<i>Karaliskais koju remonts</i> - II
Istabiņa pēc pārvērtībām...
un pirms tām.
Elīna un Iveta jau otro gadu ir istabas biedrenes, un doma par kopmītnes istabas uzlabošanu viņām bija jau pagājušogad. Šis tas tika darīts, tomēr doma, ka nauda jāiegulda īslaicīgas apmešanās vietā, šo ideju traucēja realizēt pilnībā. Rudenī atgriežoties atkal kojās, arvien vairāk acīs dūrās vecā grīda, kas nav nomainīta kopš koju uzcelšanas laika, mantu pārbagātība, t.i., vietas trūkums – istabā starp daudzajām lietām labi, ka pašas sevi spējušas atrast. Nepatika arī vecās tapetes un pelēkie griesti. Kad abām draudzenēm piebiedrojās Inga, mantu kļuva vēl vairāk. Konkurss "Karaliskais koju remonts" nācis kā saukts. Pēc konkursa noteikumu izlasīšanas Elīna bijusi tik satraukta, ka aizliegusi Ivetai un Ingai par to izpļāpāties jebkuram citam koju iemītniekam, lai nepalielinātu konkurenci. Idejas un skices dzimušas katru dienu, bet rakstiski tās tika nosūtītas pēdējā dienā – kā jau studentiem oparasts. Kad uzzinājušas par uzvaru, turpinājušas kalt plānus. Kaut arī Elīna vienu nedēļu no divām pabija Dānijā, atstājot darbus Ingas un Ivetas ziņā, projekts sākās. Kad atkal visas trīs bija kopā, saukušas palīgā Ingas draudzeni Maiju, Elīnas kursabiedrus Pēteri, Elmāru un citus, un istaba ar katru dienu pārvērtās arvien nepazīstamā "miskastē". Pašus grūtākos darbus – skapja, galda un divstāvu gultas būvi – veica Ivetas draugi, tētis un brālis. Neiztika arī bez strīdiņiem, kašķīšiem. Darbā tika iesaistīti vismaz 20 cilvēki, kaut arī daļa no tiem bijuši tikai padomu devēji, nevis darba darītāji. Elīnai vislielākais prieks ir par jauno linoleju, jo grīdas šajā kopmītnē ir īpaši novalkātas. Bet Ivetu iepriecina, ka viņa savu ieceri – skapja un gultas būvi - par spīti neticībai un šaubām noveda līdz galam. Bet Inga priecājas par gaišumu telpā, - neviena mēbele nav tumša. Pirms tam bija grūti iedomāties, ka koju istabā var justies kā mājās. Arī meiteņu draugi tā domā – viņi izmanto katru situāciju, lai vēlreiz ieskatītos jaunajā istabiņā, citi – lai izjusti svaigas koksnes aromātu. Vienu vakaru 314a istabiņas saimnieces aicināja uz sālsmaizi, kaut gan arī bez tās ciemiņi jaunajā istabā nāk katru dienu un visi kā viens novērtē veikumu atzinīgi, pat ar skaudību. "Citu novērtējums mums rada vēl lielāku prieku," – saka draudzenes, un tas viņām ir kompensācija par divu nedēļu pūlēm. Annas, Lienes, Zintas un Agitas istabiņa Daugavpils universitātes kopmītnēs Šobrīd esam tikušas ārā no divu nedēļu ilga nemitīgas kustības posma. Mūsu ikdiena šajā laika posmā bija apmēram šāda: Rīts – kojas: mēģinām atvērt savas nogurušās actiņas un vēl ilgi vārtāmies pa gultiņu, lai piecas minūtes pirms lekcijas sākuma no tās izveltos un tad sprintā lidotu uz augstskolas pusi. Rīts – pēcpusdiena – augstskola: lekcijas, kuru laikā tik ļoti nāk miedziņš. Pēcpusdiena – kojas: ātri kaut ko iekožam un marš uz 48. strādāt. (dažās dienās bija patīkama pārmaiņa, jo pēcpusdiena iesākās ar svaiga gaisa baudīšanu, pastaigājoties pa sniega klātām ielām uz K-Rautas pusi, ah... skaisti ) Vēls vakars – kojas: radusies sāpīga apjausma, ka uz nākamo dienu ir nenormāli liels mājasdarbu kalns ... Kaut kad naktī – kojas: no gultām atskan svētlaimīga šņākšana saldā miedziņā...
Bet, runājot mazliet nopietnāk (ja mēs vispār tā mākam), tad remonta laikā iemācījāmies daudz jauna un noderīga ne tikai par remontēšanas gudrībām, bet arī par tādām noderīgām lietām, kā, piemēram, laika plānošanu.
Istabiņa pirms remonta
Kad tikāmies pirmoreiz ar mūsu K-Rautas konsultantu mūs sagaidīja vilšanās, jo reālajā dzīvē visas mūsu izsapņotās vēlmes nebija iespējams izpildīt. Piemēram, 2.stāvs mainīja gan savu atrašanās vietu, gan izskatu, kļūstot par kaut ko līdzīgāku vienkāršām divstāvu gultām. 2.vilšanās bija tā, ka nebija iespējams veikt rozešu ievietošanu pie katras gultiņas, tā ka turpināsim dzīvot kopā ar vecajiem, mīļajiem pagarinātājiem...
Par laimi, mūs sagaidīja arī patīkami jaunumi, proti, mēs pašas nebijām domājušas par lamināta ievietošanu, bet tagad, pateicoties mūsu konsultanta ieteikumam, 48.istabiņas grīdu grezno skaists lamināts, ko, kā mēs jau esam pārbaudījušas, kopt ir vieglāk par iepriekšējo neskaitāmām šķirbām izraibināto koka grīdu. Arī pats remonta process mums sagādāja daudz jautru brīžu (nu, ko tur liegties, ir iekšā tāds mazs ķecerīgs prieciņš redzēt istabas biedrenes līdz ausīm baltos putekļos pēc griestu apmetuma likvidēšanas). Un bija liels gandarījums, kad istabā parādījās redzamas pārmaiņas – sākot ar skapju nokrāsošanu, turpinot ar tapešu līmēšanu... mmm... prieks un laime! Īpaši acīm tīkams bija melnbalti rakstaino tapešu līmēšanas process. Taču jāteic, ka diez vai mēs būtu spējuši paveikt to visu, kas tika izdarīts šai istabiņā bez Agitas tēta palīdzības. Viņam mums ir jāsaka un grand merci beaucoup par skaistā grīdas seguma ielikšanu, mūsu plato divstāvu gultiņu izveidi (ja mēs tās gatavotu pašas, mums laikam gan būtu bail tajās gulēt...) un par padoma neliegšanu pat vēlās vakara stundās (cits viņa vietā jau sen būtu izslēdzis telefonu). Paldies! Atskatoties uz visu remonta procesu, tajā mums vislabāk patika: Agitai šķita, ka visjaukākais bija brīdis, kad beidzot varēja redzēt, ka istaba reāli mainās, proti, kad tika izlīmētas tapetes un nokrāsoti skapji. Zintai vislabāk patika krāsošanas darbi – gan skapju, sienu, radiatora... Bet no tiem savukārt visaizraujošākā bija mūsu istabas biedra ledusskapja Saratova nopūšana ar melnu krāsu (tā teikt, ekstrēmās pārvērtības). Lienei vistīkamākais bija apmetuma skrubināšanas un tapešu plēšanas process (domājot uz priekšu, proti, ka to vietā būs kaut kas daudz skaistāks). Annai kā jau slinkam radījumam vislabāk patika brīdis pēc remonta, kad beidzot notika pārvākšanās atpakaļ uz savu istabiņu. Tā bija vienkārši bauda ieritināties savā jaunajā gultā un palūkoties uz visu paveikto. Tomēr jāteic, ka mēs līdz šim izdarīto uzskatām vēl tikai par sākumu pārmaiņām, jo vēl ir tik tiešām daudz ko darīt. Piemēram, mūsu tuvākās nākotnes plāniņā ir apgādāt mūsu istabu ar pāris noderīgiem plauktiem, iegādāties spilvenus improvizētajam dīvāniņam (jebšu atsperu gultai), tuvākajā laikā notiks grīdas vaskošana, kā arī vēl citi neskaitāmi sīkāki uzlabojumi, kuriem līdzšinējās divās nedēļās nepietika laika un arī – ko tur liegties – līdzekļu (jo mēs pat nedaudz pārtērējām 500 latu limitu un, starp citu, piemēram, žalūziju pirkām pašas). Tātad krāsim naudiņu un aidā! pārmaiņas turpinās. Nobeigumā sakām lielu, baltu, pūkainu un siltu paldies K-Rautai par šo lielisko iespēju, jo, tā reāli domājot, bez šī konkursa diezin vai mūsu istabiņā būtu noticis remonts. Paldies jums par to, ka tagad, katru reizi ienākot mūsu istabiņā, prātā uzreiz iešaujas doma par to, cik gan ļoti mums tā patīk. Lāsmas, Aijas un Lindas istabiņa LPA kopmītnēs
Istabiņa pēc remonta...
...un pirms remonta.
Žūrijas vērtējums: Ņemot vērā ierobežoto budžetu, meitenes ir veiksmīgi tikušas galā ar sev uzstādītiem mērķiem. Protams, skatoties ar nedaudz profesionālāku aci, gribējās, lai materiāli tiktu izlietoti pēc iespējas veiksmīgāk. Bet ar tām iespējām un zināšanām, kas ir meitenēm, izdarīts ļoti daudz. Viena no veiksmīgākajām idejām ir telpas sadalījums divās daļās, kas tika paveikts, izmantojot aizkarus visā telpas augstumā. Ideja koju remontam netika realizēta pilnībā, jo neizdevās ierīkot divstāvu gultu (diemžēl izmaksu dēļ). Kopumā ņemot, ir izveidota mājīga - dzīvošanai un mācībām piemērota vide, par ko daudzi studenti kojās var tikai sapņot. Kalvja, Gunta, Gata un Jāņa istabiņa LLU kopmītnēs Jelgavā
Istabiņa pēc pārvērtībām...
Šeit ir tikai neliels remonta apraksts, paveikto darbu saraksts. Lai visu sīki un smalki aprakstītu, vajadzētu daudz laika un daudz papīra. Kad uzzinājām, ka esam ieguvuši iespēju realizēt savas idejas, bijām priecīgi, sarīkojām nelielas svinības tajā vakarā, bet pirms tam aizbraucām uz veikalu K-Rauta (Jelgavā) apskatījām, ko tur varēs dabūt un cik tas maksās. Pirmdienas pēcpusdienā devāmies uz K-Rautu tikties ar mūsu konsultantu Aigaru Amatnieku. Izstaigājām veikalu, izrunājām, kas un kā. Atgriezušies no veikala, sākām aizraujošo procesu – veco iebūvēto skapju, gultu nojaukšanu. Kad tas pēc pāris stundām bija paveikts, tad to visu vajadzēja dabūt lejā no 4. stāva uz pagalmu līdz atkritumu novietnei – nebija viegli! Pēc tam vairākas stundas tika mērīts un plānots – vajadzēja izrēķināt, cik materiālus vajadzēs. Nākamās dienas pusdienlaikā devāmies uz K-Rautu. Tur pavadījām apmēram 6-7 stundas. Devāmies turp ar domu pusi iztērēt tagad būvmateriālos, bet otru pusi tērēt nākamajā nedēļā dizaina elementiem, bet apmēram pusi no tā, kas bija ierakstīts būvmateriālu sarakstā, iegādāties neizdevās, jo sapratām, ka viss tik dārgs, viss tik dārgs. Tās dienas vakarā plēsām nost vecās tapetes un domājām, no kura gala lai to remontu sāk. Atklājās, ka viena trešdaļa griestu ir ļoti sliktā kosmētiskā stāvoklī, - nezinājām, ko ar to darīt. Neiespringām, jo zinājām, ka risinājumu izdomāsim vēlāk. Un tā trešdienas pēcpusdienā sākās remontēšanas process. Tika likti profili ģipškartona plātnēm, sienās griezti caurumi jaunajai elektroinstalācijai u.t.t. Vecās durvis tika apmainītas pret citām, lietotām durvīm, durvīm tika mainīta vēršanās pozīcija. Nākamajās dienās darbi turpinājās pilnā sparā. No 2,5 m gariem dēļiem izveidojām 4 gultas 2. stāva līmenī. Kad apmēram viena trešdaļa darbu tika paveikta, zuda sākotnējais darba spars un strādājām tikai līdz vienpadsmitiem vakarā, - nekā citas dienas, kad tika strādāts ilgāk par pusnakti. Darba nedēļas beigās, kad bija jābrauc mājās, jo tur atkal bija citi pienākumi, situācija bija tāda, ka likās, ka neiespējami ir šo visu savākt un pabeigt laikā! Nākamā nedēļa sākās ar jaunu sparu, darbi turpinājās – špaktelēšana, slīpēšana, griestu krāsošana, ģipškartona un tā profilu atgriezumu lietderīga izmantošana – izveidojām virtuves un garderobes plauktiņus. Tad apmēram divas dienas līmējām tapetes. Piektdien neparedzētu apstākļu dēļ nevarēju piedalīties labiekārtošanas darbos, atgriezies Jelgavā, secināju, ka šis un tas ir nostrādāts greizi – būs papildu izdevumi. Nedēļas nogale – naktīs gulētas pāris stundas, un tad atkal pie darba. Jo tuvāk nāca otrdienas rīts, jo mazāk tika gulēts. Nakts no pirmdienas uz otrdienu gulēta netika vispār. Otrdien pēcpusdienā sanesām iekšā mēbeles, visas drēbes, mantas u.t.t. Nebija ne jausmas, kur to visu var salikt. Tā kā nomodā biju jau aptuveni 30 stundas, ap plkst. 17.00, kad nebija vairs spēka neko darīt, arī aizmigu, tur pat uz jau ienestā dīvāna, pie ieslēgta TV. Pēc pārdesmit minūtēm pamodos, jo bija ieradies K-Rautas konsultants, nedaudz aprunājos un tad arī devos gulēt. Pašiem prieks ir par to, ka no vecajiem gultas balstiem un vecajām durvīm izveidojām TV galdiņu, kas ir gana stabils, lai uz tā varētu arī sēdēt vai stāvēt, vai dejot. Viens vecās gultas balsts pārtapa par drēbju pakaramo garderobē. Liekas, ka labi izdevās aplīmēt ledusskapi ar līmplēvi – tagad tas izskatās kā jauns! Pašiem un citiem patīk mirgojošie stikla bloki starpsienā starp atpūtas un mācību zonām. Kopumā paveiktā darba apjoms ir liels, esam gandarīti par izdarīto. Priecājās arī mūsu dienesta viesnīcas pārvaldniece, draugi un citi. Jāatdzīst gan, ka istabiņā ir ieguldīts daudz vairāk nekā piešķirtais no K-Rauta. Starp darbiem devāmies uz K-Rautu, lai iegādātos vēl papildus daudz neskaitāmu lietu. Gandrīz otrs pustūkstotis latu ir ieguldīts no saviem līdzekļiem, tai skaitā arī esam tikuši pie jauna loga, kas tika ielikts nākamajā dienā pēc vērtētāju grupas apmeklējuma, tagad atliek tikai ailas apdarināt. Paldies par šo iespēju! Tagad mums ir daudz, daudz reizes labāka istabiņa nekā citiem šajā dienesta viesnīcā, ir prieks šeit atrasties, tagad tikai jādomā, kā lai atgūst mācībās iekavēto. Rakstot visu 4. dienesta viesnīcas 676. istabiņas iedzīvotāju vārdā – Kalvis Žogots Līgas, Alises un Daces istabiņa LU kopmītnēs Rīgā, Burtnieku ielā 1
Istabiņa pēc remonta...
Žūrijas komentārs: meitenes dūšīgi pastrādājušas, laba sienu krāsojuma izvēle, interesants linolejs. ...un pirms remonta.
{ABC_NEXT_ARTICLE ID=karaliska_koju_remonta_uzvaretaji TEXT=[Par RTU puišu istabiņu lasiet šeit!]}
