Kalnozols: būvniecības izglītības programmām jābūt ciešākai sasaistei ar nozares reālo attīstību
Pretējā gadījumā kvalitatīvs būvniecības rezultāts ir nevis likumsakarība, bet laimes spēle, kurā būvuzņēmējs ir kā iespiests spīlēs starp "uzbūvēt lēti" un "kvalitatīvam celtniekam samaksāt adekvāti", uzskata Kalnozols.
"Celtnieka profesija, it īpaši inženiera celtnieka profesija prasa ļoti plašu zināšanu klāstu. Tomēr visbūtiskākā lieta ir organizatora iemaņas un zināšanas, kas, pēc manas pieredzes, piemīt labi ja 10% inženieru celtnieku. Tā ir prasme organizēt darbus tā, lai tie iekļaujas termiņos, atbilstoši kvalitātes, tehnoloģiju un darba drošības standartiem," norādīja Kalnozols.
Laba darba organizācija spēj samazināt celtniecības termiņus un izmaksas vismaz par 15%, informēja Kalnozols, piebilstot, ka tas ir svarīgi gan pasūtītājam, gan uzņēmējam, kuram pretējā gadījumā nereti darbinieku kļūdas nākas segt no savas peļņas daļas vai pat piemaksāt.
"Būvnieku izglītības programmas prasa daudzas reformas, taču primāri vēlos uzsvērt profesionālās izglītības zemo prestižu sabiedrībā, kā arī otršķirīgo sabiedrības attieksmi, kaut vai kā piemēru ņemot Rīgas domes lēmumu sabiedriskā transporta biļetes apmaksāt vispārizglītojošo skolu skolēniem, ignorējot vienaudžus no profesionāli tehniskajām skolām. Tas ir absurds, ka pašvaldības lēmumu līmenī tiek noniecināti un par otršķirīgiem padarīti arodizglītības skolēni. Attīstītajās valstīs līdzās tā saucamajām "baltajām apkaklītēm" tikpat prestižas ir "zilās apkaklītes", kas pārstāv tehniskās specialitātes," piebilda Kalnozols.
Rīga, 9.dec., NOZARE.LV.
Foto: Stock.XCHNG
2012.gada 10.decembrī
