KEM turpina veikt optimizācijas pasākumus un izmaksu samazināšanu visā resorā
Atbilstoši valdības mērķim palielināt publiskā sektora efektivitāti un samazināt valsts budžeta izdevumus, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) jau no š.g. sākuma ministra Kaspara Meļņa vadībā īstenojusi virkni optimizācijas pasākumu, kas ļāvis šogad ietaupīt daļu no budžeta līdzekļiem. Nākamajā gadā, samazinot KEM preču un ārpakalpojumu, tostarp pētījumu un to izrietošo pasākumu izmaksas, ietaupījums būs 2,6 milj. eiro. Optimizācijas pasākumi tiek īstenoti visā KEM pārraudzībā esošajās iestādēs. Š.g. 12. novembra notikušajā AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) akcionāru sēdē tika pieņemts lēmums samazināt AST valdes locekļu skaitu no pieciem uz četriem.
Jau 2025. gada sākumā AST padomes locekļu skaits samazināts no pieciem uz trīs padomes locekļiem, bet Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valdes locekļu skaits samazināts no trīs locekļiem uz diviem. Trešdien, 12. novembra, akcionāru sēdē tika pieņemts lēmums samazināt arī AST valdes locekļu skaitu par vienu.
“KEM optimizācijas pasākumus 2025.–2026. gadam ir īstenojusi, nodrošinot vienotu un konsekventu pieeju visās KEM esošajās pārvaldības iestādēs. Ņemot vērā manu doto uzdevumu visām KEM pārraudzībā esošajām iestādēm, 2025. gada augustā iestādes ir sagatavojušas un iesniegušas savus priekšlikumus. Balstoties uz tiem, šī gada beigās sagatavosim rīcības plānu 2026. gadam, kas noteiks turpmākos pasākumus KEM visā pārvaldībā esošo iestāžu darbības optimizācijā un efektivitātes stiprināšanā,” uzsvēra ministrs Kaspars Melnis, tiekoties ar mediju pārstāvjiem.
Galvenokārt priekšlikumi optimizācijas pasākumu īstenošana ir vērsti uz trim darbības virzieniem – atbalsta funkciju centralizēšana un mazināšana, dublējošo funkciju izslēgšana, mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana.
Turpinot nodrošināt efektivizācijas pasākumus, AST valdes locekļu skaita samazināšana no pieciem uz četriem valdes locekļiem, ir bijis nākamais optimizācijas solis, kas pieņemts 12. novembra sasauktajā akcionāru sapulcē un secīgi padomes sēdē. AST juridiskā atbalsta un atbilstības valdes locekļa amata funkcijas turpmāk tiks pārdalītas uz pārējām valdes locekļiem, kā arī deleģējot daļu no pienākumiem nākamā līmeņa (departamenta, daļu) vadītājiem.
Pirms Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta aktīvās īstenošanas (no 2011. gada maija līdz 2015. gada februārim), AST darbība jau tika nodrošināta četru valdes locekļu sastāvā. Ievērojot sinhronizācijas projekta veiksmīgo realizāciju un projekta noslēguma fāzi, tas ir optimāls brīdis, lai, ievērojot arī citu valsts kapitālsabiedrības praksi, samazinātu AST valdes locekļu skaitu līdz četriem valdes locekļiem. AST valde četru locekļu sastāvā uzsāks darbu no 2026. gada 1. janvāra.
No 2025. gada oktobra Enerģētikas un vides aģentūra (EVA) ir pievienota Valsts vides dienestam, nodrošinot funkcionālo reorganizāciju, kā rezultātā ietaupot 10 amata vietas.
Līdz šim sākotnējo novērtējumu uz vidi veica un uz novērtējuma balstītus tehniskos noteikumus izsniedza Valsts vides dienests, savukārt ietekmi uz vidi novērtējumu veica EVA. Reorganizācijas procesā tika rasta iespēja atteikties no dubultas administratīvās atbalsta funkcijas, mazināt administratīvo slogu, kuru iepriekš veidoja iestāžu savstarpējie saskaņojumi un saziņa, un efektīvāk izmantot vides prasību ekspertu laiku un zināšanas, vienoti vērtējot gan sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, gan ietekmes uz vidi novērtējumu, gan arī ar abiem novērtējumiem saistīto tehnisko noteikumu izstrādi.
Savukārt no nākamā gada 1. janvāra KEM un VVD atbalsta funkcijas tiek centralizētas. Līdz š.g. beigām KEM atbalsta funkcijas nodrošina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Līdz ar KEM izveidi ar 2023. gada 1. janvāri, ar šo soli KEM pabeidz pilnīgu ministrijas procesu pārvaldības izveidi.
Arī LVĢMC gaidāma funkcionālā pārdale, paredzot no 2026. gada jūnija LVĢMC laboratorijas nodot institūta BIOR pārraudzībā, plānojot samazināt LVĢMC 32 amata vietas. Vienlaikus plānota Zebrenes poligona pārvaldības modeļa maiņa uz publisko-privāto partnerību.
