Ķīpsalas uzņēmēji apvienojušies, lai paši būvētu ielas un tiltu pār Zunda kanālu
Kā vēstulē Rīgas domei skaidro "Ziemeļķīpsalas" valdes priekšsēdētājs Juris Dauburs, kurš ir arī SIA "Skonto būve" būvprojektu vadītājs, uzņēmēji apvienojušies tādēļ, ka norādītajā teritorijā ir sarežģīta transporta plūsmas organizēšana, īpaši izbraucot no Ķīpsalas, un teritorijā trūkst arī nepieciešamo inženierkomunikāciju - ūdensvada, saimnieciskās un lietus kanalizācijas, trūkst elektrojaudu.
Lai veicinātu šo zemju plānveidīgu attīstību, deviņas juridiskās personas, kurām pieder vai kuras nomā zemi Ķīpsalas ziemeļu daļā, 2007.gadā izveidojušas sabiedrību, kuras mērķis ir Ķīpsalas inženiertehniskās infrastruktūras izveidošana un attīstīšana. 2008.gada sākumā dalībnieki parakstīja sadarbības līgumu, atrunājot galvenos uzdevumus mērķa sasniegšanai - organizēt finanšu līdzekļu piesaisti, pildīt pasūtītāja funkciju reģiona infrastruktūras izveidošanai, organizēt un vadīt skiču un tehnisko projektu izstrādi.
2008.gadā AS "Ceļuprojekts" pasūtīta tehnisko projektu izstrāde, kas līdz 2009.gada beigām pabeigta jau gandrīz 90% apmērā, taču dome to apturējusi līdz brīdim, kamēr izpētītas Hanzas šķērsojuma trases izbūves iespējas. 2011.gada jūlijā pašvaldība akceptēja Hanzas šķērsojuma īsā tuneļa variantu, pēc kā "Ziemeļķīpsala" projektos veica atbilstošas korekcijas - patlaban tie ir tehniski sakārtoti un notiek saskaņošanas process pašvaldības iestādēs.
Uzņēmēji četru gadu laikā projektu virzībā ieguldījuši jau vairāk nekā 376 000 latu no privātajiem līdzekļiem. SIA "Ziemeļķīpsala" plāno pēc projektu akceptēšanas sākt to īstenošanu, piesaistot privātos līdzekļus, un pēc projektu realizācijas nodot būves - ielas un tiltu - Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā.
Projektu īstenošanas gaitā uzņēmēji saņēmuši ievērojamu pašvaldības atbalstu, tomēr, lai varētu saņemt būvatļauju, "Ziemeļķīpsalai" nepieciešama pašvaldības palīdzība īpašuma jautājumu sakārtošanā. Ņemot vērā, ka publiskai izmantošanai paredzētu pašvaldības ielu būvniecība nevar tikt realizēta uz privātpersonām piederošiem zemes gabaliem, projektu īstenošanai būs nepieciešams atsavināt zemesgabalu daļas Zunda krastmalas, Matrožu ielas, Ogļu ielas, Tvaikoņu ielas un tilta pāri Zunda kanālam sarkano līniju robežās.
Projektu īstenošanai nepieciešami īpašumi vai to daļas Ģipša ielā, Matrožu ielā, Roņsalas ielā, Loču ielā, Tvaikoņa ielā un Enkuru ielā, Balasta dambī, kā arī Daugavgrīvas ielā sarkano līniju robežās. Tā kā pašvaldībai tuvāko piecu gadu laikā nav plāna organizēt ielu vai tilta pār Zunda kanālu būvniecību, projektam nepieciešamās zemesgabalu daļas pašvaldības īpašumā iespējams iegūt vienīgi maiņas ceļā vai pieņemot kā dāvinājumu.
Vairums īpašnieku uzņēmēju centienus atbalsta un ir piekrituši īpašumu maiņai vai mazākus ceļa izbūvei paredzētos zemes gabalus nolēmuši pašvaldībai uzdāvināt, savukārt vienu Satiksmes ministrijai piederošu zemesgabalu Matrožu ielā 20 pašvaldībai būs jālūdz nodot lietošanā bez atlīdzības.
Tikai viena zemesgabala īpašnieki, divi ārvalstu pilsoņi, atsavināšanai nepiekrīt un vēlas, lai pašvaldība atpērk Zunda kanāla būvniecībai nepieciešamo zemesgabalu 75 kvadrātmetru platībā Roņsalas ielā 1a.
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanas kārtība Rīgas pilsētas pašvaldībā gan paredz, ka nekustamā īpašuma pirkšana šādā gadījumā pieļaujama tikai kā izņēmums, ja ar nekustamā īpašuma īpašnieku ir panākta vienošanās par atsavināšanas atlīdzību, kas ir zemāka par nekustamā īpašuma tirgus vērtību.
Jautājums par zemesgabalu atsavināšanu otrdien, 9.aprīlī, tiks skatīts Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Ziemeļķīpsala" reģistrēta 2007.gadā un tā nodarbojas ar būvniecības projektu izstrādāšanu. "Ziemeļķīpsalas" dalībnieki ir SIA "Saimnieks-Serviss", SIA "GTM Grupa", SIA "Dārzu pasaule", SIA "Mangaļsalas nams", SIA "Ķīpsalas būve", "Ķīpsalas dārzs", SIA "Ostas skati", SIA "Ķīpsala-Zunds" un "SIA "Ķīpsalas spice". Uzņēmuma valdē darbojas Andris Grasmanis, Ainars Uzkalns, Jūlija Lavrenova, bet valdes priekšsēdētājs ir Juris Dauburs.
Pēdējos trīs gadus uzņēmums strādājis ar zaudējumiem vidēji 32 400 latu gadā, 2009.gadā tas darbojies bez peļņas un bez zaudējumiem, 2008.gadā - ar 35 700 latu zaudējumiem, bet dibināšanas gadā - ar 17 600 latu zaudējumiem.
Rīga, 6.apr., LETA.
Foto: Pilseta24.lv
