Kas jāzina, renovējot māju par ES līdzekļiem?
To, ka renovētā mājā dzīvot ir ne tikai siltāk, bet arī finansiāli izdevīgāk, nevienam vairs nav jāpierāda, tomēr renovācijas projekta izstrāde ar valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu ir ilgs un sarežģīts process. Tāpēc sākumā ir vērts zināt, ar kādām grūtībām būtu jāsaskaras mājokļa energoefektivitātes uzlabošanas procesā.
Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja renovēt savu māju ar būtisku valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu. Kopējais līdzfinansējuma apmērs sasniedza 50% - 60%. Līdzfinansējums šim mērķim tika piešķirts līdz 2013. gada 31. jūlijam. Kopumā jau īstenoti 400 projekti, un 497 projekti vēl ir īstenošanas procesā (Sīkāka informācija http://em.gov.lv/em/2nd/?cat=30819 vai Latvijā renovēto daudzdzīvokļu māju e-kartē goo.gl/82x1wj).
Lai nonāktu līdz kvalitatīvam galarezultātam un saņemtu Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu, der ievērot vairākus mājas renovācijas etapus. Pirmais no tiem ir daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļu īpašnieku sapulces organizēšana un informatīvo sapulču vadīšana, lai savāktu vajadzīgās 50 % +1 balsis, kas nepieciešamas mājas renovācijas dokumentu iesniegšanai. Tālāk notiek sapulču protokolu un pilnvarojumu līgumu sagatavošana, kam seko ēkas energoaudita veikšana un tehniskā apsekošana. Kad tiek veikta kvalitatīva ēkas izpēte, var sagatavot būvizmaksu tāmi. Tad tiek izgatavota ēkas renovācijas projekta/apliecinājuma karte un visi nepieciešamie dokumenti saskaņoti ar banku. Kad visas šīs formalitātes ir veiktas, projekta pieteikumu līdz konkrētā posma noslēgumam varēja iesniegt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).
Kā uzsver LIAA Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta Projektu kontroles nodaļas vadītāja Marina Vorobjova-Vaišļa, LIAA uzdevums ir izvērtēt, vai projekts atbilst visiem izvirzītajiem kritērijiem. Pēc tam tiek slēgts līgums un uzraudzīta projekta tapšanas gaita, arī piecus gadus pēc projekta nodošanas ekspluatācijā. Ikviens projekts iedalās divos blokos – projekta vērtēšana un projekta īstenošanas kontrole un uzraudzība.
Galvenās problēmas projekta tapšanas laikā, ar ko saskaras LIAA, ir, pirmkārt, pasūtītāja grūtības saņemt kredītu no bankas, jo likumdošana paredz, ka paredzētais finansējums pasūtītājam tiek atmaksāts tikai pēc projekta nodošanas ekspluatācijā. Otrkārt, tas ir sarežģītais iepirkumu process, kas paredz, ka darbu veicējam jeb būvfirmai jāpiedalās iepirkumu konkursā. Treškārt, konfliktsituācijas bieži vien rada mājas iedzīvotāju domstarpības ar renovāciju saistītos jautājumos. Ceturtais problemātiskais aspekts ir nesaskaņas starp būvdarbu veicējiem.
Liela loma māju renovācijas procesā ir arī Ekonomikas ministrijai, atklāj Zane Galinska, Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības fondu ieviešanas departamenta ES fondu publiskās infrastruktūras nodaļas vadītāja,: "Šobrīd Latvijā tiek īstenots ES projekts par māju renovāciju no 2014.–2020. gadam, kas paredz, ka aizdevums tiks piešķirts jau ēku renovācijas laikā, nevis pēc tās. Šos aizdevumus sniegs bijusī Hipotēku un zemes banka, kas šobrīd ir kļuvusi par ALTUM un darbojas kā attīstības finansu institūcija. Taču, lai rūpētos par būvniecības kvalitāti, ALTUM piedāvās sertificētu būvuzraugu un būvekspertu, energoauditoru konsultācijas. Lielākā uzmanība tika pievērsta projektu pareizai dokumentācijai un katra renovācijas posma kvalitatīvai izpildei.
Jāuzsver, ka finansējums tiek piešķirts tikai renovētajām ēkām, kuru energoefektivitāte ir augstāka par 30%. Projekts paredz, ka tik daudz, cik iedzīvotāji ir maksājuši par apkures rēķiniem, tikpat viņi konkrētu laika posmu, no 10–20 gadiem, maksās par aizdevumu un apsaimniekošanas izdevumiem."
Foto: Gatis Dieziņš / LETA
2014.gada 23.jūlijā
