Klīversala – no vēsturiskas tranzīta artērijas līdz mūsdienīgai pilsētvidei (INTERVIJA)

Saruna ar jaunā daudzdzīvokļu ēkas projekta “Blue Marine” arhitektu Aivaru Kagaini (“Projektu biroja Grietēns un Kagainis”) un “Pro Kapital Latvia” mārketinga un pārdošanas vadītāju Unu Pilmani par Klīversalas kvartāla nākotni un pilsētplānošanu kopumā.

Kas ir īpašs Rīgā un Baltijā, salīdzinot ar citām labi izveidotām pilsētām, piemēram, Milānu, Romu, Londonu?

Una: Raugoties vēsturē, daudzas pilsētas visā pasaulē ir “dzīvojušas” ļoti atšķirīgu dzīvi - vai tā būtu Roma, Milāna vai kāda cita mums labi zināma pilsēta. Tomēr Baltijas valstīm raksturīgāks ir tas, ka pēc neatkarības atgūšanas pilsētvides atjaunošana aizņēma zināmu laiku. Tas nozīmē, ka mūsu nekustamā īpašuma tirgus vēl ir salīdzinoši jauns, un, ja paraugāmies apkārt - mums vēl ir daudz darāmā. Vai kādreiz esiet iedomājušies par to, ka Baltijas jūras piekraste un tās infrastruktūra Tallinas pilsētas centrā joprojām ir lielā mērā nepieejama cilvēkiem, jo ilgu laiku to aizņēma dažādas industriālās nozares? Šobrīd tas pamazām mainās, un pilsētā tiek attīstītas daudzas teritorijas, piemēram, Kalaranna kvartāls. Tas pilsētas centram atvērs jauna veida piekļuvi jūrai caur pārdomātu dzīvokļu nekustamo īpašumu un infrastruktūru. Turklāt tikai pirms dekādes vienā no klusākajām un skaistākajām vietām Viļņā, tieši pie vecpilsētas robežas, atradās veca, novārtā atstāta rūpnīcas ēka, kur šobrīd greznojas premium klases dzīvokļu kvartāls Šaltiniu Namai.

Tāpat kā Viļņā vai Tallinā, arī Rīgā ir tādi rajoni, kas arhitektūras vai atrašanās vietas dēļ ir patiešām vērtīgi. Protams, nevienu nav jāiepazīstina ar Daugavu, kas sākas Valdaja augstienē Krievijā, plūst cauri Baltkrievijai un ietek mūsu Rīgas jūras līcī. Iespējams, arī ar Klīversalas pussalu, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā, nav jāiepazīstina. Bet vai jūs zināt, ka šī īpašā pussala ir unikāla Eiropas mērogā? Tepat, Rīgā!

Klīversala atrodas gleznainākajā un zaļākajā Rīgas centra daļā, tikai 15 minūšu pastaigas attālumā no vecpilsētas, padarot to par vienu no unikālākajām vietām visā Eiropā. Šī teritorija ir saglabājusi savu skaistumu gadsimtiem ilgi, un tai ir bagāta vēsture. Daudzi cilvēki nezina, ka 19. gadsimtā Klīversala bija nozīmīga tranzīta artērija ar Jelgavas pilsētu un bija lielākā kuģu būvētavas mājvieta Latvijā. Vēlāk tā kļuva pazīstama kā mākslinieku oāze. Tomēr pēc Otrā pasaules kara Klīversala bija rūpnieciska teritorija, kuru ieskāva žogs. Tāpēc daudzi cilvēki to atceras kā sabiedrībai nepieejamu teritoriju, nevis tās vēsturisko sasniegumu dēļ.

Šobrīd teritorija jau vairākus gadus ir atvērta, bet tā nav ļoti apmeklēta - lielākoties šeit ir tikai Klīversalas iedzīvotāji. Tā ir līdzīga Tallinas piejūras rajonam - ja nav pieejama infrastruktūra, cilvēki nedodas uz šādām vietām. Tas ir tas, ko mēs neatrastu pilsētās ar senu un stabilu arhitektūras un sociāli-politisko vēsturi.

Klīversala noteikti ir daudzsološa teritorija, bet ko tas nozīmē cilvēkiem? Un ko tas prasa no attīstītājiem?

Una: Zemes platība Klīversalā ir gandrīz pieci hektāri, un tā atrodas UNESCO mantojuma aizsardzības zonā. Šī teritorija ir unikāla daudzu iemeslu dēļ, un tās attīstība atstāj nozīmīgu nospiedumu pilsētvidē. Mēs apzināmies šo atbildību.

Aivars: Gan pilsētvides, gan atrašanās vietas ziņā Klīversala ir īsts sapnis. Jūs burtiski atrodaties pilsētas sirdī - tuvu centram, vecpilsētai un vienlaikus arī svarīgiem transporta mezgliem, skolām un bērnudārziem. No otras puses, jūs sajūtaties kā mazā pilsētiņā - tik klusā, zaļā un skaistā vietā. Godīgi sakot, citviet pasaulē ir grūti atrast līdzvērtīgus skatus pāri ūdenim uz vecpilsētu kā šeit. No plānošanas viedokļa šī teritorija ir salīdzinoši tukša, kas ļauj to aplūkot un plānot tā, lai izveidotu loģisku ielu tīklu un kvartāla struktūru. Eiropas galvaspilsētās ir ierasts, ka pilsētu ielu tīkls ir labi izveidots. Tas arī ir raksturīgs nelieliem zemes gabaliem ar vienu vai divām mājām, bet ne vesela kvartāla izveidei.

Una: Mēs plānojam attīstīt Klīversalu kā integrētu teritoriju, kas apvieno metropoles sajūtu, modernu arhitektūru un labi pārdomātu dzīves vidi. Šī skaistā teritorija būs jauns urbānās dzīves centrs, radot dinamisku līdzsvaru, ko baudīt iedzīvotājiem un Klīversalas viesiem. Mūsu pirmais attīstības projekts Klīversalā “River Breeze Residence” ir pazīstams ar savu unikālo arhitektūru. Turpmākajos posmos ir paredzēts izveidot septiņas rūpīgi plānotas dzīvojamās ēkas, kuru pirmajos stāvos plānots izveidot restorānus, veikalus vai birojus, radot dzīvīgu pilsētas noskaņu. Līdz ar lieliskām iespējām nāk arī liela atbildība, un, manuprāt, no sociālā aspekta attīstītāja mentalitātei ir būtiskākā nozīme, kad runa ir par teritorijas attīstību. Īpaši tādā vietā kā Klīversala.

Kā jūs redziet pilsētas attīstību nākotnē?

Una: Es domāju, ka mums uz to vajadzētu skatīties no pilnīgi cita skatupunkta - tā nav tikai māju celtniecība, bet dzīves telpas radīšana cilvēku labklājībai un laimei. Ielūkojoties pilsētu attīstības nākotnē, kur krustojas tādi faktori kā cīņa ar klimata pārmaiņām un pilsētvides plānošana, noteicošais ir saglabāt cilvēka labsajūtu. No dizaina viedokļa pilsētas ieņem unikālu pozīciju attiecībā uz klimata pārmaiņām - mēs to nevaram ignorēt. Patiesais ieguvums, veidojot Klīversalas kvartālu no nulles, bija iespēja radīt zaļāku, veselīgāku dzīves vidi. Tas nenozīmē tikai apstādījumus, bet arī jaunu risinājumu veidošanu - kā automašīnām paredzēto infrastruktūru pārveidot par mikro-mobilu, drošu un ikdienas pastaigām piemērotu teritoriju.

Aivars: Es pilnīgi piekrītu. Pilsētplānošanai ir potenciāls kļūt par galveno faktoru, lai izstrādātu un īstenotu adaptīvās reakcijas pilsētu sistēmās. Lai cīnītos ar klimata riskiem, pilsētplānošanai arvien vairāk jābalstās uz cilvēku veselību un ērtībām. Tāpēc par galveno uzsvaru, plānojot Klīversalas attīstību, ir kļuvusi atvērta vide, svaigs gaiss un saikne starp cilvēkiem dažādos vecumos. Pirmkārt, Klīversala tiek veidota kā vide bez automašīnām, nodrošinot pazemes autostāvvietas. Bet vēl svarīgāk ir tas, ka tiek izmantoti tikpat inovatīvi risinājumi velosipēdu un bērnu ratiņu novietošanai, kā arī rotaļu un sporta laukumu iekārtošanai. Mēs esam veikuši nozīmīgu ieguldījumu saprātīgu un energoefektīvu risinājumu izstrādē, kas ilgtermiņā atstātu pēc iespējas neitrālākas sekas un mazāku ekoloģiskās pēdas nospiedumu.

Una: Protams, mēs vēlamies, lai šīs teritorijas Vidusjūras sajūta būtu cilvēkus uzrunājoša un novērtēta un tā veicinātu investīciju piesaisti Rīgai. No otras puses mums ir svarīgi saglabāt trauslo līdzsvaru starp iedzīvotājiem un dabu, kas, mūsuprāt, bagātinās Rīgas arhitektūru. Nav šaubu, ka Klīversalai ir liels potenciāls kļūt par iecienītu un pieprasītu vietu, padarot šo unikālo teritoriju pievilcīgu un pieejamu visiem sabiedrības segmentiem. Bet ir būtiski atcerēties, ka mēs neveidojam tikai dzīvojamās ēkas, mēs radām vidi cilvēku labklājībai ilgtermiņā. Tādu vidi, kas spēs izturēt pārmaiņas, ko rada jauni izaicinājumi jebkurai pilsētai pasaulē. Ja mēs atgriežamies pie mūsu diskusijas sākuma - Rīgas vai citu Baltijas pilsētu “jaunība” pilsētvides attīstības kontekstā, salīdzinājumā ar citām senām Eiropas pilsētām, mums dos priekšroku. Radot šāda veida pilsētvides vietas, tas nodrošinās veiksmīgu pamatu šādu pārmaiņu integrēšanai mūsu ikdienā.