes, koka apdares dēlīši u.tml.). Atstarpe starp brusiņām vai profiliem tiek aizpildīta ar 50 mm biezu siltumizolāciju. Virs spāres tiek ierīkota hidroizolācija no ūdens tvaiku caurlaidīgas plēves (difūzijas plēve), kurai tiek cieši piespiestas universālas akmens vates plāksnes. Ventilējamā gaisa šķirkārta jāveido virs difūzijas plēves. Ventilējamās gaisa šķirkārtas augstums atkarīgs no jumta slīpnes garuma, bet nevar būt mazāks par 50 mm. Turklāt jānodrošina gaisa kustība šajā šķirkārtā, tas ir, karnīzē (jumta apakšā) un korē (jumta augšā) šai šķirkārtai jābūt savienotai ar āra gaisu. Virs hidroizolācijas slāņa spāres garenvirzienā tiek pienaglots dēlis, bet uz tā šķērsvirzienā latas, uz kurām tiek stiprināts dakstiņu vai viļņoto lokšņu segums. Visiem šiem slāņiem ir liela nozīme, tādēļ jebkāda kļūda nozīmē papildu izmaksas, kad to vēlāk nākas labot. 

Lēzenā jumta siltināšana
Lēzenos jumtus individuālo māju celtniecībā izmanto retāk. Tiem, kuri izraudzījušies lēzenā jumta konstrukciju, pirmām kārtām, jāizveido tā slīpums un tad jāveido ūdens tvaika un gaisa izolācijas kārta. Tvaika un gaisa izolācijai, tāpat kā slīpā jumta gadījumā, var izmantot 200 mikronus biezu polietilēna plēvi. Salīmējot plēves savienojuma šuves, uz tās tiek ierīkota siltumizolācija. Lēzena jumta siltināšanai iesakām izmantot jaunas vertikāli orientētas šķiedras plāksnes PAROC ROL 30, kuru biezums ir 210–440 mm. Uz tām veido virsējo siltumizolācijas slāni no PAROC ROB 80 plāksnēm tā, lai pārklātu apakšā esošo plākšņu šuves. Jumta membrānas segums tiek klāts tieši virs PAROC ROB 80 plāksnes, to piekausējot un/vai mehāniski piestiprinot.

Bēniņu pārseguma siltināšana
Tā ir daudz vienkāršāka jumta konstrukcija, kur viegli ierīkot siltinājuma slāni, bet paši bēniņi ir lieliska telpa gaisa vadu izvilkšanai un ventilācijas iekārtu montēšanai. Aukstajos bēniņos lielā telpa starp griestiem un ārējo jumta konstrukciju ļauj viegli samontēt vajadzīgo izolācijas slāni, jo siltumizolācijas biezumu tur neierobežo spāru augstums.

Siltinot bēniņus, izolācijas materiāla kārta nav jāklāj starp spārēm – siltinājuma materiāls tiek montēts uz seguma, pirms tam obligāti izveidojot ūdens tvaika un gaisa izolāciju. Šā slāņa šuves jāsalīmē un cieši jāsavieno ar citiem gaisa izolācijas funkciju nodrošinošiem elementiem, piemēram, sienu.

Bēniņu siltināšanai iesakām izmantot universālās akmens vates plāksnes PAROC eXtra vai PAROC eXtra plus. Kopējo siltināšanas slāņa biezumu izraugās, balstoties uz vietējiem normatīviem, piemēram, LBN002-15 vai noteikumiem, kurus nosaka ēkas īpašnieks saskaņā ar projektu. Normatīviem atbilstošs biezums bēniņos būtu, sākot ar 250 mm biezu siltumizolācijas slāni, bet paaugstinātu prasību energoefektīvās ēkās tam būtu jābūt aptuveni 350–450 mm. PAROC eXtra plāksnes var klāt vairākās kārtās tā, lai virsējo plākšņu šuves nesakristu ar apakšā esošo plākšņu šuvēm.

Īpaši svarīgi ir aizsargāt siltumizolācijas plāksnes pa ēkas perimetru no aukstā gaisa iekļūšanas pašā siltinājuma slānī. Tādēļ pa visu ēkas perimetru būtu jāizmanto aizsardzībai no vēja paredzētās minerālvates plāksnes PAROC WAS 35 vai difūzijas plēve, ko ir svarīgi labi piestiprināt.

Nedegošās akmens vates izolācijas plāksnes, kas laiž cauri ūdens tvaikus, bet labi izolē siltumu un skaņu, ir lieliska izvēle. Siltināšana ar PAROC akmens vati rada īpaši būtiskas un stabilas ilgtermiņa vērtības – labāku dzīves vidi, drošāku un ilgmūžīgāku mājokli. 

Slīpā jumta siltināšana

Autors: paroc_1

Autors: paroc_2

Autors: paroc_3

Autors: paroc_4