Klimata un enerģētikas ministrs uzstājās kodolenerģijas samitā Parīzē
10. martā Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis piedalījās Kodolenerģijas samitā Parīzē. Samitā valstu un valdību vadītāji, kā arī starptautisko organizāciju vadītāji un finanšu institūciju pārstāvji apsprieda civilās kodolenerģijas lomu enerģētikas un noturības izaicinājumu risināšanā. Ņemot vērā ilgtermiņa vajadzības, Latvija ir uzsākusi vispārīgu nacionālo izvērtējumu par kodolenerģijas attīstības iespējām, par ko samita laikā ministrs informēja klātesošos.
Kodolenerģija visā pasaulē piesaista arvien lielāku interesi. Tā nodrošina gandrīz 10% no pasaules elektroenerģijas ražošanas un daudzās valstīs tiek uzskatīta par būtisku papildinājumu atjaunīgajiem energoresursiem, nodrošinot stabilu, pēc pieprasījuma pieejamu elektroenerģiju, neradot oglekļa emisijas.
Latvija 2025. gada vasarā pieņēma Enerģētikas stratēģiju līdz 2050. gadam, kurā noteikti trīs mērķi – enerģētiskā drošība, konkurētspēja un klimatneitralitāte. Lai gan atjaunīgie energoresursi (saules, vēja enerģija) veidos Latvijas enerģētikas pārejas pamatu, Latvija apzinās, ka stabilas bāzes jaudas ir būtiskas drošai un stabilai elektroenerģijas apgādei.
Enerģētika ir Latvijas tautsaimniecības dzinējspēks – tai ir izšķiroša nozīme valsts ekonomikas izaugsmes un sabiedrības labklājības nodrošināšanā. Enerģētika ir svarīga katram, sākot ar mājsaimniecībām līdz pat rūpnieciskajai ražošanai.
Šajā kontekstā kodolenerģija tiek izvērtēta kā potenciāla ilgtermiņa iespēja, tostarp kā alternatīva vai papildinājums jūras vēja enerģijai, raugoties no sistēmas stabilitātes un izmaksu pieejamības perspektīvas.
“Kodolenerģijas attīstības virzienā mēs rūpīgi sekojam līdzi ārvalstu pieredzei, īpaši vērtējot mūsu kaimiņvalstu Igaunijas un Somijas virzību šajā jomā. Šīs valstis ir soli priekšā kodolenerģijas attīstībā, ņemot vērā, ka to vajadzības pēc kodolenerģijas ir būtiski lielākas. Latvija šobrīd atrodas priekšizpētes posmā – mēs veicam nepieciešamos pētījumus un apgūstam labo praksi. Tas neprasa lielas investīcijas, bet ļauj mums sagatavoties brīdim, kad būs lielāka skaidrība un datos balstīti rezultāti par mazo modulāro reaktoru (SMR) tehnoloģiju turpmāko attīstību,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Latvija arī aktīvi piedalās U.S. FIRST Program un SPRING Program programmās, kas vērstas uz SMR tehnoloģiju atbildīgu ieviešanu, tostarp nepieciešamās infrastruktūras attīstību un reģionālu sadarbību SMR tehnoloģiju attīstībā.
