KEM: Apstiprināts regulējums atļauju saņemšanai saules, vēja parku, uzkrātuvju vai hibrīdprojektu attīstībai Latvijā

Otrdien, 19. decembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos noteikumos “Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai”. Noteikumi attieksies uz esošajiem, kā arī topošajiem elektroenerģijas ražotājiem, kuru interesēs ir īstenot, piemēram, vēja, saules parku, uzkrātuvju vai hibrīda veida projektus Latvijā. MK noteikumi stājas spēkā ar 2024. gada 1. janvāri.  

Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumiem, kas stāsies spēkā 2024. gada 1.janvārī. Atbilstoši grozījumiem likumā no nākamā gada 1.janvāra atļaujas jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu (elektrostaciju) ieviešanai izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), ko līdz šim veica KEM.  Š.g. 19. decembrī apstiprinātajos MK noteikumos ir ietverti detalizēti nosacījumi, kādā veidā notiek atļauju izsniegšana, to izsniegšanas atteikšana, pagarināšana un pārreģistrēšana, kā arī drošības naudas iemaksas un atmaksas kārtība.  

Saskaņā ar šiem noteikumiem iesniegums atļaujas saņemšanai nepieciešams gan jaunas elektrostacijas ieviešanai, gan esošas stacijas jaudas palielināšanai, kā arī stacijas modernizēšanas gadījumā, ja ražotājs, atjaunojot staciju, palielina tās jaudu. Saskaņā ar šiem noteikumiem atļaujas derīguma termiņš ir pieci gadi, taču noteikumos atrunātas atļaujas termiņa pagarināšanas iespējas.   

Atbilstoši noteikumiem projektu attīstītājs elektrostaciju ieviešanu vai esošās elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanu sāk īstenot 10 mēnešu laikā pēc BVKB lēmuma pieņemšanas par atļaujas izsniegšanu. Ja noteiktajā termiņā tas netiek īstenots, BVKB pieņem lēmumu par atļaujas atcelšanu.  

Hibrīdatļaujas – kombinēto enerģijas avotu (saules un vēja) elektrostaciju būvniecības attīstībai Latvijā  
Saules elektrostacijas efektivitāte ir vidēji 10% gadā, bet vēja stacijas gadījumā – sasniedz līdz pat 40%. Saule enerģija vislabāk ir izmantojama aprīlī, maijā, jūnijā, augustā un septembrī, bet jūlijā saules baterijas virsma uzkarst un tā zaudē savu efektivitāti, savukārt lielākais vēja potenciāls ir gada otrajā pusē – no oktobra līdz martam. Tādēļ  elektroenerģijas importa mazināšanai kā efektīvākais risinājums Latvijā kalpos sauszemes vēja parku saražotā elektroenerģija, kā arī hibrīdprojekti, kas viena pieslēguma ietvaros apvieno vairākus  elektrostaciju veidus, piemēram, vējš un saule, vai arī elektrostacija un uzkrātuve.  

Tīkla jaudas nepietiekamības apstākļos šāds risinājums nodrošinās optimālu rezervētās tīkla jaudas  izmantošanu, jo dažādu laikapstākļu ietekmē dažādo elektrostaciju darbības laiki nesakrī. Piemēram, naktī, kad saules elektrostacijas nedarbojas, tīkla jaudu tajā pašā pieslēgumā var aizpildīt vēja elektrostacija vai uzkrātuve.  

Noteikumos noteikts regulējums hibrīdatļaujas saņemšanai un tās nosacījumu izpildei. Iesniegumā hibrīdatļaujas saņemšanā katram  elektrostacijas veidam būs jānorāda ražošanas jauda un dažādo staciju jaudas procentuālā proporcija. Hibrīdatļaujas turētājam hibrīdprojekta ieviešanas gaitā būs jāievēro šī proporcija, lai izvairītos no situācijām, kad rezervētās jaudas neieviešanas gadījumā elektrostacijas jaudas būs neatbilstošas rezervētās jaudas profilam. Ja gadījumā viens no elektrostacijas veidiem ieviests ar mazāku jaudu, nekā norādīts hibrīdatļaujā, pārējo elektrostaciju ieviešamā jauda ir jāsamazina atbilstoši hibrīdatļaujā noteiktajai proporcijai. 

Drošības naudas iemaksas pirms atļaujas saņemšanas

Pirms iesnieguma iesniegšanas par atļaujas saņemšanu, projekta iesniedzējam iesniegumam jāpievieno maksājuma attaisnojuma dokumenta kopija par drošības naudas iemaksu. Drošības naudas iemaksa jāveic kā atļaujas, tā arī hibrīdatļaujas gadījumā. Hibrīdatļaujas gadījumā drošības naudas kopējā maksa tiek aprēķināta, summējot dažādo elektrostaciju (piemēram, saules un vēja elektrostacija) jaudas. Lai novērstu neskaidrības ar drošības naudas apmēriem un kļūdās veiktajos maksājumos, noteikumos ir skaidri atrunāts arī drošības naudas apmērs.  

Jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai, elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanas vai atjaunošanas gadījumā drošības nauda ir 200 eiro par katru atļaujā paredzēto MW. Drošības naudas apmērs noteikts, ņemot vērā 2022.gada statistiku par mazo elektrostaciju (līdz 10 MW) jaudu,  saražoto elektroenerģijas apjomu gadā un Nord Pool elektroenerģijas biržas triju gadu vidējo cenu, un pamatojoties uz tiem noteikto mēneša bruto peļņu par 1 MW. Drošības nauda ir 1% no šis peļņas.  

Noteikumos atrunāti arī citi nosacījumi – apbūves tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā atļaujas saņemšanai, gadījumi, kādos atļaujas izsniegšana tiek atteikta, gadījumi, kuros atļaujas iesniedzējs var lūgt veikt izmaiņas atļaujā, kārtība par atļaujas termiņa pagarināšanu, pārreģistrēšanu u.c. būtiski nosacījumi.  

Plašāk ar noteikumiem var iepazīties šeit: https://shorturl.at/ghDHZ