KEM: 14 dienas līdz Baltijas valstu sinhronizācijai ar Eiropas energotīklu; Baltijas valstu līderi apņemas stiprināt esošo infrastruktūru
Šodien, 24. janvārī, Rīgā tikās Baltijas valstu atbildīgie enerģētikas nozares ministri un Polijas valsts sekretārs, lai pārrunātu noslēdzošos jautājumus, kas saistīti ar sagatavošanās darbiem par Baltijas valstu kopīgo sinhronizāciju. Tikšanās laikā Baltijas valstu ministri savu apņemšanos īstenot pasākumus infrastruktūras un noturības stiprināšanā apliecināja, parakstot kopīgu vēstuli Eiropas Komisijai, kas saskaņota ar Polijas atbildīgo ministriju.
8.-9. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu. Šis ir vērienīgākais energoneatkarības un reģiona drošības projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas no Eiropas vienotā tīkla puses. Baltijas valstis ir gatavas pievienoties Eiropas energosistēmai, projektā ieguldot lielu darbu 15 gadu garumā, lai pievienošanās noritētu sekmīgi, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību.
Foto: Publicitātes foto
Ar Baltijas valstu operatoriem un atbildīgajām enerģētikas ministrijām izvērtēta kopēj'a Baltijas valstu energoapgādes situācija un Baltijas valstu vadītāji ir vienisprātis, ka nesenais notikums ar Somijas-Igaunijas kabeļa (Estlink-2) neplānotu bojājumu neietekmē Baltijas valstu droši plānoto atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām un pievienošanos Eiropas tīklam.
Veiktā analīze liecina, ka Baltijas valstīm ir pietiekama jauda un ārējie savienojumi, piemēram, Estlink-1, NordBalt, LitPolink, lai sinhronizētos ar Eiropu, nepaļaujoties uz starpsavienojumu EstLink-2. Pēdējos gados Baltijas sistēmai pamatā ir pieslēgtas saules un vēja elektrostacijas, nodrošinot ģenerācijas jaudu pieaugumu. Arī Baltijas valstīm ir pieejamas pietiekamas dispečējamās jaudas.
Foto: Publicitātes foto
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Atskatoties uz paveikto, gatavošanās šim drošības projektam notikusi vairākos līmeņos. Baltijas mērogā esam stiprinājuši savu infrastruktūru 1,6 miljardu eiro apmērā, attīstījuši pārvades operatoru IT sistēmas, veikuši ciešu reģionālo sadarbību un koordinētu rīcību nacionālā līmenī, lai šo projektu sekmīgi realizētu līdz galam. Īpaši intensīvs darbs noritējis pēdējā gada laikā, tiekoties ar virkni mūsu partneriem – pašvaldībām, civilās aizsardzības komisijām, slimnīcām, lielākajiem enerģētikas nozares patērētājiem, apdrošinātājiem u.c., skaidrojot sinhronizācijas projekta būtību. Intensīvi esam strādājuši arī pie publikācijām, vizuālo materiālu sagatavošanas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, kas jāņem vērā pirms gaidāmās elektroenerģijas sinhronizācijas.”
“Tuvojamies vēsturiskam brīdim, kurā mēs, trīs Baltijas valstis, kļūsim par dalībniekiem ne tikai Eiropas elektroenerģijas tirgū, bet arī Eiropas energosistēmā. Kad sāksim darboties vienā frekvencē ar sinhrono kontinentāls Eiropas zonu, kļūsim enerģētiski neatkarīgi, enerģētika vairs nevarēs būt šantāžas vai ietekmes instruments. Gatavojoties sinhronizācijai, Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija ir aktīvi un veiksmīgi sadarbojušās ar Eiropas Komisiju un ieviesušas virkni sarežģītu un atsevišķos gadījumos unikālu projektu, sākot no elektroenerģijas starpsavienojumiem līdz sinhronajiem kompensatoriem. Ceru, ka šī sadarbība arī turpmāk būs tikpat cieša gan enerģētiskās drošības, gan atjaunīgās enerģijas attīstības jomās,” sacīja Lietuvas enerģētikas ministrs Žygimantas Vaičiūnas.
“Mēs speram vēsturisku soli ceļā uz Baltijas elektroenerģijas sistēmas neatkarības un noturības nodrošināšanu. Šis pavērsiens ir salīdzināms ar pievienošanos Šengenas vīzu zonai – tāpat kā tas nodrošināja cilvēku pārvietošanās brīvību, sinhronizācija garantē drošu elektroenerģijas plūsmu starp uzticamiem partneriem.
Pāreja ir rūpīgi izplānota, neatstājot vietu nenoteiktībai. Lai gan tehniskie riski ir raksturīgi lielām sistēmām, tie nav raksturīgi sinhronizācijai. Mēs esam rūpīgi izanalizējuši visus iespējamos scenārijus un esam pilnībā gatavi, mums ir skaidri un efektīvi rīcības plāni.
Iedzīvotājiem pāreja būs nemanāma. Gadu gaitā veiktie sagatavošanās darbi nodrošina, ka pāreja būs vienmērīga un bez aizķeršanās. Gaisma paliks ieslēgta, ierīces darbosies kā parasti, un sinhronizācijas procesa laikā iedzīvotājiem nebūs jāpielāgo sava ikdiena,” sacīja Igaunijas klimata ministre Joko Alendere.
“Lietuvas, Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas sistēmu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu palielinās mūsu Eiropas daļas enerģētisko drošību. Nepārtraukta elektroenerģijas piegāde ir ļoti svarīga sabiedrības drošībai un ekonomikas funkcionēšanai. Infrastruktūras noturība un aizsardzība nekad nav bijusi tik svarīga. Krievijas Federācijas apzinātā elektrības tīkla iznīcināšana Ukrainā un tās hibrīdās darbības Baltijas jūras reģionā parāda, cik svarīga aizsardzībai ir pienācīgi nodrošināta elektroenerģijas sistēma,” sacīja Polijas Klimata un vides ministrijas valsts sekretārs Kšištofs Bolesta.
Sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos sabiedrības ievainojamība ir augstāka. Šobrīd, tuvojoties gaidāmajai sinhronizācijas datumam, nepatiesu informācijas klātesamība ir jūtamāka. Katrai maldinošai satura informācijai pretī ir labuma guvējs ar mērķi sēt sabiedrībā šaubas un mazināt sabiedrības uzticību valstij. KEM īpaši aicina sabiedrību kritiski izvērtēt informāciju un nepakļauties emocionāli pielādētiem paziņojumiem, kā arī nedalīties tālāk ar nepārbaudītām ziņām. Aktuālai informācijai ikviens aicināts sekot līdzi katras atbildīgās ministrijas un pārvades sistēmas operatoru tīmekļvietnēs (AST, Elering, Litgrid) un to sociālos medijos.
Diskusijas laikā Baltijas enerģētikas nozares vadītāji uzsvēra nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības reģionā, kā arī ES līmenī kritiskās infrastruktūras noturības un aizsardzības paplašināšanā. “Vēlamies uzsvērt jautājuma steidzamību un aicināt Eiropas Komisiju meklēt papildu ES finansējumu, lai nodrošinātu savlaicīgu un pietiekamu kritiskās enerģētikas infrastruktūras noturības un aizsardzības paaugstināšanu,” sacīja Baltijas valstu vadītāji.
Kad Baltijas valstu elektroenerģijas sistēma būs sinhronizēta ar Eiropu, Baltijai jābūt gatavai aizsargāt savu kritisko infrastruktūru jebkurā laikā. Baltijas un Polijas PSO ir izstrādājuši visaptverošu paketi, kas ietver tūlītējus drošības pasākumus, kas nepieciešami, lai palielinātu kritiskās enerģētikas infrastruktūras noturību un aizsardzību, un ieviešanai nepieciešamās investīcijas.
