Kamīni un krāsniņas – omulības un labsajūtas garants katrā namā
Kad rītos saullēktu pavada vēsa migla, kad puķu dobēs savas galvas lepni ir izslējuši gladiolu pīķi un kartupeļi tā tik vien gaida, kad tos novāks, ir skaidrs viens – klāt ir rudens, un līdz ar to arī tas, pēc kā daudzi jau kādu brīdi ir ilgojušies – apkures sezona! Tas jaukais gada laiks, kad tiek iekurināti pa vasaru nedaudz piemirstie kamīni un krāsniņas, kad omulīgs uguns sprakšķis un karsta tējas krūze tā vien vedina uz apceri un poēziju.
Kas tad īsti jāzina par kurināmo, lai kamīni un krāsniņas sildītu ilgi un tīkami? Lasi tālāk un uzzini, kā izvēlēties piemērotāko kurināmo, kā arī 8 ieteikumus par to, ko noteikti nevajadzētu dedzināt.
Kādi kurināmā veidi ir piemēroti kamīniem un krāsniņām
Būtībā visus kurināmos materiālus var iedalīt 3 veidos – cietais, šķidrais un gāzveida kurināmais. Kamīni un krāsniņas pamatā darbojas tikai ar cieto kurināmo. Tie kamīni un krāsniņas, kas darbojas ar speciālu degšķidrumu vai gāzi, pārsvarā ir domāti omulības un liesmiņu spēles radīšanai, taču siltumu īpaši daudz nedod.
Kādi ir cietā kurināmā veidi un ko izvēlēties?
Tātad, atpakaļ pie siltuma. Kamīni un krāsniņas savu primāro funkciju vislabāk veiks tad, ja kurināmais būs sauss. Cietais kurināmais ir pieejams dažādās variācijās.
Malka – populārākais cietā kurināmā veids. Viegli pieejams, vienkārši sagatavojams, samērā lēts. Malkai parasti izmanto mazvērtīgu koksni, kura nav piemērota mēbeļu vai papīra ražošanai. Siltumatdeve primāri atkarīga no koka sugas un sagatavošanas veida. Mazs īpatnējais sadegšanas siltums. Nav efektīvākais kurināmais. Siltumatdeve vidēji: 546m3/1Gcal.
Malka – populārākais cietā kurināmā veids. Viegli pieejams, vienkārši sagatavojams, samērā lēts. Malkai parasti izmanto mazvērtīgu koksni, kura nav piemērota mēbeļu vai papīra ražošanai. Siltumatdeve primāri atkarīga no koka sugas un sagatavošanas veida. Mazs īpatnējais sadegšanas siltums. Nav efektīvākais kurināmais. Siltumatdeve vidēji: 546m3/1Gcal.
- Bērzs – viegli aizdedzināms, nerada dzirksteles, deg vienmērīgi, laba siltumspēja. Negatīvās puses – ja malka degot dūmo, tā var izdalīt darvu, kas nosēžas uz dūmvada un krāsnī, kur var aizdegties. Tāsis degot rada kvēpus un var aizkvēpināt stikla durtiņas, līdz ar to kamīni un krāsniņas reizēm būs jātīra ar speciālo līdzekli, vai arī jāļauj kvēpiem izdegt augstākā temperatūrā.
- Apse – deg gana ilgi, taču siltumatdeve ir mazāka nekā bērzam, kā arī to ir grūti sākotnēji aizdedzināt. Pozitīvās īpašības – apses malka attīra dūmvadu.
- Priede – dod lielu siltumu, taču degot rada dzirksteles, kas pasliktina siltumatdevi. Tāpat šī malka degot sprakšķ un dzirksteļo, tādēļ noteikti nav piemērota atvērtam kamīnam.
- Alksnis – viegli atpazīt pēc sarkanīgās nokrāsas. Dod gana lielu karstumu, teju nedūmo. Patīkami smaržo, var lietot it visās cietā kurināmā apkures ierīcēs.
- Liepa – grūti aizdedzināt, lēni deg. Karstums noturīgs.
- Ozols – kurināšanai derīgs tikai pareizi sagatavots – vecs koks nedod karstumu, jauns – rada smaku. Labi sagatavotam kokam liela siltumatdeve. Kamīni un krāsniņas nedrīkst tikt piepildīti pārāk pilni – tā var pārkurināt un sabojāt krāsni.
Kūdras briketes – pamazām zaudē savu popularitāti zemās pieejamības dēļ. Deg vismaz 6 stundas, nav dūmu un kvēpu, neierobežots glabāšanas termiņš, ekoloģiskas. Rada ļoti daudz pelnu, nedrīkst glabāt mitrumā. Īpatnēja smaka. Siltumatdeve – 343m3/1Gcal.
Skaidu briketes – pēdējā laikā kļūst arvien populārākas. Tās tiek ražotas īpaši augstā spiedienā, līdz ar to katra brikete ir sapresēta bez līmvielām. Sadegot neatstāj daudz pelnu, ērti transportējamas. Piemīt liela siltumietilpība, kā arī augsts sadegšanas siltums. Ekoloģiskas. Siltumatdeve – 689m3/1Gcal.
Akmeņogles (brūnogles, akmeņogles, antracīts) – kamīni un krāsniņas mūsdienās ar tām vairs netiek kurināti. Kaut arī akmeņogles ir visai efektīvs kurināmā veids, tās rada daudz putekļu. Tieši šī iemesla dēļ arī apkures katliem (kas gan parasti atrodas atsevišķā telpā, ne dzīvojamajā istabā) tās izvēlas arvien retāk.
8 lietas, ko noteikti nevajadzētu dedzināt krāsnī
Kamīni un krāsniņas ar savu atklāto liesmu reizēm vilināt vilina kaut ko sadedzināt – vecas dienasgrāmatas, vēstules no pirmās mīlestības, čekus un citus niekus. Taču ne visu dedzināt ir laba doma, ja vēlies, lai kamīni un krāsniņas labi kalpotu. Tālāk norādītās lietas nevajadzētu dedzināt.
1. Slapja koksne. Slapjā koksnē ir par 50% vairāk ūdens nekā pareizi izžāvētā malkā. Slapjai koksnei degot, rodas daudz vairāk dūmu, kā arī bīstami nosēdumi skursteņa iekšpusē, kas vēlāk var aizdegties.
2. Ziemassvētku eglītes. Lai arī šķiet, ka koks ir koks, egles tomēr ir ārkārtīgi sveķainas, un tas nozīmē, ka sadegot tiks radīts daudz lielāks karstums, kas rada skursteņa aizdegšanās risku.
3. Krāsots, lakots, kodināts vai kā citādi īpaši apstrādāts koks un mēbeles. Šāda veida koksni nav paredzēts dedzināt. Šāds dekoratīvs koks bieži vien ir apstrādāts ar bīstamām ķīmiskām vielām, piemēram, insekticīdiem vai arsēnu, kas izdalās degot.
4. Apdrukāts papīrs un kartons. Intuitīvi šķiet, ka ietinamais papīrs, žurnāli, pārslu kastes un dāvanu maisiņi ir labs iekurs, taču šie papīri nereti ir apdrukāti, izmantojot arī tādas vielas, kas var būt kairinošas un kaitīgas.
5. Degšķidrumi. Degviela, petroleja, grila šķidrums uzliesmo ārkārtīgi viegli un nekavējoties rada augstu temperatūru. Pastāv risks vai nu nosvilināt sev uzacis, vai arī aizdedzināt skursteni, kad šādas īpaši karstas liesmas ar vilkmi šaujas tam cauri.
6. Plastmasa. Ja vēlies šķirot plastmasas atkritumus, nekas nav vienkāršāk – savāc un izmet attiecīgajā konteinerā, taču dedzināt gan to nekādā gadījumā nevajag – dūmos ir pārāk daudz bīstamu savienojumu, kas piesārņo vidi.
7. Izskalots koks pludmalē. Pat ja šāda koksne ir labi izžāveta, kamīni un krāsniņas nebūt nav sajūsmā par šādu viesi, jo šāda koksne degot izdala sāli, kas nogulsnējas uz kurtuves iekšpuses un skurstenī.
Baterijas un... krāsainas uguntiņas?
Kamīni un krāsniņas ir bijuši uzticami civilizācijas pavadoņi gadsimtiem. Mainās politiskie režīmi, mainās mode, bet siltums, ko rada kamīni un krāsniņas, vienmēr bijis augstā cieņā. Tiesa, cilvēku izpratne par to, ko drīkst un ko nedrīkst dedzināt, ne vienmēr ir bijusi nemainīga. Lūk, kāds stāsts no vēstures.
Mēdz teikt, ka agrāk dzīve bija vienkāršāka. Un patiesi, tā arī bija. Lūk, piemēram, 1951. gadā avīzē "Popular Science" mājokļa uzturēšanas padomu lapā ir lasāms, ka vecās baterijas vēlams sadedzināt kamīnā, lai degošais cinks novērstu (iespējams, novērstu, avīze nemaz neapgalvo, ka tas tiešām līdz) kvēpu uzkrāšanos dūmenī, kā arī – degošie metāli veidos skaistas krāsainas liesmiņas kamīna kurtuvē.
Nekādas šķirošanas, savākšanas un pārstrādes, tikai dedzināšana! Trakums. Lieki teikt, ka šāda rīcība ir ne tikai muļķīga, bet arī bīstama. Visas izlietotās baterijas jānogādā īpašos savākšanas punktos, lai tās tiktu droši utilizētas. Ir arī vienkāršāki veidi, kā tikt pie krāsainām gaismiņām.
Ja arī Tev, sākoties vēsajam laikam, nepieciešams kaut kas silts un uzticams, palūko viedveikalā 1a.lv – tur kamīni un krāsniņas ir pieejami plašā klāstā!
