KM juridiskais pārstāvis: LNB būvnieku prasība par 11,45 miljonu eiro piedziņu balstīta uz kļūdainu līguma interpretāciju
Rīga, 21.nov., LETA. Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvnieku - pilnsabiedrības "Nacionālo būvkompāniju apvienība" - prasība par 11 449 483 eiro piedziņu no valsts ir nepamatota un balstīta uz nekorektu līguma interpretāciju, šādu nostāju šodien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pauda Kultūras ministrijas (KM) juridiskais pārstāvis Romualds Vonsovičs.
Advokāts tiesai skaidroja, ka būvnieku iesniegtā prasība tiesai balstīta uz būvniecība izmaksu pieaugšanas vai sarukšanas indeksācijā izmantotajiem indeksiem. Vonsovičs apgalvoja, ka, noslēdzot līgumu, tika nolīgts, ka indeksācijai tiks izmantoti Centrālās statistiskas pārvaldes (CSP) oficiālie būvniecības izmaksas resursu pamatgrupās indeksi, taču būvnieki vēlējušies izmantot citu CSP piedāvāto indeksu.
KM pārstāvis tiesai vairākkārt norādīja, ka pirmos trīs gadus pēc līguma noslēgšanas no būvnieku puses nav bijušas pretenzijas par izvēlētajiem indeksiem un būvnieki arī paši ir CSP pieprasījuši šos indeksus, lai veiktu aprēķinus. Vonsoviča ieskatā, būvniekiem radās interese mainīt izvēlēto indeksācijas modeli pēc tam, kad līgumā nolīgtie indeksi vairs nebija izdevīgi būvniekiem, tādējādi, radot zaudējumus.
Advokāts norādīja, ka apstrīdētā indeksācija bija saistoša būvniecības tiešajiem izdevumiem, savukārt virsuzdevumiem tika piemērota cita veida indeksācija.
Vonsovičs skaidroja, ka KM uzskata, ka ir nepieņemami atkāpties no līgumā noteiktajiem kritērijiem, piemēram, prasot aizstāt vienus līgumā noteiktos indeksus ar citiem. Advokāts tiesai norādīja, ka, ņemot vērā, ka līgumu parakstīja abas puses un, vismaz sākotnēji, tas tika pilnībā ievērots no abām pusēm, ir jāpieņem, ka līgumā atspoguļota abu pušu patiesā griba, uz līguma noslēgšanas brīdi. Jurists tiesa uzsvēra, ka "jebkuri vēlāki centieni mainīti līgumā izmantoto vārdu nozīmi maldina tiesu par pušu gribu, tādēļ tiesai ir jāpievērš pušu gribai, kas ir norādīta līgumā".
Vonsovičs piebilda, ka būvnieku tiesai iesniegtais ekspertu atzinums neesot uzskatāms nedz par ekspertu atzinumu, nedz par pušu gribas atspoguļojumu. Advokāts norādīja, ka šis atzinums nesatur informāciju par faktiem, bet gan autoru subjektīvu viedokli, kā arī tajā izdarītie secinājumi esot pretrunā ar Civillikuma normām.
Savukārt Vonsoviča kolēģis, otrs KM juridiskais pārstāvis Kalvis Torgāns tiesai norādīja, ka jāņem vērā ir arī tas, ka pēc Civillikuma normām šajā strīdā ir iestājies noilgums.
Tiesa nolēma lietas materiāliem pievienot vairākus pierādījumus, ko iesniedza gan prasītāji, gan atbildētāji.
Nākamā tiesas sēde paredzēta 30.janvārī plkst.11.
Būvniekus šajā lietā pārstāv advokāti Viktors Tihonovs un Guntars Precinieks, savukārt KM intereses tiesā pārstāv advokāti Vonsovičs, Torgāns un Dainis Lasmanis.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar pieteikumu tiesai, pilnsabiedrības pārstāvji uzskata, ka tai par LNB ēkas būvniecības procesu pienākas parāda summa teju 10 miljonu eiro apmērā, līgumsods un nokavējuma procenti.
Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale aģentūrai LETA martā pauda pretēju nostāju, norādot, ka, saskaņā ar 2008.gada 15.maijā noslēgto līgumu, kā arī LNB būvuzrauga "Hill International" izdoto noslēguma maksājuma apstiprinājumu, KM līdz 2016.gada 31.decembrim veikusi pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā par LNB būvniecību.
"Nacionālā būvkompāniju apvienība" aģentūrai LETA toreiz norādīja, ka prasība tiesā iesniegta pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem strīdā panākt ārpustiesas risinājumu.
