KEM: stājas spēkā jauns regulējums, kas veicinās efektīvāku elektroapgādes tīkla darbību
Latvijā atjaunīgās enerģijas projektu attīstībai ir rezervēta 6 GW liela jauda, kas ir maksimālais pieļaujamais jaudas apmērs, ko spēj nodrošināt mūsu pārvades tīkla tehniskās iespējas. Rezervētais jaudas apmērs pārsniedz mums nepieciešamo enerģijas apmēru, ko rezervētā jauda var saražot. Ņemot vērā, ka savulaik veiktā jaudu rezervācija līdz šim nav veicinājusi projektu realizāciju, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izstrādāja regulējumu, kas ļaus realizēt atjaunīgās enerģijas projektu tiem uzņēmējiem, kuri ir gatavi to darīt nekavējoties.
Latvija patērē 54% atjaunīgās elektroenerģijas, kamēr lietuvieši – 36%, bet igauņi – 31%. Lai Latvija sasniegtu 100% atjaunīgo elektroenerģiju, nepieciešami 1,5-2 GW vēja enerģijas, kas gadā vidēji saražo ap 3,6-4,9 TWh. Šāds saražotais vēja enerģijas apjoms sniedz iespēju mums aizstāt gan elektroenerģijas importu, gan elektroenerģijas ražošanā esošo fosilo kurināmo, kā arī nodrošināt Latvijas eksporta potenciālu. Lai sekmētu atjaunīgo enerģijas projektu attīstību Latvijā, šodien – 1. aprīlī, stājās spēkā atbilstoši grozījumi elektroenerģijas tirgus likumā.
Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis: “Spriežot pēc rezervētajām jaudām, tas ir “uz papīra” mēs esam atjaunīgās enerģijas ražošanas lielvalsts. Diemžēl realitātē projektu virzība ir nebūtiska, neveicinot enerģijas ražošanas attīstību. Lai izbeigtu rezervācijas izraisīto stagnāciju, izstrādājām jaunu regulējumu, dodot iespēju projektu attīstītājiem, kas dažādu iemeslu dēļ projektu nav uzsākuši un kaut kādu iemeslu dēļ to nespēj realizēt, pārdomāt par savu projekta ieceri, ļaujot iespēju rezervēto jaudu izmantot kādam citam uzņēmumam. Ja attīstītājs būs nolēmis neīstenot projektu, attīstītājs atbrīvos jaudu par labu kādam citam, saņemot rezervēšanas maksu, ko tas veicis pirms jaudas rezervēšanas.”
Jaudas rezervēšanas maksas atmaksa
Elektroenerģijas ražotāji, kuri neplāno īstenot atjaunīgos enerģijas projektus, var atteikties no pieslēguma ierīkošanas, neciešot finansiālus zaudējumus – to paredz jaunie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Līdz 2025. gada 30. aprīlim projektu attīstītāji var atteikties no savas projekta ieceres, saņemot atpakaļ maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu. Šādā gadījumā tiek anulētas arī tehniskās prasības, kuras izsniegtas attīstītājam elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai pie sistēmas. Vienlaikus jaunais regulējums paredz arī iespēju elektroenerģijas ražotājam samazināt tehniskajās prasībās noteikto jaudu un saņemt drošības naudas atmaksu par samazināto jaudas daļu.
Priekšrocību kombinēt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar atšķirīgiem ražošanas grafikiem
Šobrīd pie pārvades tīkla rezervēti 46% – veido saules elektrostacijas, 13% – vēja elektrostacijas, savukārt dažāda veida hibrīda projekti 39%. Laikapstākļu ietekmē elektrostaciju (saule un vējš) ražošanas laiki atšķiras. Piemēram, naktī, kad saules elektrostacijas nedarbojas, tīkla jaudu tajā pašā pieslēgumā var aizpildīt, piemēram, vēja elektrostacija, kura pietiekama vēja apstākļos nakts stundās var izmantot tīklu tikpat efektīvi.
Jaunais regulējums ar šādu priekšrocību kombinēt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar atšķirīgiem ražošanas grafikiem tagad būs pieejams. KEM piedāvātais risinājums ļaus attīstītājiem veidot jaunus elastīgus pieslēgumus, negaidot jaunu tīkla izbūvi.
Pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" sākot ar šī gada jūniju katra mēneša pirmajā darba dienā savā tīmekļvietnē publicēs informāciju par brīvajām jaudām. Šīs jaudas līdz 2026. gada 31. decembrim tiks piešķirtas tikai elastīgā pakalpojuma nodrošināšanai. Piesakoties elastīgajam sistēmas pakalpojumam, pārvades operators varēs izsniegt tehniskās prasības vairākiem elektroenerģijas ražotājiem vienā un tajā pašā pieslēguma punktā, bet jauda tiks rezervēta tam, kurš pirmais noslēgs pieslēguma līgumu, lai caur savstarpēju sacensību, motivējot elektroenerģijas ražotājus, nodrošinātu iespējami ātru elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas ieceres īstenošanu.
AS “Augstsprieguma tīkls” reizi gadā iesniegs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) un publicēs savā tīmekļvietnē ziņojumu par tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri saņem elastīgo pakalpojumu.
Šobrīd tehnoloģijas vēja projektu attīstība ir ļoti attīstītā stadijā, katru gadu šīs tehnoloģijas izmaksas par vienu vienību samazinās, kas nes tūlītēju arī ieguvumu tautsaimniecībai. KEM veikusi ekonomisko izvērtējumu sauszemes vēja parkiem, kas ietverts Enerģētikas stratēģijas projektā. Sākotnējās aplēses liecina, ka 2035. gadā līdz 2050. gadam elektroenerģijas cena būs 5,9 centi/kWh. Saskaņā ar AS “Augstsprieguma tīkls” pieejamiem datiem no projektu attīstītājiem, jauni vēja parki, kuri pieslēgti pie pārvades tīkla, provizoriski varētu sākt darbu 2026. gadā.
Plašāk ar grozījumiem var iepazīties šeit!
