Kāpēc mājoklī veidojas mitrums un pelējums?

Paaugstināts mitrums mājoklī visbiežāk veidojas ikdienas darbību rezultātā: gatavojot ēdienu, mazgājoties, žāvējot veļu un uzturoties telpās. Ja mitrais gaiss netiek pietiekami efektīvi izvadīts, mitrums var uzkrāties telpās un kondensēties uz virsmām. 

Pelējuma veidošanos var veicināt nepietiekama gaisa apmaiņa, aukstuma tilti, konstrukciju bojājumi, ūdens noplūdes vai ilgstoši paaugstināts mitruma līmenis. Tāpēc redzamā pelējuma notīrīšana ir tikai īslaicīgs risinājums, ja netiek noskaidrots un novērsts tā rašanās cēlonis. 

Rakstā aplūkosim biežākos mitruma un pelējuma veidošanās iemeslus, ventilācijas nozīmi un praktiskus soļus, kas palīdz problēmu novērst ilgtermiņā. 

No kurienes mājoklī rodas liekais mitrums? 

Paaugstinātu mitruma līmeni telpās var veicināt gan ikdienas paradumi, gan ēkas tehniskais stāvoklis.  Ēdiena gatavošana, mazgāšanās, veļas žāvēšana un telpaugu laistīšana palielina ūdens tvaiku daudzumu gaisā. Mitrumu rada arī cilvēku elpošana, tāpēc tā līmeni ietekmē ne tikai telpas izmērs, bet arī iedzīvotāju skaits un ikdienas paradumi. 

Piemēram, nelielā dzīvoklī, kur regulāri tiek žāvēta veļa un virtuvē bieži gatavots ēdiens, mitruma līmenis var paaugstināties daudz straujāk nekā plašākā un labi vēdināmā mājoklī. 

Tomēr paaugstināta mitruma cēlonis ne vienmēr ir tikai ikdienas aktivitātes. Jāpārbauda arī iespējamās ūdens noplūdes, bojāti cauruļvadi, nepietiekama hidroizolācija, kā arī mitruma iekļūšana caur jumtu, fasādi vai citām ēkas konstrukcijām. Ja mitrums koncentrējas vienā konkrētā vietā vai parādās neatkarīgi no telpas lietošanas paradumiem, iespējams, jāmeklē tehnisks problēmas cēlonis. 

Kā nepietiekama ventilācija veicina pelējuma rašanos? 

Nepietiekama gaisa apmaiņa ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc telpās ilgstoši saglabājas paaugstināts mitrums. Pareizi funkcionējoša ventilācija palīdz izvadīt mitro gaisu un nodrošina svaiga gaisa pieplūdi, tā samazinot kondensāta un pelējuma veidošanās risku. 

Problēmas var kļūt izteiktākas pēc ēkas siltināšanas vai hermētisku logu uzstādīšanas, ja vienlaikus netiek nodrošināta pietiekama gaisa apmaiņa. Telpas kļūst energoefektīvākas, taču bez pietiekamas gaisa apmaiņas mitrums tajās var uzkrāties ātrāk. 

Par nepietiekamu ventilāciju var liecināt vairākas pazīmes: 

• regulāri aizsvīduši logi;
• smagnējs vai sastāvējies gaiss;
• ilgstoši mitras virsmas vannasistabā;
• specifiska mitruma vai pelējuma smaka. 

Ja šādas pazīmes atkārtojas regulāri, ar īslaicīgu logu atvēršanu vien var nepietikt. Jāpārbauda, vai ventilācijas sistēma darbojas pareizi un vai telpās tiek nodrošināta pietiekama gaisa pieplūde. 

Kāpēc mitrums kondensējas uz logiem un sienām? 

Kondensāts veidojas brīdī, kad silts un mitrs telpas gaiss nonāk saskarē ar vēsāku virsmu, tāpēc mitruma pilieni visbiežāk parādās uz logiem, ārsienām, ēkas stūros un citās vietās, kur virsmas temperatūra ir zemāka. 

Īpaša uzmanība jāpievērš tā sauktajiem aukstuma tiltiem. Tie var veidoties ēkas stūros, pie logu ailēm, pārsegumu savienojumos vai ārsienu vietās, kur siltumizolācija nav pietiekama vai ir pārtraukta. Šajās zonās virsma atdziest ātrāk, un mitrais gaiss vieglāk pārvēršas kondensātā. 

Pelējums biežāk parādās arī aiz mēbelēm, īpaši pie vēsām ārsienām. Ja skapis vai dīvāns ir novietots cieši pie sienas, gaiss aiz dīvana cirkulē vāji, virsma ilgāk paliek vēsa un mitra, un pelējumam rodas labvēlīgi apstākļi, tāpēc lielas mēbeles nevajadzētu novietot pilnībā cieši pie ārsienām. Neliela atstarpe starp mēbeli un sienu palīdz gaisam cirkulēt un samazina mitruma uzkrāšanās risku. 

Vai mitruma cēlonis var būt ventilācijas sistēmas bojājums? 

Jā, mitruma uzkrāšanos var veicināt arī ventilācijas sistēmas bojājumi vai nepareiza izbūve. Ja gaisa apmaiņu traucē nosprostoti kanāli, netīras restes, nepareizi savienojumi vai pārāk vāja nosūce, mitrais gaiss netiek pietiekami labi izvadīts no telpām. 

Pārbaudot sistēmu, uzmanība jāpievērš ne tikai redzamajām restēm, bet arī tam, kā izbūvēta ventilācija un ventilācijas caurules. Jānovērtē to savienojumi, tīrība, izolācija un atbilstība konkrētās sistēmas prasībām. Nepareizi izolētos ventilācijas posmos var veidoties kondensāts, kas ar laiku rada papildu mitruma risku konstrukcijās. 

Ja rodas aizdomas, ka ventilācijas sistēma nedarbojas pareizi, drošāk ir konsultēties ar speciālistu. Īpaši daudzdzīvokļu ēkās nevajadzētu patvaļīgi pārbūvēt kopējos ventilācijas kanālus, jo tas var ietekmēt gaisa apmaiņu arī citās telpās vai dzīvokļos. 

Kā noskaidrot patieso mitruma un pelējuma cēloni? 

Patieso mitruma cēloni var noteikt tikai tad, ja tiek vērtēti gan telpas apstākļi, gan ēkas konstrukcijas. Pelējums vienā stūrī ne vienmēr nozīmē tikai sliktu vēdināšanu – iemesls var būt arī aukstuma tilts, noplūde, bojāta hidroizolācija vai nepietiekama gaisa pieplūde. 

Lai saprastu problēmas avotu, ieteicams pārbaudīt vairākas lietas: 

• izmēriet relatīvo gaisa mitrumu. Mērījumus vēlams veikt dažādās telpās un dažādos diennakts laikos, piemēram, no rīta, vakarā un pēc mazgāšanās vai gatavošanas;
• novērojiet, kad problēma parādās. Pievērsiet uzmanību, vai kondensāts veidojas pēc dušas, gatavošanas, veļas žāvēšanas vai tikai aukstā laikā. Tas palīdz saprast, vai mitrums vairāk saistīts ar ikdienas paradumiem, gaisa apmaiņu vai vēsām virsmām;
• pārbaudiet ventilāciju. Apskatiet ventilācijas restes, gaisa pieplūdes iespējas un nosūces darbību virtuvē, vannasistabā un citās mitruma zonās;
• novērtējiet iespējamos bojājumus. Jāpārbauda, vai nav cauruļvadu noplūžu, jumta defektu, fasādes plaisu, bojātas hidroizolācijas vai aukstuma tiltu konkrētajā zonā;
• vērtējiet problēmas apjomu. Ja pelējums atkārtojas, izplatās vai skar vairākas telpas, var būt nepieciešama profesionāla ēkas un ventilācijas sistēmas pārbaude. 

Kā samazināt mitrumu un novērst pelējuma atkārtotu veidošanos? 

Mitruma samazināšanai nepietiek tikai notīrīt redzamo pelējumu. Jāsamazina mitruma avoti, jāuzlabo gaisa apmaiņa un jānovērš vietas, kur mitrums uzkrājas atkārtoti. 

Daži praktiski soļi mitruma samazināšanai telpā: 

• regulāri vēdināt telpas un nodrošināt svaiga gaisa pieplūdi;
• gatavošanas laikā izmantot virtuves nosūcēju, bet vannasistabā nodrošināt telpas ventilāciju arī pēc mazgāšanās;
• nežāvēt lielu daudzumu veļas telpās, kur gaisa apmaiņa ir nepietiekama;
• uzturēt telpās vienmērīgu temperatūru un nodrošināt gaisa cirkulāciju;
• novērst ūdens noplūdes, aukstuma tiltus un ventilācijas sistēmas darbības traucējumus. 

Mitruma savācējs var palīdzēt samazināt gaisa mitrumu, īpaši telpās, kur tas īslaicīgi paaugstinās, taču tas nav risinājums, ja problēmas pamatā ir bojāta konstrukcija, noplūde vai nepareizi funkcionējoša ventilācija. Šādos gadījumos vispirms jānovērš pats mitruma avots. 

Paaugstināts mitrums un pelējums telpās visbiežāk liecina par problēmu, kurai jānoskaidro konkrēts cēlonis. Lai pelējums neveidotos atkārtoti, jāizvērtē mitruma avoti, gaisa apmaiņa un jāpārbauda, vai nav ēkas konstrukciju vai ventilācijas sistēmas trūkumu. 

Ja nepieciešams uzlabot gaisa apmaiņu vai atjaunot ventilācijas sistēmas elementus, piemērotus risinājumus iespējams atrast Rīgas Būvserviss piedāvājumā.