KM: Mainot LNB būvniecības līguma nosacījumus, būvnieks cer no valsts iegūt papildus 9 miljonus eiro
Ministrijas pārstāvji norādījuši, ka maksājumi un aprēķini "Nacionālajai būvkompāniju apvienībai" par LNB būvniecības darbiem tiek veikti atbilstoši 2008.gadā noslēgtajam līgumam. Krīzes laikā deflācijas rezultātā samazinājās summa, kura valstij jāmaksā būvniekiem par LNB būvniecību, un kopš 2011.gada būvnieki esot mainījuši viedokli par darbu gala aprēķinu.
KM norādījusi, ka līguma izpildi administrē un uzrauga neatkarīgs starptautisks būvuzraugs "Hill International". Piemērojamos būvniecības izmaksu indeksus ministrijai iesniedz Centrālā statistikas pārvalde atbilstoši līgumā noteiktajam, kas paredz arī būvniecības darbu izmaksu indeksācijas kārtību.
Kā informēja ministrijā, būvnieku viedoklis jautājumā par inflācijas un deflācijas indeksiem mainījās 2011.gadā. Līdz ar krīzi šie indeksi mainījās, samazinot valsts izdevumus par LNB būvniecību, tomēr kopš līguma noslēgšanas brīža līdz 2011.gadam tie netika apšaubīti. Pēc KM rīcībā esošās informācijas, arī LNB Uzraudzības padome līdz šim brīdim neesot apšaubījusi līgumā paredzēto kārtību. Aprīlī "Nacionālā būvkompāniju apvienība" informēja KM par to, ka valstij jāmaksā būvniekiem 9 443 427 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Pēc ministrijas pārstāvju teiktā, šāda prasība celta, būvniekiem piemērojot vienpusēji izvēlētus būvniecības izmaksu indeksus, bet KM šo prasību nekad nav atzinusi.
KM norādījusi, ka savā publiskajā paziņojumā "Nacionālā būvkompāniju apvienība" noklusē, ka saskaņā ar 2015.gada sākumā "Hill International" aprēķināto izmaksu korekciju, kas radusies deflācijas rezultātā, būvnieki valstij ir parādā 5,3 miljonus eiro. Būvnieki šos aprēķinus neesot ne apstiprinājuši, ne nolieguši.
Ministrijas pārstāvji piebilda, ka pēc "Hill International" norādījuma līdz šodienai, 31.augustam, būvniekiem bija jāiesniedz grafiks būvniecības defektu novēršanai un nepabeigto darbu paveikšanai. Pēc KM rīcībā esošās informācijas, darbs pie defektu novēršanas neesot noticis vismaz gadu un šobrīd LNB ēkā joprojām esot ap 75 nenovērstiem defektiem.
KM jau samaksājusi "Nacionālajai būvkompāniju apvienībai" 195 950 807 eiro, ieskaitot PVN. Ja kāda no pusēm nav apmierināta ar kāda līguma punkta izpildi, saskaņā ar līgumu šai pusei ir iespēja vērsties tiesā.
Jau ziņots, ka vairāki desmiti LNB būvniecībā iesaistīto uzņēmēju pauduši sašutumu par valsts institūciju un amatpersonu bezatbildīgo rīcību, nepildot saistības par LNB projekta īstenošanas pabeigšanu. Pusotru gadu pēc darbu pabeigšanas un apstiprinājuma par to pieņemšanu valsts "Nacionālajai būvkompāniju apvienībai" arvien nav samaksājusi 4,8 miljonus eiro, kas ir pirmā daļa no būvdarbu laikā atbilstoši līgumam ieturētās naudas.
Valsts augstākajām amatpersonām, finanšu ministram Jānim Reiram (V) un kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) adresēto publisko vēstuli parakstījuši 50 uzņēmumu vadītāji, kuru vadībā strādā 4957 darbinieki.
Jau 2014.gada martā KM un būvniekiem bija atšķirīgs redzējums par LNB jaunās ēkas būvniecības izmaksu indeksāciju. Pēc KM teiktā, abām pusēm tobrīd bija atšķirīga izpratne par indeksos ietverto informāciju un būves kategoriju, kā arī par līguma, kas noslēgts starp abām pusēm, "tulkojumu pēc burta un pēc gara". Lai risinātu izveidojušos situāciju, KM paspārnē tika izveidota ekspertu darba grupa. Kā stāstīja KM pārstāve Dagnija Grīnfelde, darba grupa nonāca līdz secinājumam, ka ir nepieciešams veikt LNB būvdarbu līguma juridisko analīzi. KM esot uzdevusi jautājumus par notikušo ekspertīzi, bet pamatotas atbildes uz jautājumiem nav saņēmusi.
LETA
Foto: Ieva Lūka/LETA
