Ķemeru sanatorijas otrā izsole paredzēta 12.decembrī
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas sabiedrisko attiecību vadītāja Justīne Plūmiņa, kaut arī iepriekš izskanējis, ka izsole varētu notikt ar lejupejošu soli, tomēr administrators pieņēmis lēmumu rīkot izsoli ar augšupejošu soli, tādējādi respektējot nodrošināto kreditori viedokli un intereses.
Maksātnespējas likums situācijā, kad manta ir ieķīlāta, pieļauj otrās izsoles rīkošanu ar augšupejošu soli, tādējādi administratora lēmums dos iespēju apmierināt pēc iespējas lielāku kreditoru prasījumu apjomu pēc izsoles.
Kreics informē, ka otrās izsoles sākumcena noteikta 75% apmērā no pirmās izsoles sākumcenas jeb 2 929 425 latu. Cena daļēji apliekas ar PVN.
Gatavojoties otrajai izsolei, Kreics ir ticies ar vairākiem potenciālajiem investoriem, kuri ir izrādījuši interesi piedalīties izsolē, tādēļ, maksātnespējas administrators pauž cerību, ka otrā izsole būs rezultatīva un kultūrvēsturiskās ēkas iegūs jaunu un godprātīgu saimnieku, kurš būs gatavs pabeigt atjaunošanas darbus, ļaujot kūrortam atdzimt ar jaunu elpu.
Kā ziņots, Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija uzstāj uz Privatizācijas aģentūras aktīvāku rīcību, izvērtējot Ķemeru sanatorijas privatizācijas noteikumu izpildi, tostarp izskatot iespēju lauzt privatizācijas līgumu nosacījumu neizpildes dēļ. Parlamentārās komisijas vadītājs Dāvis Stalts aģentūrai LETA norādīja, ka komisijas rīcībā ir pārāk daudz faktu, kas liecina, ka Ķemeru sanatorijas privatizācijas noteikumi nav izpildīti, līdz ar to jāizvērtē iespēja lauzt līgumu.
Savukārt, ja izveidojusies situācija, ka maksātnespējas process ir iemesls tam, ka "nevaram kā valsts aizsargāt savas intereses un lauzt to līgumu", jādomā, kā nākotnē novērst līdzīgas situācijas.
Komisija lūdza Privatizācijas aģentūru divu nedēļu laikā sagatavot analīzi saistībā ar šo privatizācijas līgumu un to, kura saistības ir neizpildītas.
Kā ziņots, iepriekš Privatizācijas aģentūra komisijas deputātus informēja, ka Ķemeru sanatorijas privatizācijas procesā nav izpildīti visi nosacījumi. Nav izpildīts nosacījums par darbaspēka izmantošanu, proti, bija paredzēts, ka desmit gadu laikā jāsaglabā astoņas darba vietas un jāizveido vēl 120 jaunas darba vietas. Ķemeru sanatorijai desmit gadus pēc nodošanas ekspluatācijā jāsaglabā darbības profils, proti, kūrorta ārstnieciski-profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi. Tomēr patlaban nav noteikts termiņš sanatorijas nodošanai ekspluatācijā.
Savukārt Kreics nolēmis nesteigties ar Ķemeru sanatorijas otrās izsoles datuma izsludināšanu, bet turpināt sarunas ar potenciālajiem pircējiem.
Uzņēmuma nodrošinātie kreditori - SIA "Arhiidea" un Privatizācijas aģentūra - neiegādāsies Ķemeru sanatoriju. Privatizācijas aģentūra, kas pieteikusi prasījumu 16 979 latu apmērā, maksātnespējas procesa administratoru informējusi, ka neizmantos iespēju paturēt "Ominasis Latvia" nekustamo īpašumu, kustamo mantu un kultūras priekšmetus kā lietu kopību par izsoles sākumcenu - 3,9 miljoniem latu.
Kā ziņots, "Ominasis" kreditoru sapulce 17.jūlijā vienbalsīgi nolēma piekrist pārdot Ķemeru sanatorijas kompleksu bez izsoles Jūrmalas domei vai pašvaldības dibinātam uzņēmumam par 4,6 miljoniem latu.
Jūrmalas dome vēlējās sanatorijas iegādei finansējumu aizņemties no Valsts kases, taču Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome prasīja pašvaldībai izpildīt vairumu priekšnosacījumu, kas netika izdarīts. Pēc tam administrators izsludināja īpašumu pirmo izsoli.
1.martā Jūrmalas pilsētas tiesa pasludināja "Ominasis" par maksātnespējīgu.
Rīga, 5.nov., LETA.
Foto: Stock.XCHNG
