Klasicisms arhitektūrā: Vēsture un mūsdienās izcilākie piemēri Latvijā
Ikoniskākās klasiskā stila konstrukcijas ir grandiozie tempļi, kas tika celti, ievērojot stingru simetriju un kārtību. Klasiskā stila arhitektūra radās senajā Grieķijā un Romā, un to raksturo simetriskums, kolonnas, taisnstūrveida logi un, protams, marmors. Gadsimtiem ilgi arhitekti ir smēlušies iedvesmu no senajām kultūrām un to zināšanām, iekļaujot tradicionālos ideālus arī sava laikmeta arhitektūras stilos.
Plašā nozīmē klasicisma stila arhitektūra ietver arhitektūras risinājumus, kas aizgūti no senajiem grieķiem un romiešiem. Klasicisma jēdzienu arhitektūras un mākslas stila apzīmēšanai sāka izmantot 19. gadsimta beigās, lai apzīmētu 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta pirmajā pusē vadošo arhitektūras un mākslas stilu Eiropā.
Vēsture
Autors: felibrilu/flickr.com
Lai arī klasiskā arhitektūra veidojās jau senatnē – 5. gadsimtā pirms mūsu ēras Grieķijā un aptuveni mūsu ēras 3. gadsimtā Romā, – turpmāko gadsimtu gaitā šis stils tika vairākkārt atjaunots (atdzimis). Piemēram, Itālijas renesanses periodā arhitekti strādāja pie tā, lai atkal atjaunotu klasisko romiešu arhitektūru.
Klasicisma stils veidojās apgaismības laikmeta ideju kontekstā. Šī stila attīstību lielā mērā ietekmēja pieaugošā interese par antīko senatni, kā arī ar to saistītie arheoloģiskie izrakumi. Senatnē tapušās arhitektūras arheoloģiskie izmeklējumi tika veikti gan seno romiešu pilsētās, piemēram, Romā, Pompejos, kā arī tādās seno grieķu polisās kā Atēnas, Tēbas, Sparta, un citās.
18. gadsimta otrajā pusē klasicisma periodā sociālo un citu pārmaiņu rezultātā tādas ēkas kā teātri, publiskas bibliotēkas, muzeji, slimnīcas un citas iestādes, kas iepriekš atradās piļu vai klosteru kompleksu ietvaros, ieguva pavisam jaunu formu un raksturu. Piemēram, izcils klasicisma teātru paraugs ir franču arhitekta Viktora Luī projektētais Bordo Lielais teātris (1772–1780), ko izceļ tā 12 kolonnu korintiskais portiks; Lielbritānijā 19. gadsimta sākumā tapusī Viljama Vilkinsa projektētā Kembridžas Dovninga koledža; ASV, savukārt, zīmīgi klasicisma arhitektūras paraugi ir Virdžīnijas štata kapitolijs (1785–1796) un Savienoto Valstu Kapitolijs.
Klasicisma arhitektūra Latvijā
Autors: Zigmars Berzins/flickr.com
Latvijā klasicisma stils, ienākot no Vācijas un Krievijas, parādījās 18. gadsimta otrajā pusē, no modes izejot barokam un rokoko; galvenie mākslas centri tolaik bija Rīga un Jelgava. Rīgas celtniecībā parādās arī vēlā klasicisma izpausme — ampīrs. Par vienu no spilgtākajiem klasicisma piemēriem var uzskatīt no koka celto Jēzus baznīcu Rīgā, kā arī 19. gadsimta sākumā tapušo nelielo koka Ērmaņu muižu Alūksnes novada Malienas pagastā.
Arī hellenizētā klasicisma stila Rīgas 1. pilsētas (vācu) teātra ēka – tagadējā Latvijas Nacionālā opera un baleta ēka – uzcelta 1863. gadā pēc arhitekta Ludviga Bonšteta projekta. Tās ziemeļaustrumu fasādi rotā jonisko kolonnu portiks un dažādas mītiskas figūras un simboli.
Visā Latvijā Līdz mūsdienām saglabājušās vairākas klasicisma stilā celtas ēkas – gan sakrālās, gan laicīgās – kā, piemēram, Rīgas Rātsnams, Suntažu baznīca, Alūksnes baznīca, Carnikavas muižas pils, Hāberlanda nams Rīgā, Teātra ielā 6, dažādi dzīvojamie nami, Valtenberģu muižas pils Mazsalacā, Ozolmuižas pils, Pastendes muižas kungu nams, kā arī vairākas citas celtnes.
