Kas ir laba arhitektūra?

Arhitektu biroja "Sarma & Norde" un arhitektūras portāla A4D veiktais pētījums ļauj izprast, ko par labas arhitektūras kritērijiem uzskata plašāka sabiedrība un ko - arhitekti. {IMAGE}Šķiet, ikvienam ir viedoklis par to, vai ēka ir izdevusies vai nav. Bet kādi tad ir labas arhitektūras kritēriji? Kā apliecina daudzu Eiropas valstu piemēri, sabiedrības pieprasījumu pēc labas arhitektūras rada izpratne par to, kas ir kvalitatīva arhitektūra un vide. LAS Gada balva, starptautisko konkursu publiskās apspriešanas, raksti avīzēs un žurnālos - tas viss rosina diskusiju un sekmē izglītošanu, bez kā nav iespējama izpratne. Biroja "Sarma & Norde" veiktā sabiedriskās domas pētījuma izvēlētais jautājums - "Kas ir laba arhitektūra?" tika uzdots kā "vienkāršajiem arhitektūras lietotājiem", tā arhitektiem. Aptaujā, kas tika veikta ar mediju aģentūras OMD Latvia starpniecību, tika saņemtas 949 atbildes. Savukārt arhitektūras portāls A4D šo jautājumu uzdeva vairāk kā 80 arhitektiem, saņemot gan tikai 16 atbildes. Aptaujas mērķis bija vairāk filozofisks, kā socioloģisks. Jautājuma formulējums ir gana strīdīgs gan no arhitektūras, gan socioloģijas profesionālā viedokļa. Tas apzināti uzdots, kā ir t.s. atvērtais jautājums, kurā netiek piedāvāti atbilžu varianti. Līdz ar to ir pieļautas plašas interpretācijas iespējas atbildētājam, taču iegūtās atbildes ir sarežģīti apstrādāt. Profesionāļi no OMD bija visai skeptiski noskaņoti par jautājuma formulējumu. Iegūstot rezultātus, tam sekoja pārsteigums par atbildētāju atsaucību un kopumā saturīgajām atbildēm, kas apliecina sabiedrības interesi. Jāatzīmē, ka ailītē par izglītību 53,7% aptaujāto ir minējuši augstāko, bet 26,3% - nepabeigto augstāko izglītību. Biežāk atbildēs nosauktie kritēriji grafiski attēloti diagrammā (skat. grafiku). Pārliecinoši visbiežāk, gandrīz trešajā daļā (30%) atbilžu, kā labas arhitektūras kritērijs minēts kontekstuālisms (iekļaujas vidē, harmoniska, neizlec u.c.). Uzreiz gan jāmin, ka šīs atbildes var iedalīt vēl sīkākās grupās, kas gan nav precīzi aprēķinātas. Tikai nedaudzās no šīm atbildēm iekļaušanās kontekstā minēts kā vienīgais aspekts. - Tāda, kas iederas kopējā ainavā un "neizlec" uz citu fona. Iespējams, šī aspekta izvirzīšanās pirmajā vietā apliecina tās rakstura īpašības, kuras ierasts piedēvēt latviskajai mentalitātei (aptauja notika tikai latviešu valodā). Pozitīvā ziņa arhitektiem varētu būt tā, ka apmēram trešdaļa no tiem, kas minēja iederību vidē (9,1% no kopējā atbilžu skaita), savās atbildēs runā arī par to, ka vienlaikus jaunajai arhitektūrai vajadzētu būt laikmetīgai un oriģinālai. Nereti šie abi aspekti, kopā pausti, respondentu atbildēs veido pretrunu: -Tāda, kas liek mutei atvērties, acīm ieplesties un sirdij sarauties, bet galvenais, lai nelec ārā no kopējā stila. Taču šī pretruna labi pazīstama arī arhitektiem. Ļoti bieži iederība vidē minēta arī kopā ar funkcionalitāti. Kopumā šo arhitektūras aspektu (funkcionāla, ērta lietošanai) minējuši nepilni 9,7% aptaujāto. Apmēram ceturtā daļa aptaujāto (24,3%) uzsver arhitektūras estētiskās vērtības (skaista, estētiska, gaumīga, interesanta u.c.) Saturiski ar šo grupu daļēji pārklājas nākošā - atbildes, kas uzver arhitektūras oriģinalitāti un autentiskumu (oriģināla, moderna, interesanta u.c.) Šos aspektus atbildēs minēja 15,4% respondentu. Tomēr daudzas atbildes pauž pretējo - nepatiku pret pārmodernām lietām. Vairākās atbildēs jūtams rūgtums par kādām atsevišķām jaunām ēkām (Triangula bastions, Centra nams, "Stockmann", Koncertzāles projekts) vai par jauno apbūvi kopumā, it īpaši - Vecrīgā. Nepatika tiek pausta pret atsevišķu materiālu pielietojumu - it īpaši (apmēram 20 atbildēs) pret stiklu, kam seko betons un metāla konstrukcijas. - Iekļaujas vidē, kvalitāte materiālos, nav stikls un "kastes" formas. - Tā ir saskaņa ar apkārtējo vidi, tai jābūt gan skaistai, gaumīgai, gan funkcionālai. Bet ne stiklotai, tas ir bezgaumīgi... - Tāda, kas iekļaujas apkārtējā vidē, neizlec, bet tai pašā laika paliek atmiņā ar kādu rozīnīti, bez milzīgiem stiklotiem laukumiem un metālkonstrukcijām. - Katrā ziņā ne masveidīgie stikla un betona veidojumi. Līdzsvara labad gan jāmin, ka apmēram tik pat daudz viedokļos šie materiāli tiek minēti pozitīvā nozīmē, kā labas arhitektūras sastāvdaļa. Būvniecības izmaksas, kas bieži vien sabiedriskajās apspriešanās tiek minētas, kā viens no galvenajiem "aspektiem", atbildēs gandrīz nemaz neparādās. Nedaudz pārsteidzoši, ka maz ir pieminēts ekoloģiskais aspekts - tikai 7 atbildēs. Taču zināmā mērā ar ekoloģiju saistīts ir arī cits kritērijs - ilgtspējība (ilglaicība, iztur laika pārbaudi u.c.), ko tādiem vai citādiem vārdiem nosaukuši 5,7% atbildētāju. Dažādi ir arī minēti ilgmūžības termiņi - sākot no 5-10, 20, 50-100 gadiem beidzot ar tādiem epitetiem kā pārlaicīga. - Pēc 20-50 gadiem rādīs kā klasiku. - Skaista vēl pēc 100 gadiem. - Atspoguļo esošās cilvēces vērtības vismaz 300-500 gadus. - Jo vecāka, jo labāka. Citi ar labu arhitektūru saprot kādus konkrētus savus iemīļotos pagātnes stilus vai ēkas. Tā 10 atbildēs nosaukts jūgendstils. Tematiski ar to zināmā mērā saistīts arī Rīgas klusais centrs, kas minēts 4 atbildēs. Trīs reizes pieminēts arī Gaudi vārds. - Baroka stils, Rīgas centrs, apm. Strēlnieku, Rūpniecības, Vīlandes ielas. - Eklektisms! Neatzīstu 21. gadsimta jaunizdomājumus, stūrainas formas, utt. Bet tas tikai par vizuālo. - Greznas viduslaiku stilu ēkas, stabilas, kvalitatīvas! - Gaumīga, ieturēta nacionālā stilā - Gotikas arhitektūra rullē Kā pozitīvi piemēri tiek minēti arī pilsētas vai valstis: Londona, Parzīze, Amsterdama, Ņujorka, Itālija. Savukārt no mūsdienu arhitektūras darinājumiem visbiežāk pozitīvi tiek nosaukts Saules akmens - 6, bet pieminēti arī citi: Latvijas banka, Bowlero, biroju ēka pie Ģertrūdes baznīcas, Centra nams, Dubai viesnīca. Savukārt galēju pesimismu par šodien topošo pauž viedoklis: - Par labu arhitektūru noteikti nevarētu nosaukt mūsdienu arhitektūru... Labas arhitektūras laiki ir pagājuši. Liels prieks ir noskatīties kā tiek restaurētas vecās ēkas. Līdzīga noskaņa arī atbildē: - Laba arhitektūra ir tas, kas nepiemīt Rīgai kopumā. Likumsakarīgi, ka arhitekti, atbildot uz šo jautājumu, arhitektūru nereti aplūkojuši plašāk - kā procesu, kā kompleksu nozari vai nozīmīgu dzīves sfēru. "Vienkāršie arhitektūras lietotāji" visbiežāk runā par ēkām, bieži - par pavisam konkrētām. Tomēr starp tiem ir daži atšķirīgi skatījumi, kas vērtē arī arhitektūras sociālos aspektus, atklāj arhitektūras kā kolektīvas jaunrades būtību. - Netiek pakļauta atsevišķu indivīdu/grupu merkantilajām interesēm. Laba arhitektūra ir māksla, kura tīk un ar kuru lepojas vairums iedzīvotāju. - Lai laba arhitektūra rastos, daudziem cilvēkiem tā ir karsti jāvēlas, vairumam, kas iesaistīti projekta realizācijā. - Moderni risinājumi, kas ņem vērā arī apkārtējo (līdzšinējo) apbūvi noteiktā rajonā. Balstās uz plašu sabiedrisko apspriešanu, ņem vērā ieteikumus. Uzdodot jautājumu arhitektiem (viņu vidū - ne visi ir šobrīd projektēšanā praktizējoši), pastāvēja risks, ka tas varētu tikt uztverts kā pārāk mulsinošs vai provokatīvs. Iespējams, arhitektiem šis ir sava veida eksistenciālais jautājums - līdzīgi kā ikvienam tas ir jautājums par dzīves jēgu. Jautājums, uz kuru varbūt nemaz negribas atbildēt. Iespējams, ka nelielā arhitektu atsaucība apliecina tieši to. Vai arī to, ka daudz darba. Daudzas no arhitektu atbildēm vispirms cenšas skaidrot, kas vispār ir arhitektūra, kā arī to, cik subjektīvs var būt jēdziens "laba arhitektūra". Tomēr visos, kā īsajos, tā garajos skaidrojumos ir atbildes uz to pašu jautājumu, tiecoties tuvāk arhitektūras būtībai. Atsevišķas tēmas ieskanas vairākās atbildēs. Kontektuālismu kā vienu no būtiskākajiem min M.Kārkliņš, P.Blūms, J.Plēsums. "Kas ir vērtīga arhitektūra? Tā vispirms ir kontekstuāla. Vai konteksta ietvaros tiek meklēti jauni domu pavedieni un izteiksmes veidi, vai arī nopulētas jau pārbaudītas metodes, atkarīgs no indivīda vai indivīdu grupas, kas vērtību rada." (M.Kārkliņš) Par konteksta nozīmi ne tikai fiziskā, bet arī plašākā skatījumā - kā sabiedrības pieredzes un vērtību izpausmi runā R. Putniņš, O.Redbergs, I.Šteimanis, P.Ratas, U.Kaugurs. "Arhitektūra - universāla cilvēka spēja klasificēt, kodēt un komunicēt savu pieredzi un pārdzīvojumus simbolu veidā. (Laba) arhitektūra ir tieši tik laba, cik tā spēj ietekmēt mūsu lokālo vai globālo kultūru. Tā ir tieši tik laba, cik tā spēj radīt jaunu jēgu vai papildināt mūsu esošos priekšstatus par to, kas mēs paši (tās lietotāji) varētu būt." (O.Redbergs) Emocionālie kritēriji - V.Didrihsons, P.Blūms, J.Lejnieks, U.Bratuškins. "Varbūt laba arhitektūra ir tā, kas iedvesmo dzīvot" (V.Didrihsons). "Laba arhitektūra ir kā mierinājums katram, ka labais turpinās, nevis pārtrūkst" (P.Blūms). Savukārt J.Poga atbildei, kas raksturo labu arhitektūru, sarakstījis veselu lappusi pozitīvas nokrāsas īpašības vārdu. Par autentiskumu un oriģinalitāti - J.Plēsums, M.Putrāms, M.Kārkliņš. "Arhitektūrai jābūt autentiskai - tādai, kur unikālais autora redzējums caur savu prizmu traktē objektīvo kritēriju sasaisti, radot jaunu, nebijušu vērtību" (J.Plēsums). "Laba arhitektūra maina domas un priekšstatus par lietu kārtību" (M.Putrāms). Pretstatā viņiem, viedokli, ka laba arhitektūra varētu būt arī ikdienā nepamanāma, pauž U.Kaugurs: "Arhitektūra (kā ikviena projektēšana vai plānošana) ir varas (projektētāja un/vai citu) izpausme. Es nezinu, vai varai jābūt labai. Vai tai vispār iespējams būt "labai"? Un, ja ir, vai tad tā vairs ir vara? Varai būtu jābūt iespējami informētai par kontekstiem, tālredzīgai, gudrai, bet, pāri visam - atbildīgai. Pirms kāda laika daži ķīnieši uzskatīja, ka par īsti labu valdnieku zināms vien tas, ka tas IR, kamēr pavalstnieki domā, ka lietas ieņem savu dabīgo kārtību pašas no sevis." Šis viedoklis sasaucas ar kāda anonīmās "nearhitektu" aptaujas dalībnieka pausto: "Laba arhitektūra visbiežāk patīk gandrīz visiem, tāpēc par to daudz nediskutē, savukārt vidēja vai pat zema līmeņa arhitektūra visbiežāk tiek apspriesta un kritizēta." Jāatzīst, ka profesionāļu aptaujā pagaidām valda tikai viena dzimuma viedoklis, jo neatbildēja neviena no aptaujātajām arhitektēm. Tomēr, pat ja aptaujas rezultāti rosinās tikai dažus arhitektus un "nearhitektus" padomāt, arī tad pētījums nebūs bijis veltīgs. Turpinot diskusiju, svarīgi būtu noskaidrot, ko katrs saprotam ar vārdiem konteksts, iederība vidē utt.. Artis Zvirgzdiņš, A4D redaktors. Pārpublicēts no "Latvijas Architektūras" 68.burtnīcas

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Starp Ilūksti un Sventi pārbūvē reģionālā ceļa posmu

Augšdaugavas novadā turpinās būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Svente–Lietuvas robeža (Subate) (P70) starp Ilūksti un Sventi (0,06.–12,22. km). Ieviesti plaši satiksmes ierobežojumi ar vairākiem pagaidu luksoforiem, un posma izbraukšanai jāplāno 45 minūtes, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Izstāsti Latvijai

MONIER dakstiņi, BMI Latvija – ciemos pie Šveicaru ģimenes: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Raidījums "Izstāsti Latvijai" viesojās pie Šveicaru ģimenes Jelgavas novadā Cenas pagastā, lai uzzinātu par savu pieredzi jumta izvēlē.

Kas ir laba arhitektūra?

Dalies ar šo rakstu

Komentāri