abc.lv skaitļos

Lietotāji online98
Aktīvie uzņēmumi26471
Nozares raksti2312
Ekspertu atbildes3041
Vēsturiska novitāte ar aizmuguri : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Vēsturiska novitāte ar aizmuguri

Vēsturiska novitāte ar aizmuguri
Kā veiksmīgi arhitektūras vēstures izteiksmē locīt vārdu «mūsdienīgs»? Sensenai vērtībai nonākot pārvērtēšanā pēc nākotnē vērsta prāta. Izklaides un atpūtas komplekss Klondaika Liepājā, Stendera ielā 3. Arhitektūras projekta autors — AKA birojs, arhitekti Andris Kokins, Aija Kokina, Olga Dementjeva; interjers —Ineta Plēsuma. Pasūtītājs — Furors. Būvuzņēmējs — Firma UPTK, vadītājs Zigurds Kirhners. Realizācija — 2006. «Ar Stendera ielu vien var raksturot Liepājas 18.gadsimta būvvēsturi,» raksta Ceļvedis Liepājas arhitektūrā autore Līga Sāne. Gan — tikai ar vienu tās pusi, otra ir būvstāsts divos vārdos par funkcionālisma laiku Liepājā. Baznīcas un Stendera ielu stūrī — koka ēkā uz augsta cokola ar stāvu kārniņu jumtu atradās tai pretim esošās Svētās Trīsvienības baznīcas draudzes nams, Stendera ielā 5 sanāca baznīcas Jaunekļu biedrība, bet Stendera ielā 3 bijis baznīcēnu īres nams. Stūra māju kritiskā stāvoklī 1995.gadā nojauca, taču uz tās pamatiem iecerēta identiska būve, kurā daļēji atgriezīsies draudze. Numur 5 — Vācu un latviešu tikšanās centrs. Numur 3 — 1997.gadā nodegušais namiņš uz vecajiem pamatiem jau atjaunots. Liepājnieki sevi mierina — blakus baznīcai allaž ticis celts krogs. Ja Trīsvienības baznīca rudeņos nu dun no modernās ērģeļmūzikas, tad uzdzīves vitalitāti panāk tradicionāli — ar asumu finansēs un ēdienā. Ar inteliģenti ieslēptu nosaukumu — izklaides un atpūtas komplekss — un pirmo meksikāņu restorānu Liepājā, kā arī laikmetīgāko arhitektūras citātu tās vēsturiskajā centrā (LVC), pirms gada tika atklāts azartspēļu zāļu tīkla Klondaika lielākais punkts Latvijā. Tā kopējā platība — vairāk nekā 600 kvadrātmetri. Lai arī pašlaik «pieprasījuma pēc dzīvojamām, tirdzniecības un izklaides platībām apmierināšanai būvniecībā izmanto vienkāršākās celtniecības tehnoloģijas, un rekonstrukcija ir dārga,» uzņēmums nav šaubījies investēt būvniecības izteiksmei iegrožotā, tomēr peļņai izdevīgā vietā, ar pilsētas sirds spēju kreditējot ieguldījumu LVC saglabāšanā. Stendera ielu no Rožu laukuma šķir tikai bijusī ļeņinekļa stāvvieta. VKPAI Liepājas inspektors Gunārs Silakaktiņš ēku nodēvē par atdzimušu vaibstu Liepājas sejā, kas rāda pilsētas vēsturi. Pussabrukusī celtne pirms bojāejas ugunsgrēkā bija vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc tās dzimšana no jauna nebija viegla. Jauktajā mazstāvu (2—3) apbūvē APU atļauj pat 16 metru augstumu, tomēr «atjaunojams agrākais apjoms 18.gadsimtam raksturīgajās formās,» ielas līnijā izmantojot tā laika apdares veidu, logu un durvju tipus, kā arī divslīpju jumtu ar dakstiņu iesegumu. Formulējums tapis toreizējā pilsētas galvenā arhitekta Uģa Kaugura domu apmaiņā ar Vecliepājas rajona arhitekti Guntu Šnipki: viens rekonstruēšanu oriģinālam atbilstošā materiālā saskatījis tikai sienas plaknē, otra par nozīmīgāku uzskatījusi jumta stāvumu un masu. Dilemmu raisījusi pirmā skice — caurcaur stikla arhitektūra. Rezultātā kā pēc operācijas copy—paste APU žņaugi tapuši arhitektūras elpināšanas sistēmā Paskaidrojuma raksts. Arhitekti Andris un Aija Kokini, saglabājot bijušos «aptuvenus fiziskos gabarītus», atdod dzīvību atkal vienstāvu ēkai ar mansarda stāvu, korei nesasniedzot 10 metrus, koka konstruktīvo karkasu un detalizāciju, no māla kārniņiem un laukakmeņiem. Askēzē, kādu Kokini solījuši: «Jaunbūvējamais objekts iekļausies Stendera ielas būvmasu kompozīcijā un izcelsies tikai ar mūsdienīgu arhitektūras detaļu traktējumu.» Modernistu iejūtībā pret pagātnes tilpuma vienību ar jaunās funkcijas līniju mantotā piegrieztne pārnesta mūsdienīgā veidolā. Pretstatā atturīgi smagnējajai izbūvei, kas stilam tipiski savietota ēkas pagalma daļā, galvenās fasādes kompozīcija saglabāta transformētā uztveres tehnoloģijā. Tā kļuvusi par vienlaidu žalūziju priekšā nodarbēm dziļumā aiz stiklotas sienas, vertikālo, līmētās priedes redeļu klāju faktūrā retinot pēc kādreizējās dzīvojamās mājas logu zīmējuma. Starptelpa ir klimata bufera zona, kur iekārtota būves garuma veranda vilinošām vasaras maltītēm. Diemžēl, tā arī vienīgā arhitektūrai harmoniskā iekštelpa, turklāt celtnes raksturu tumsā mainoša. No korekti noslēgtas uz pieklājīgi atvērtu. Plānojumam — reklāmas viltīgā daba. Ar piparotu sabiedrisko ēdināšanu nomaskētā, it kā pieticīgā azartiskās izklaides platība — kaktā un otrajā stāvā — darbojas kā nākamais izaicinājuma līmenis azarta apetītes apmierināšanā. Interjers — dekoratīvi drūms, lai arī telpiski artikulēts. Arhitektūras vēsturiskuma vieglums te izmantots vien dienesta (lasi — konteksta) drānas drošumam, bet nav satvaru saturā vienojošs veselums. Sametas skumji par senilam jumta trīsstūrim mehāniski piestūķēto ventkameru mašinēriju. Cik arhitektūrā apveidam būt atbilstīgam būtībai, cik kontekstam, kur vieta kompromisam un kur kontrastam? Jautājams ideālu ierēdņiem. «Saglabātais ēkas pirmatnējais izskats, kas vienlaikus iekļaujas mūsdienu arhitektūrā,» ir gandarījis Guntu Šnipki, Liepājas būvvaldes arhitektūras nodaļas vadītāju. Autentiskā jaunbūve, taču ne kopija kā allaž ar viņas gādību pieteikta Latvijas Arhitektu savienības Gada balvai. Pārsteidzoša arhitektūra un neliela, privāta celtne bijis bezvadu pievienojums skates pēdējo divu gadu galvgaļiem. Tik, vai novatoriski humanizētu telpu sadzīvei pārspēs ne mazāk kvalitatīva uzdzīvei? Diez vai. Sociālā virsvērtība profesijas pjedestālā sakņojas būt izšķiroša. Autore: Indra Ķempe, arhitekte un publiciste. Foto: Arturs Pērkons, Andris Tone. "Latvijas Architektūra" 70.burtnīca.
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni? 

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.