abc.lv skaitļos

Lietotāji online227
Aktīvie uzņēmumi27958
Nozares raksti2374
Ekspertu atbildes3041
Kāpēc labāk siltināt jumtus, nevis no tiem sist lāstekas? Stāsta eksperte : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Kāpēc labāk siltināt jumtus, nevis no tiem sist lāstekas? Stāsta eksperte

Kāpēc labāk siltināt jumtus, nevis no tiem sist lāstekas? Stāsta eksperte

Raksta autore: Nora Birkena, "Civinity" grupas uzņēmumu valdes locekle

Ziemas sezonā Rīgā un arī citviet Latvijā ik gadu atkal un atkal aktualizējas viena un tā pati problēma, proti, lāstekas pie ēku jumtiem. Lāstekas rada bīstamību un draudus ne vien gājēju veselībai, bet arī vērā ņemamus bojājumus pašam īpašumam, kas savukārt palielina mājas apsaimniekošanas izmaksas. Gadu no gada šo jautājumu risina īslaicīgi, labākajā gadījumā pieaicinot alpīnistus jumtu atbrīvošanai no lāstekām, sliktākajā izvēloties ēku jumtus no lāstekām neatbrīvot, vien uz piemājas ietves izvietojot brīdinājuma lentes vai informatīvu brīdinājumu “Uzmanīgi! Lāstekas!” Taču šī pieeja ir vai nu seku novēršana vai to klaja ignorēšana, nevis problēmas cēloņu risināšana. Ilglaicīgs risinājums būtu mājas energoefektivitātes uzlabošana, kurā stratēģiski svarīga būtu bēniņu siltināšana un jumtu modernizācija.

Lāstekas veidojas, kad no ēku iekštelpām ārā izplūst siltums. Tā piemēram, nenosiltināti vai slikti siltināti bēniņi ļauj siltumam un līdz ar to arī ēkas iedzīvotāju naudai caur jumtu, tā teikt, “izkūpēt gaisā”. Tas savukārt izraisa sniega kušanu uz jumta virsmas. Rodoties ūdenim un tam sasalstot jumta malās, veidojas lāstekas. Tām krītot no jumtiem, ik ziemu smagas traumas iegūst daudzi iedzīvotāji. Jāpiezīmē, ka atbildība par negadījumiem vienmēr gulstas uz ēkas apsaimniekotāju vai mājas biedrību pleciem.

Situāciju vēl vairāk pasliktina bojātas jumtu konstrukcijas un slikti uzturētas noteksistēmas, kas kavē efektīvu ūdens novadīšanu. Turklāt šī problēma rada ne tikai bīstamību gājējiem, bet arī nopietnus finanšu un juridiskos riskus. Ir skaidrs, ka nesiltināti bēniņi ne vien samazina mājas energoefektivitāti, bet arī būtiski palielina apkures rēķinus. Papildus tam lāsteku noņemšana un jumtu konstrukciju labošana pēc ziemas rada būtiskas izmaksas.

Foto: Freepik.com/ freepik
Banner 280x280

Risinājums šai problēmai būtu preventīvi, uz energoefektivitātes uzlabošanu fokusēti pasākumi. Bēniņu siltināšana būtu viens no galvenajiem veicamajiem uzdevumiem, tādējādi samazinot nevēlamus siltuma zudumus un līdz ar to arī sniega kušanu uz jumta. Tas ne tikai novērstu lāsteku veidošanos, bet arī samazinātu apkures izmaksas un oglekļa emisijas. Vienlaikus nepieciešams pievērsties arī jumtu modernizācijai, uzlabojot to konstrukcijas un nodrošinot efektīvu ūdens novadīšanu, kas samazinātu ledus veidošanās risku. Šādas investīcijas, lai arī sākotnēji varētu šķist dārgas, ilgākā laika posmā noteikti atmaksātos, jo uzlabotu mājas energoefektivitāti un, kas jo īpaši svarīgi, cilvēku drošību, kuriem, lai izvairītos no krītošajām lāstekām, jāpārvietojas, sevi apdraudot vēl vairāk, pa ceļa brauktuvi.

Šai ziemas sezonā tik samilzušajai problēmai svarīga ir arī pašvaldību un iedzīvotāju līdzdalība. Pašvaldībām būtu jāveido speciālas atbalsta programmas, kas veicinātu tieši iedzīvotāju izvēli par labu bēniņu un jumtu siltināšanai. Iespējams ka visas ēkas siltināšana iedzīvotājiem var liekties pārāk liels projekts, tad ar līdzfinansētu atbalstu nosiltināt bēniņus var būt risinājums, ar kuru “ nošauj divus zaķus” uzreiz – gan tiek uzlabota mājas energoefektivitāte, gan novērsti lieli siltuma zudumi un arī nav ziemā galvassāpes par lāstekām uz jumta.  Manuprāt, nepieciešams pārvērtēt prioritātes, pievēršoties tālejošiem un pārdomātiem risinājumiem, kas ne tikai novērstu problēmas saknē, bet arī uzlabotu dzīves kvalitāti.

Lāsteku sišana no jumtiem, talkā saucot alpīnistus, ir kā cīņa ar simptomiem, nevis slimības cēloni – tā nodrošina tūlītēju risinājumu, bet neatrisina problēmu tās pamatā. Gadu gaitā ir pierādījies, ka galu galā šāda pieeja prasa ievērojamus papildu tēriņus un bieži vien ievērojami bojā ēku konstrukcijas, tādējādi ilgtermiņā radot tikai vēl lielākas izmaksas un sarežģījumus. Ticu, ka, lai patiesi garantētu gājēju drošību un saglabātu ēku ilgtspēju, nepieciešams kopīgs darbs starp visām iesaistītajām pusēm – apsaimniekotājiem, māju iedzīvotājiem un pašvaldībām. Tikai ciešā sadarbībā un domājot stratēģiski var ne tikai samazināt riskus un izdevumus, bet arī radīt drošāku un ērtāku vidi visiem pilsētas iedzīvotājiem.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un "heise marketing", SIA ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Dārza darbi rudenī

Dārza darbi rudenī

Septembris ir pirmais rudens mēnesis, tādēļ aktuāls kļūst jautājums – kādi dārza darbi ir jāpaveic šajā mēnesī? Rudenī svarīgi sakopt dobes, sagatavot augus un zālienu ziemai, iestādīt pavasara sīpolpuķes, kā arī parūpēties par koku un krūmu veselību.

Aktuālie piedāvājumi

Logu augstākā klase no REHAU – ARTEVO  

Logu augstākā klase no REHAU – ARTEVO  

Profilu sistēma ARTEVO nodrošina logam visu labāko īpašību kopumu. REHAU zināšanas polimēru materiālos un tehnoloģijās nodrošina izgatavoto logu profilu un attiecīgi tālāk arī logu maksimālu veiktspēju, vienlaikus ļaujot vēl racionālāk izmantot resursus.

Aktualitātes

ERAF projekta ietvaros notiek BIS vienotā būves reģistrācijas procesa izveide Latvijā 

ERAF projekta ietvaros notiek BIS vienotā būves reģistrācijas procesa izveide Latvijā 

Būvniecības valsts kontroles birojam sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Tieslietu ministriju, Valsts zemes dienestu un Tiesu administrāciju šobrīd notiek aktīvs darbs pie Būvniecības informācijas sistēmas pilnveides, lai jau nākamgad, sākot ar 01.01.2026., pakāpeniski ieviestu vienotu būvniecības un nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu.  

Izstāsti Latvijai