Kāpēc un kā atvēsināt siltumnīcu karstā laikā?

Karstums vasarā nav neierasta lieta, tomēr dažkārt svelme var kļūt neciešama, it sevišķi, ja darbi tiek veikti siltumnīcā. Temperatūra tajā saulainās dienās mēdz būt par vairākiem grādiem augstāka nekā ārpusē, un bieži vien var kļūt nepanesama arī augiem. Viens no labākajiem veidiem, kā cīnīties ar karstumu siltumnīcā, ir nodrošināt tajā pietiekamu gaisa caurplūdi. Tomēr ir arī citi veidi, kā karstā laikā atvēsināt siltumnīcu.

Siltumnīcas ir nenovērtējamas vēsākos platuma grādos, ļaujot audzēt siltumu mīlošas kultūras, piemēram, tomātus, gurķus, papriku, pat arbūzus un melones. Tomēr pat šiem sauli un karstumu mīlošajiem augiem ir savas robežas. Piemēram, tomāti apputeksnēsies sliktāk, kā arī tajos var rasties bojājumi, kad temperatūra dienā paaugstinās virs 32°C.

Tāpēc ir būtiski siltumnīcu atvēsināt gadījumā, ja temperatūra tajā krasi paaugstinās. Palīdzēs pareizas apēnošanas, ventilācijas un attiecīga mitruma kombinācija.

Kāpēc nedrīkst pieļaut siltumnīcas pārkaršanu?

Paaugstināts karstums nozīmē pastiprinātu mitruma iztvaikošanu, tāpēc augiem karstā laikā nepieciešams ievērojami vairāk ūdens, – ne tikai ūdens iztvaikošanas dēļ no augsnes, bet arī tāpēc, ka iztvaikojot ūdens palīdz atdzesēt auga daļas (karstā laikā lielāko daļu ūdens augs izmanto, lai atvēsinātos). Šī procesa mehānisms ir līdzīgs tam, kā cilvēki svīst.

Ir svarīgi regulāri uzraudzīt gaisa temperatūru siltumnīcā, jo, lai gan laba ventilācija var palīdzēt novērst siltumnīcas pārkaršanu, jau pārkarsētās siltumnīcas atdzesēšana prasīs krietni vien vairāk laika. Jāņem vērā, ka labāk augus laistīt no rīta, nevis vakarā, lai samazinātu slimību izplatīšanās risku.

Ventilācija

Autors: Minnesota Solar Challenge/flickr.com

Ventilācija, pateicoties ventilācijas atverēm jumtā un sānos, kā arī siltumnīcas durvīm, var radīt nepieciešamo gaisa kustību, lai atdzesētu pārkarsušos augus. Tieši pastāvīga svaiga gaisa plūsma ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā novērst siltumnīcas pārkaršanu.

 Pateicoties fizikas likumiem, karstais gaiss celsies augšup, kur tas izplūdīs pa jumta ventilācijas lūkām, savukārt vēsāks gaiss vakuuma iespaidā tiks ievilkts pa sānu lūkām un durvīm. Pastāv nerakstīts likums, ka jumta ventilācijas lūku kopējā platība, kas vienāda ar piekto daļu grīdas platības, nodrošinās pilnīgu gaisa maiņu ik pēc divām minūtēm.

Noēnošana

Noēnošana ir vēl viens paņēmiens, ar kuru var mazināt siltumnīcā valdošo karstumu, taču ar to gan jābūt prātīgiem, jo augiem pilnvērtīgai augšanai ir nepieciešama gaisma. Ēnojošas krāsas ir ātrs un rentabls veids, kā daļēji filtrēt spēcīgu saules gaismu. Vasaras gaitā var tai uzklāt papildu slāņus, bet, dienām kļūstot īsākām un vēsākām, tos atkal nomazgāt.

Tāpat noēnošanai var izmantot žalūzijas – gan gan iekšējas, gan ārējas – vai baltus palagus. Ārējās žalūzijas ir efektīvākas, jo filtrē saules gaismu, pirms tā izplūst cauri stiklam vai plēvei. Jāņem gan vērā, ka žalūzijas var kavēt ventilācijas darbību. Var veikt jumta balsināšanu ar krītu vai speciāliem balsināšanas līdzekļiem.

Dzesēšana ar ūdeni

Ļoti karstā laikā siltumnīcā pazemināt temperatūru iespējams, atdzesējot virsmas tajā ar aukstu ūdeni. Tas ir process, kurā cietās virsmas, piemēram, grīdas segumu un galdu virsmas, tiek samitrinātas ar ūdeni. Šai metodei ir vairākas priekšrocības, proti, tādējādi ne tikai palielinās mitruma koncentrācija siltumnīcas iekšienē (kas palīdz augiem tikt galā ar augstāku temperatūru), bet arī pats iztvaikošanas process pazemina temperatūru siltumnīcas iekšienē. Dzesēšana ar ūdeni arī uzturēs vēsāku betona grīdu un cietās virsmas (ja tādas ir). Šo procesu jo sevišķi ieteicams veikt īpaši karstās dienās no rīta, vēlā pēcpusdienā un, ja iespējams, dienas vidū, lai ūdens līdz vakaram paspētu iztvaikot.