Kam jāuzņemas atbildība par būvei atbilstošu hidroizolāciju?
Būvējot ēku, hidroizolācijai nereti netiek pievērsta pienācīga nozīme. Taču nepareizi izveidota hidroizolācija vēlāk radīs virkni problēmu – pakāpenisku ēkas konstrukcijas grūšanu, pasliktinātu siltumpretestību, pelējumu un citas. Par to, kurš īsti ir atbildīgs par būvei piemērotas hidroizolācijas izveidi, stāsta diplomēts inženieris Egils Emersons.
Jautājums par atbildību šodien ir aktuāls, jo Latvijā esmu redzējis lielus, dārgus projektus, kas turklāt tikuši arhitektoniski augstu novērtēti. Tajā pašā laikā ēkas pagrabā ir uzstādīts sūknis, kas nepārtraukti atsūknē ūdeni. Tādējādi tiek radīts priekšstats, ka ēkai nav problēmu ar hidroizolāciju. Latvijā ir arī par Eiropas Savienības finansējumu uzbūvēti dzeramā ūdens rezervuāri, kam betonējums līdzinās sausam biezpienam, savukārt ūdens necaurlaidību nodrošina 2 mm bieza ārzemēs ražota hidroizolācijas kārta. Taču dramatiskākais ir tas, ka šādas situācijas tiek slēptas... Dažāda līmeņa speciālisti izliekas neredzam problēmu vai slēpj savu nekompetenci. Taču ne visu ir iespējams noslēpt...
Kurš ir atbildīgs par šādu situāciju?
Uz šo jautājumu var palūkoties gan no morālā, gan juridiskā viedokļa. Ja būvfirma ēku būvējusi saskaņā ar būvprojektu, bet projektā hidroizolācijas sadaļa ir vāja, atbildīgo parasti meklē projektēšanas un būvniecības līgumos. Ja saskaņā ar līgumiem neviens atbildību nav uzņēmies, praksē visbiežāk vainīgs izrādās pasūtītājs, kurš par šīm kļūdām maksā ar nekvalitatīvu būvi un papildu izmaksām.
Ja projektētājs vai ģenerāluzņēmējs sauc sevi par profesionāļiem un nevēlas mānīt pasūtītāju par sava projektu kvalitāti, ir vairākas iespējas, jāsāk iedziļināties tehnoloģijās un tehniskajos risinājumos vai arī jāpiesaista un jāuzticas konkrētās nozares profesionāļiem. Ja ir gadījies pieļaut kļūdu, godīgākais ir to atzīt un meklēt risinājumu, nevis slēpt brāķi...
Apakšuzņēmēji, kas, nenovērtējot kļūdas projektā, uzņemas darbus un sniedz finansiālu garantiju, brāķa gadījumā zaudē garantijas. Savukārt, ja kompetents apakšuzņēmējs tiek pieaicināts jau ēkas būvniecības stadijā, tad vairs neko īsti nevar labot. Jebkurā gadījumā, ja darba rezultāts ir nekvalitatīvs, galvenais zaudētājs ir pasūtītājs. Kādas ir šodienas tehniskās iespējas un zināšanas šajā jomā?
Hidroizolācijas remonts
Jēdzienu «hidroizolācijas remonts» attiecina uz objektiem, kur hidroizolācija ir izveidota neatbilstoši, respektīvi, paveiktais darbs ir brāķis... Jau uzbūvētā projektā projektēšanas brāķi novērst var tikai, būvi daļēji vai pilnīgi nojaucot. Taču ir situācijas, kad kvalitatīvi saremontēt (novērst brāķi) vienkārši nav iespējams. Tad pasūtītājam visbiežāk iegalvo, ka visi risinājumi ir atbilstoši šāsdienas tehnikas sasniegumu līmenim un objekts ir uzbūvēts saskaņā ar LBN. Ja pasūtītājs vai viņa pārstāvis nespēj paredzēt iespējamās problēmas, kas varētu atklāties ekspluatācijas laikā, no būvnieka un projektētāja puses viss ir kārtībā.
Tādus sīkumus kā caurumus un plaisas nekvalitatīvā betonā vienkārši aizsmērē, paļaujoties, ka vismaz garantijas laiku turēs... Kāds ir risinājums?
Pirmkārt, visiem būvniecības procesa dalībniekiem skaidri jādefinē, kas ir kvalitāte dažādās būvniecības un projektēšanas stadijās, kā to sasniegt un kontrolēt. Pasūtītāja pārstāvim, arhitektam, ģeotehniķim, būves iekārtu plānotājam, nesošo konstrukciju plānotājam, celtniecības darbu veicējam, būvdarbu plānotājam, atbildīgajam par būvfiziku, betona tehnologam, būvuzraugam – visiem šiem speciālistiem katram atsevišķi un visiem kopā ir jāsaprot, kas ir kvalitāte un kā to sasniegt katrā būvniecības stadijā. Katram no šiem speciālistiem ir jāuzņemas atbildība par hidroizolāciju līguma formā un katram jānodrošina kvalitāte, kas atbilst šīsdienas zināšanu līmenim par hidroizolācijas risinājumiem. Ģenerāluzņēmējam un pasūtītājam ir jābūt zinošam un jākoordinē projektēšana un būvniecība. Speciālistam hidroizolācijas jomā ir jāskaidro pasūtītājam dažādu konceptuālo risinājumu plusi un mīnusi. Ir jāzina, cik daudz var atļauties ekonomēt un arī pasūtītājam jāpaskaidro, ar ko viņš riskē ekonomējot, kādas problēmas tas varētu radīt ēkas ekspluatācijas gaitā.
Egils Emersons,
Dipl. ing.
Žurnāls "Būvinženieris" 2014. gada februāris
Foto: STOCK.XCHNG.
