KEM: Vairumā gadījumu elektroapgādes bojājumus plānots pabeigt šodien, rīt speciālisti dosies palīgā Lietuvas kolēģiem
Par spīti tam, ka vietām piekļūšana pie energoapgādes infrastruktūras ir sarežģīta, operatīvie dienesti turpina pašaizliedzīgi novērst elektrotīkla bojājumus, lai iespējami drīz elektroenerģija tiktu atjaunota mājsaimniecībām, kuras vētra un plūdi skārušas vissmagāk. Spēcīgo plūdu dēļ sarežģītākā situācija bija novērojama Pierīgā, Dobelē, Jelgavā, Tukuma novadā un Jūrmalā. Pirmdien, 29. jūlijā, vētras pīķī, bez elektroapgādes palikušo klientu skaits sasniedza gandrīz 50 tūkst. Ceturtdien, 1. augusta, rītā atslēgto lietotāju skaits sarucis līdz 900, no kuriem ap 500 atrodas applūdušās teritorijās, kur elektroapgādi nevar atjaunot drošības apsvērumu dēļ.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Bez pašaizliedzīga operatīva un avārijas dienestu darba, kā arī iedzīvotāju sapratnes, nebūtu iespējama operatīva dabas katastrofas izraisīto seku pārvarēšana. Pateicamies iedzīvotājiem par sapratni, kā arī visiem iesaistītajiem dienestiem, īpaši AS “Sadales tīkls” un AS “Augstsprieguma tīkls” par pašaizliedzīgo darbu, ko tie veikuši ļoti sarežģītos apstākļos. Kopumā šobrīd novērsti vairāk nekā 1000 elektrotīkla bojājumu vidējā spriegumā un zemspriegumā. Ir palikuši vissarežģītākie bojājumi, piemēram, tādi, pie kuriem joprojām apgrūtināta piekļuve gan uz ceļa, gan uz elektrolīnijām sakritušo koku dēļ vai arī iepriekš darbus kavējusi ūdens klātbūtne. Speciālistiem vispirms jāatbrīvo teritorija no kokiem, kas prasa ilgu un smagu darbu, un tikai tad var sākt elektrolīniju remontdarbus. Ar dabas stihijas nesto postažu cīņu turpina arī operatīvās brigādes un iedzīvotāji Lietuvā, kur situācija ir daudz smagāka – ja Latvijā bez elektroapgādes pašlaik ir nepilns tūkstotis klientu, tad Lietuvā tie ir ap 27 tūkst. klientu. AS “Sadales tīkls” iegulda lielas pūles, lai vairumā gadījumu bojājumu novēršanu pabeigtu šodien, un tūlīt pēc tam dotos palīgā Lietuvas kolēģiem.”
Lai gan Latvijā sadales elektrotīkla infrastruktūras apmērs ir gandrīz tāds pats kā Lietuvā, situācija Lietuvā ir nesamērojami skaudrāka. Viens no iemesliem varētu būt saistīts ar normatīvā regulējuma atšķirībām. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Latvijas regulējums nosaka, ka mežainās vietās elektrolīniju atstarpes ir pat vairākas reizes plašākas nekā Lietuvā, tāpēc gaisvadu līnijas tiek bojātas retāk. Piemēram, Latvijā vidējā sprieguma 10 kV elektrolīniju atstarpes (koridors ir atbrīvots no kokiem) ir 6,5 m plats, savukārt Lietuvā tas ir divtik mazāks – tikai 3 m.
Latvijā liela daļa bojājumu joprojām ir plūdu skartajās zonās, kur elektroapgādi uzreiz atjaunot nav iespējams drošības apsvērumu dēļ. Situāciju atsevišķos gadījumos apgrūtina arī vētrā nolauztie koki, kuri vietām ir jānovāc ik pēc dažiem 100 m, lai piekļūtu bojājuma vietai. Vasarā kokiem ir bagātīga lapotne, tie spēcīgajā vētrā ir masveidīgi lūzuši zem nokrišņu daudzuma svara.
Pārvades un sadales sistēmas operatoru operatīvās brigādes jau no svētdienas pēcpusdienas, 28. jūlija, bija paaugstinātas gatavības stāvoklī un izbraukumos devās jau naktī uz pirmdienu. Elektrotīkla bojājumu novēršanā šobrīd piedalās 112 AS “Sadales tīkls” brigādes jeb 300 AS “Sadales tīkls” un energokompāniju darbinieki.
Nepieredzēti spēcīgā vētra skāra arī AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) piecas apakšstacijas un 12 augstsprieguma 110 kV līnijas. Jau pirmdienas laikā 20 AST operatīvās brigādes atjaunoja visu piecu apakšstaciju darbību – Džukstē, Ķemeros, Vangažos, Inčukalnā un Bauskā, vislielākās pūles un resursus AST ieguldīja Džūkstes un Ķemeru apakšstaciju darbības atjaunošanā.
Savukārt, nacionālas ietekmes energoapgādes komersantu darbība (AS “Latvenergo”, AS “Conexus Baltic grid”, GASO) nav būtiski traucēta, kā arī nav saņemtas ziņas par nozīmīgiem siltumapgādes sistēmas traucējumiem.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsver: “No katras šādas situācijas mēs mācāmies, kā pilnveidot procesus, lai mazinātu mūsu iedzīvotāju un energoinfrastruktūras ievainojamību. Klimatisko apstākļu ekstrēmi turpināsies neizbēgami būt un vētras, spēcīgas lietavas būs arvien biežākas parādības Latvijā – arī vasarās, kad kokiem ir bagātīga lapotne, radot plašus postījumus, tostarp elektroapgādes traucējumus. Lai stiprinātu mūsu energoinfrastruktūru, ir pamats izvērtēt vēsturiski noteiktos aizsargjoslas parametrus augstsprieguma līnijās, īpaši mežainajās vietās, kas sniedzas vairāk nekā 3,8 tūkst. km garumā. Tamdēļ esmu uzdevis AS “Augstsprieguma tīkls” izvērtēt situāciju un sniegt priekšlikumus regulējuma pilnveidojumam.”
Vētras un plūdu radītā ietekme uz vidi
Līdz ar būtisku lietus ūdens apjomu, kas tiek novadīts kanalizācijas sistēmā pieaug risks neattīrītu notekūdeņu pārplūdēm. Pilnvērtīgs ietekmes novērtējums tiek gatavots, ir savākti un testēšanai nodoti vidē novadīto notekūdeņu paraugi. Testēšanas rezultāti provizoriski būs pieejami rīt, 2. augustā.
Pēc lietavām, kas bijušas gan Latvijā, gan Lietuvā, ūdens līmeņa kāpums Zemgales upēs sāk mazināties. Lielupē ūdens līmenis jau pazeminās. Ceturtdien Zemgales reģionā gaidāms īslaicīgs lietus, kas neveicinās straujāku situācijas uzlabošanos, tādēļ tuvākajās dienās ūdens svārstīsies un tikai brīvdienās un nākamās nedēļas sākumā sāks kristies arī Lielupes pietekās, kurās bija vislielākais kāpums.
Šobrīd Latvijas vidienē izsludināts plūdu dzeltenais brīdinājums. Vadoties no laikapstākļu prognozēm, nav paredzams, ka situācija varētu pasliktināties. Dzeltenais brīdinājums nozīmē, ka var aplūst zemākās vietas un šādās situācijās iedzīvotāju evakuācija tipiski nav nepieciešama.
Jau ziņots, ka 28. - 29. jūlijā Latvijas centrālajos rajonos plosījās vētra un spēcīgākās lietavas (plūdi) atjaunotās Latvijas valsts vēsturē. Vēja ātrums brāzmās sasniedza pat 27 m/s (Rīgā). Vienlaikus atsevišķās Latvijas vietās diennakts laikā nolija vairāk nekā divu jūlija mēnešu norma. Lielākie nokrišņi skāra Jelgavas novada Kalnciemā, kur kopumā nolijuši 193 mm lietus (vairāk nekā ceturtā daļa gada normas)[1].
[1] Šis mērījums pārsniedz iepriekšējo lielāko nokrišņu daudzums, kas valsts novērojumu stacijās reģistrēts vienā diennaktī (160,2 milimetri 1973. gada 9. jūlijā Ventspilī).
