KEM: Darbs pie enerģētikas stratēģijas projekta pilnveides turpinās

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kopīgi ar nozaru ekspertiem, ir sagatavojusi Latvijas enerģētikas stratēģijas projektu, kas paredz turpināt enerģētikas nozares attīstību, veicinot pāreju uz ilgtspējīgiem energoresursiem, tādējādi mazinot atkarību no fosiliem resursiem. Pēc aizritējušām diskusijām ar Valsts prezidentu, KEM kopā ar nozaru ekspertiem fokusa grupās turpinās darbu pie stratēģijas projekta pilnveides, virzot to tālāk plašākām diskusijām ar sadarbības partneriem.

Latvijas enerģētikas stratēģija līdz 2050. gadam izvirza mērķus un prioritātes, lai pielāgotos straujām pārmaiņām globālajā enerģētikas nozarē un nodrošinātu stabilu, drošu un ilgtspējīgu energoapgādi valstī. Enerģētikas nozare ir svarīga Latvijas tautsaimniecības attīstībā un konkurētspējas vairošanā. Enerģijas tirgus svārstības, piegāžu ķēdes traucējumi, klimata pārmaiņas, ģeopolitiskie apstākļi ir faktori, kas ietekmē enerģijas pieejamību un to cenas, kas vēl vairāk izceļ nepieciešamību pēc energoresursu dažādības.

“Šī ir pirmā stratēģija, kas veidota pēc matemātiskās modelēšanas principiem, sniedzot iespēju pielāgoties nenoteiktībai, un apzināti virzīt enerģētikas nozari, kam ir būtiska loma tautsaimniecībā – enerģētiskās drošības, cenas, pieejamā apjoma un arī enerģijas atjaunīguma kontekstā. Stratēģijas izstrādē plecu pie pleca esam strādājuši ar nozaru ekspertiem pie dažādiem nākotnes scenārijiem, par ko man ir patiess prieks un gandarījums! Ilgtspējīga enerģijas ražošana palīdzēs veicināt Latvijas energoapgādes drošību un neatkarību. Tas arī svarīgs valsts konkurētspējas elements nākotnē," uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Enerģētikas nozare Latvijā veido 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un aptver plašu resursu spektru, tostarp elektroenerģiju, siltumenerģiju un kurināmo. Nozarei ir izšķiroša nozīme valsts ekonomikā un sabiedrības labklājības nodrošināšanā – sākot ar rūpniecisko ražošanu un beidzot ar mājsaimniecībām.

Stratēģijā ir izstrādāti dažādi attīstības scenāriji, ar kuriem Latvija varētu saskarties līdz 2050. gadam – kā optimistiski, tā arī pesimistiski. Alternatīvie scenāriji piedāvā elastību, lai pielāgotos izmaiņām globālajos un vietējos apstākļos. Šāda pieeja nodrošina stratēģijas pielāgojamību dažādiem attīstības ceļiem, lai Latvija ir gatava gan iespējām, gan izaicinājumiem nākotnē. Taču mērķis visiem scenārijiem ir viens – nodrošināt lētāko pieejamo enerģijas grozu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Scenārijus veidojām, balstoties uz to, kā attīstās globālie notikumi. Labvēlīgā scenārijā valsts uzdevums ir pēc iespējas vairāk gūt labumu no iespējām, kas sniegtas, bet nelabvēlīgā situācijā palīdzēt sabiedrībai un uzņēmumiem pārvarēt grūtības – stabilizēt ekonomiku un nodrošināt energoapgādes drošību.

Pamata scenārijs piedāvā vīziju par iespējamo enerģētikas attīstības ceļu, pamatojoties uz pašreizējām tendencēm. Pamata scenārijs 2050. gadam paredz energoresursu portfeli, kurā dominēs atjaunīgie energoresursi. Šajā scenārijā tiek prognozēts ievērojams biogāzes, vēja un saules enerģijas pieaugums, kas samazinās fosilo kurināmo izmantošanu. Pakāpeniska pāreja uz atjaunīgajiem resursiem veicinās video draudzīgāku un drošāku energoapgādi.

Stratēģiju plānots atjaunināt regulāri, lai tā būtu pielāgojama mainīgajiem apstākļiem, kā arī tiks ieviests uzraudzības mehānisms – lai jebkurā brīdī zinātu, kādā scenārijā atrodamies, un kuras politiku ceļa kartes jāiedarbina.

Ar enerģētikas stratēģijas projektu var iepazīties šeit!