Ko ņemt vērā flīzēšanas darbu uzsācējiem?

Skices, flīžu pasūtīšana, līmes un instrumentu izvēle, flīžu izlikšana un apstrāde - padomos dalās Oļegs Tarasovs SIA "IBR" tehniskais direktors.

Ar ko sākt?

Pirmais posms, uzsākot flīzēšanas darbus, ir dizaina izveide. Tas nozīmē, ka jāuztaisa skices visām sienām, vai grīdām, uz kurām paredzēts izvietot flīzes. Līdz ar skices sagatavošanu, taps skaidrs, cik daudz flīžu ir nepieciešams sienu vai grīdu noklāšanai, ņemot vērā arī visu dekoratīvo materiālu iestrādi. Kad visi šie sīkumi izstrādāti un skice pabeigta, tikai tad tiek veikts pasūtījums. Ļoti svarīgi ir saprast, cik daudz flīžu atgriezumu paliek pāri, jo tie, iespējams, ir izmantojami.

Pamatnes sagatavošanas process

Kad flīzes ir pasūtītas, jāķeras pie pamatnes sagatavošanas. Tas nozīmē, ka jāpārbauda visu sienu un grīdu stabilitāte, it īpaši, ja flīzēšana notiek vecā ēkā. Ja flīzējamās virsmas nav stabilas, tās, protams, ir jādemontē. Ja nestabili ir tikai atsevišķi slāņi, tad jāatjauno apmetums, kas jāizlīdzina pilnībā pa vertikāli. Tas pats attiecas uz grīdām. Vajag noņemt grīdas virskārtu, kas nav blīvi saķērusies ar pamata slāni, un, sagatavot masu, kas izlīdzinās grīdu.

Kad sienas un grīdas ir pilnībā izlīdzinātas. Nākamais posms ir pamatnes gruntēšana. Dažādām virsmām ir paredzēta grunts ar dažādu sastāvu. Uzsūkt spējīgām virsmām, piemēram, reģipsim ir paredzētas KNAUF tipa gruntēšanas masas. Monolīta betona virsmai vai akmens virsmai, uz kuras dažos gadījumos arī liek flīzes, ir paredzēti sastāvi, kas ir līdzīgi beta-kontakt masai. Pēc gruntēšanas, jāsagaida kamēr gruntēšanas masa sacietē. Pēc tam, kad esam saņēmuši flīzes un pie rokas ir gatavas skices, pēc kurām flīzes ir jāizkārto, sākas pats flīzēšanas process.

Līmes izvēle

Pirms flīzēšanas jāielāgo, ka ļoti svarīga ir līmes izvēle. Līmēm ir daudz dažādu sastāvu un tādējādi arī pastāv iespēja iegūt atšķirīgu rezultātu. Piemēram, finiera grīdām ir nepieciešama līme, kam piemīt ļoti liela elastība, kas nozīmē, ka pie iespējamības deformēties vai vibrācijām, līme joprojām turpinās pildīt savu funkciju un flīze neatlīmēsies. Ja virsma ir cieta, piemēram, flīzējot betona grīdu, vajadzīga mazliet vienkāršāka līme. Te jāizvēlas pašam – ar kādu produktu patīk strādāt. Vēl jāielāgo, ja darbi notiek ārpus telpām, tad jāmeklē līme, kas paredzēta flīzēšanai ārā, kas izturētu salu, un, uz kuras flīzes stāvētu pēc iespējas ilgāk.

Kad līme izvēlēta, jāizvēlas arī instruments, ar ko līmi uzklāt – špakteles lāpstiņa. Lāpstiņu izvēlas atkarībā no tā, cik daudz līmes ir jāuzklāj uz virsmas, kas savukārt ir atkarīgs no flīzes izmēra – jo mazāka flīze, jo mazāk vajag līmi, kā arī no virsmas izlīdzinātības. Jo nelīdzenāka virsma, jo vairāk līmes būs nepieciešams pirms flīzes uzlikšanas, lai varētu it kā koriģēt nelīdzenumu ar līmi.

Flīžu izlikšana

Tam seko flīžu izlikšanas process. Vispirms flīzi noteikti vajadzētu attīrīt no putekļiem un citiem netīrumiem. Sākot klāt līmi, to nevajadzētu izklāt uzreiz lielos laukumos, jo ja meistars atskārst, ka nespēj flīzes izvietot tik ātri kā nepieciešams, līme piekalst un rada citas problēmas. Tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no flīzēšanas darbu veicēja meistarības, tā, cik ātri viņš strādā un, protams, no flīzes lieluma. Kad flīzes izliktas, jāpaiet 1-3 dienām, atkarībā no tā kāda līme izvēlēta, līdz ar flīzēm atkal var darboties tālāk. Līdz tam brīdim, tās noteikti nevajadzētu aiztikt.

Telpās, kurās jāflīzē lieli laukumi, cenšas, lai nogrieztie flīžu gali ir vienādi attiecībā pret sienu vai kolonu, kas sadala flīzēšanas virsmu. Ja zīmējums noklāj visu telpu, flīzētājam pirms tam ir jāizdomā kā rīkoties, jāapzina telpas izmēri, jānovelk ass un jāsaprot, kā tiks izkārtotas flīzes. Kad telpu izmēri ir apzināti, virziens saprast, var ķerties pie paša flīzēšanas procesa.

Pie flīžu izvēles un izvietošanas vēl ir jāatceras par stūru un malu savienojuma vietām. Flīžu stiķu vietas var būt 45 grādu leņķī, tad flīzes tiek grieztas ar speciālām flīžu griežamām mašīnām vajadzīgā leņķī un uz stūriem netiek likti nekādi dekoratīvie elementi, tiek veidota tikai akurāta savienojuma vieta. Pašlaik šī metode ir ļoti populāra. Ir vēl viena metode – var iegādāties speciālus metāla vai plastmasas stūrīšus, bet šī metode bojā vizuālo izskatu un mūsdienās tiek izmantota arvien retāk.

Vēl svarīgi - ar ko beidzas flīžu klājums – vai flīzes ir noklātas līdz pašiem griestiem vai malai ir uzlikti dekoratīvie elementi.

Šuvju aizpildīšana

Pēc tam sākas šuvju aizpildīšanas process. Pirmais, kas jādara – jāsaprot un jāizvēlas kādā krāsā būs šuves, tad, protams, jādomā par kvalitāti. Šuvju aizpildīšanas masas atšķiras. Atkarībā no tā, kādām vajadzībām un kādās telpās flīzes būs izliktas. Piemēram, lielajās virtuvēs, kur gatavo ēdienu, lai pabarotu simtiem cilvēku, flīžu šuvju materiālam ir jābūt tādam, kuru ir viegli notīrīt un, kurš neuzsūc mitrumu. Tie ir tādi sastāvi, kas ietver sevī epoksīda sveķus. Sastāvs ir līdzīgs latikritam. Ar šo sastāvu aizpildot šuves, tās var biežāk mazgāt. Masa ir ļoti blīva, nelaiž ūdeni un neuzsūc netīrumus, un flīzes līdz ar to ir ļoti labi kopjamas. Ja flīzes atrodas ārpus telpām, tad ir nepieciešama epoksīda masa, vai arī kāda cita masa, kas neļauj uzsūkties ūdenim caur tā porām, jo liekot flīzes ārpus telpām, pirmā kļūda ir nepareizas līmes izvēle, otrā kļūda – nepareiza šuvju aizpildīšanas masas izvēle, jo ja šuves laiž cauri mitrumu, kā arī notiek sasalšanas un atsalšanas process, kas noved pie atslāņošanās, tas nozīmē, ka drīz vien flīzes būs jāpārtaisa.

Arī šuves izvēlas pēc dizaina un izmēra. Izvēlas vai nu krustiņus, vai izmanto speciālu uzklāšanas diegu, kas bija pieprasītāks agrāk. Tagad, protams, vairumā izmanto krustiņus, kas ir dažādos izmēros. Kādus to izvēlēties atkal ir dizaina jautājums.

Šuvju aizpildījums ir ļoti ātri sacietējošs materiāls, tāpēc to nevajadzētu sajaukt uzreiz lielos daudzumos. Jātaisa tādā apjomā, ko pats spēj izstrādāt. Masa tiek klāta ar speciālām gumijas špaktelēm. Smērējot dažādos virzienos, jācenšas masu izlīdzināt, lai visas šuves būtu piepildītas vienmērīgi. Pēc aptuveni 10-15 minūtēm jāsāk flīzes atmazgāšana un šuvju izlīdzināšana. Pareizi savienotas un atmazgātas flīzes var būtiski uzlabot flīzes izskatu turpmāk. Kad flīzes atmazgātas, jāgaida aptuveni puse dienas, lai varētu to pēdējo reizi notīrīt ar sausām lupatām. Materiāls nu ir gatavs lietošanai.

Aizsargslānis flīzēm

Pēdējais posms, no kura var arī izvairīties ir flīzes pārklāšana ar masu, kas pasargā to no mitruma un netīrumiem. Ir nopērkamas speciālas gruntis, ar kurām noklāj flīžu virsmu, lai tās neuzsūktu mitrumu. Šādu metodi jāizmanto mitrās telpās, piemēram, dušas telpā, lai ūdens no flīzēm viegli notecētu un neatstātu uz flīzēm plankumus. Flīžu gruntēšanas procesu vajadzēs veikt atkārtoti.

Ar ko atšķiras flīzes?

Flīzes atšķiras pēc izmēra un sastāva – dabīgiem un citiem materiāliem. Ir flīzes no granīta vai marmora, ir akmens flīzes, ir flīzes, kas gatavotas no keramiska sastāva, kurām pa virsu ir uzlikts cits pārklājums. Sienām var izmantot gan viena, gan otra veida flīzes, grīdām vajadzētu izvēlēties flīzes ar akmens masas sastāvu. Sabiedriskās telpās, protams, jāizvēlas flīzes, kas ir labākas kvalitātes, stabilas, izturīgas, un biezākas, nekā klājot citur.
Ja flīzes ir paredzētas biežai uzkopšanai un lietošanai, jāizvēlas faktūra, kas nav slidena, un tai nebūtu arī lielu nelīdzenumu. Pulētas, spīdīgas flīzes izskatās ļoti labi, taču uz tām nonākot mitrumam, paliek ļoti slidenas. Izvēloties tādas, tās vēlams segt ar paklāju vai jāizvieto tās ūdeni nesasniedzošās zonās, pat slideni, mitri apavi, piemēram, ziemā uz šādām flīzēm var būt ļoti bīstami.









Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Hkuchera