abc.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi23002
Nozares raksti1050
Ekspertu atbildes2584
Ko ziemā ēd siltumsūknis? : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Ko ziemā ēd siltumsūknis?

Ko ziemā ēd siltumsūknis?

Ieva Dāboliņa portālam Abc.lv 

Lai arī pirmie siltumsūkņi Latvijā uzstādīti 90. gadu beigās un gandrīz katrs par tiem ir vismaz dzirdējis, siltumsūkņu tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka izsekot līdzi tām ir grūti. Taču ledusskapis ir gandrīz katrā mājā, tādēļ vienkāršāk iedomāties, ka siltumsūknis darbojas līdzīgi, tikai apgrieztā veidā – ārpus mājas ir aukstā "ledusskapja iekšpuse", bet aizmugurē esošās siltās caurulītes ir "mājas iekšpuse", jo mazā virtuvē itin labi jūtam, kā ledusskapis piesilda telpu. Kā šī tehnoloģija ietekmē apkures izmaksas un kurš no siltumsūkņu modeļiem ir populārākais Latvijā, sarunā stāsta SIA "Divine Heat Company" valdes priekšsēdētājs Dainis Valge un līdzīpašnieks Stefans Vestbergs, kurš Latvijā ieradās 90. gadu beigās un līdz ar siltumsūkņiem paņēma līdzi arī zviedru karalistē ierastās prasības pret kvalitāti un servisu.

Kas ir siltumsūknis? 


Stefans Vestbergs: Otrais termodinamikas likums saka, ka dabā enerģija nekad pati no sevis nepāriet no vēsākā uz siltāko ķermeni. Siltumsūknis  ir tā vienīgā ierīce, kas piespiedu kārtā pārnes siltumenerģiju no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru. Sistēmā plūst dzesētājaģents, un pazīstamākais ir freons, kura vārīšanās temperatūra ir -40,8 °C. Sūkņa sistēmā tas pilnīgi iztvaiko un pilnīgi kondensējas 2 reizes, un pie katras kondensācijas un arī iztvaikošanas mēs iegūstam enerģiju. Ja mēs ierokam zemē kontūru, kas ņem no tās siltumu, tad ar elektriskā kompresora palīdzību, saspiežot freona gāzi, kas ir sistēmā, mēs no aptuveni -25 °C to uzsildām līdz +130 °C grādiem un ar šo enerģiju apkures sistēmā nodrošinām ir +65 °C grādus. Bet vienkāršam lietotājam to ir grūti saprast, tādēļ vienīgais, kas ir jāzina par siltumsūkņiem, ka tas ir ērti un vienkārši – to uzstāda un aizmirst.

zemes_siltumsukna_shema

Attēls: Zemes siltumsūkņa shēma ar 3 veidu kontūrām – horizonālo, vertikālo un ūdenstilpnē izvietotu. 

Kādas ir siltumsūkņa priekšrocības? 

Stefans Vestbergs: Patērētājs iegūst centrālapkurei līdzvērtīgu servisu – pilnīgi automātisku siltumapgādi. Vienīgais nosacījums, ka šajā vietā jābūt elektrības pieslēgumam. Līdzīgas izmaksas ir arī koka granulu vai dabasgāzes apkurei, bet siltumsūknis ir daudz drošāks, jo nekas netiek dedzināts – mājai nav vajadzīgs pat skurstenis. Pēc tam, kad siltumsūknis ir uzstādīts, ir iespēja vadīt visu caur telefona aplikāciju vai caur internetu. Ja māja ir pievienota saules baterijām, tas nozīmē, ka tad, kad saules saražotā elektrība pārsniedz apkures vajadzības, tad siltumsūknis ražo karsto ūdeni vai silda vai dzesē māju – pilnīgi par brīvu. Var teikt, ka māja tiek izmantota kā akumulators.

Dainis Valge: Maksāt par elektrību GAISS/ŪDENS siltumsūknim vai par koka granulu apkuri ir 1:1, bet siltumsūknim nevajag pirkt, vest un glabāt granulas, tīrīt pelnus un saukt skursteņslauķi reizi gadā. Vasarā granulu katlus parasti nedarbina, tas nozīmē, ka karstais ūdens tiek sildīts ar elektrību, kas ir 3,5x dārgāk nekā ar siltumsūkni. 

Vai siltumsūknis atmaksājas? Kā šāda apkure izskatās naudas izteiksmē?

Dainis Valge: Laiks ir nauda, un ar siltumsūkni, pirmkārt, var ietaupīt sev brīvo laiku. Taču, būvējot jaunu māju, kurā paredzēta siltumsūkņa apkure, pirmkārt, var ietaupīt celtniecības izmaksas, jo jebkura apkures katla vajadzībām ir vajadzīga vismaz 6 m² liela atsevišķa telpa, un būvniecības izmaksas uz 1 m² ir vidēji 1000 EUR. Lauku cilvēkiem patiks tāds silts būcenītis, jo tur var žāvēt sīpolus, darba drēbes un zābakus, tomēr goda "ancuku" un galdautus gan tur nevarēs žāvēt, jo tur ir pelni un sodrēji. Savukārt siltumsūknis aizņem tieši 0,36 m² no telpas, kas var būt veļas gludinātava vai tehniskā telpa, skapja niša vai virtuves iekārtas viens stūris, un tad šis telpas ietaupījums jau pilnībā nosedz siltumsūkņa iegādes izmaksas. 

kurtuve_vai_katlumaja

Foto: Tāda izskatās kurtuve vai katlumāja, kas virtuvē aizņem 0,36 m²

Latvijā, kur 53% teritorijas klāj meži, ir grūti pamatot, ka enerģiju vajag taupīt. Cilvēks, kas kaut ko zina, cenšas uzzināt kaut ko vairāk un tad saprot, ka nezina neko. Taču ar cilvēkiem, kuri zina pilnīgi visu, ir grūti ielaisties diskusijās, un pret vecām lauku mājām mēs izturamies ļoti piesardzīgi. Jo par izmaksām var runāt, ja par atskaites punktu ņem šīsdienas būvnormatīvus. Siltumsūkņa apkure un siltais ūdens 100 m² lielai normāli siltinātai mājai izmaksā 500–550 EUR gadā, protams, pie nosacījuma, ka gaisa temperatūra telpās ir +20 °C grādi un vidējais karstā ūdens patēriņš dienā ir 200 l. Tad naudas izteiksmē tie ir no 5 līdz 6,5 EUR/m² gadā par ēkas apkuri un silto ūdeni. Ja gribas +25 °C, izmaksas būs attiecīgi par 15% lielākas. 

ara_gaisa_siltumsukna_arejais_bloks_

Foto: SIA Divine Heat Company. Āra gaisa siltumsūkņa ārējais bloks pie 70. gados celtas ēkas.

Kāds siltumsūknis šobrīd ir populārākais Latvijā? Kādēļ? 

Dainis Valge: Mums tā ir iekārta GAISS/ŪDENS siltumsūknis, kas paredzēts mājām līdz 150 m², kur komplekts ar uzstādīšanu izmaksā aptuveni 7000 EUR. Atšķirībā no zemes siltumsūkņa šīs iekārtas uzstādīšanai nav vajadzīgas nekādas lielas pārbūves, un tieši tādēļ tā ir vispopulārākā. Iekārtai ir mūsdienīga attālināta vadība un tad, ja saimnieks vēlas un apstiprina mums piekļuvi, arī mēs datorā redzam pilnīgi visu, kas sistēmā notiek. Nerunāsim par tādām niansēm, ka iekārta ņem vērā laika prognozi, elektrības cenas un citus apstākļus. Kad elektrība ir dārgāka, iekārta kurina māju mazāk, kad enerģija lētāka, iekārta to akumulē siltajā ūdenī vai sakurina māju vairāk. 

Stefans Vestbergs: Mums ir pieredze no 2008. gada, kur Ventspilī "Latvijas Dzelzceļam" daudzstāvu ēkā uzlikām 5 GAISS/ŪDENS siltumsūkņus. Pirms tam tur bija 3 nesiltinātas ēkas, siltumtrase un visas šīs ēkas kurināja ar oglēm. Sistēmu pilnīgi nomainot uz siltumsūkņiem, ieguldījumi atmaksājās 4 gadu laikā, un piektajā gadā jau bija 25 tūkstošu latu peļņa. Mēs devām šai sistēmai pagarināto piecu gadu garantiju, bet 12 darbības gados ir mainīts tikai viens cirkulācijas sūknis, viens trīsvirzienu vārsts, un tas arī ir viss. Tādi piemēri ir neskaitāmi. Starpība starp to, "kā bija" un "kā ir tagad", īpaši labi redzama tajās situācijās, kur apkure nav bijusi ikdienas rutīnas sastāvdaļa kādam mājiniekam, par kuru neviens nemaksā, bet darbs vai pakalpojums, par kuru maksāta atlīdzība naudas izteiksmē. Tātad, no otras puses, – pirms ieviest siltumsūkni, ir jādomā, vai tas neatņems kādam ģimenes loceklim iespēju fiziski izkustēties un varbūt pat dzīves jēgu, jo apkure vairs nesagādās pilnīgi nekādu darbu. 

Kā noteikt, kura iekārta būs vispiemērotākā konkrētai mājai? 

Stefans Vestbergs
: Ir starpība, vai māja ir termoss vai putnu būris – vispirms ir jāsaprot, kāda ir mājas siltumefektivitāte. Svarīga ir arī atrašanās vieta, cik daudz cilvēku dzīvo, saules ietekme, un tad mēs varam aprēķināt iekārtas izmaksas, teorētiskās apkures izmaksas un arī cik sistēmas metriem jābūt zemē, ja tas ir zemes siltumsūknis. Ja siltumtehniskie aprēķini ir veikti, mēs varam tos pārbaudīt un, piesaistot projektētājus, atrast labāko risinājumu. Pa šiem 20 gadiem mēs Latvijā esam uzstādījuši aptuveni 6 tūkstošus siltumsūkņu, un kādi 42–44% no visiem zemes siltumsūkņiem ir mūsējie. Mēs esam redzējuši visus iespējamos variantus. 

Cik dārga un sarežģīta ir siltumsūkņa tehniskā apkope?

Stefans Vestbergs: Mums ir siltumsūkņi, kas uzstādīti vairāk nekā pirms 15 gadiem un kuriem ne reizi nav veikta apkope. To gan es neiesaku, jo vajadzētu reizi gadā tādu kā veselības pārbaudi – kā pie zobu higiēnista, lai nebūtu pārsteigumi ziemā. Ja tas ir zemes siltumsūknis ar slēgtām sistēmām iekšā un ārā, tad visticamāk, ka reizi gadā jānomaina filtri. 

Ja gadās, ka ar siltumsūkni ir kādas problēmas, piemēram, pilnīgi bez iemesla pulksten 9 vakarā tas pēkšņi apstājas un iedegas sarkanās lampiņas, tad ir iespējams monitorēt – mums atsūtīt failu, un mēs varam analizēt, kas un kādēļ ir noticis. Tas nozīmē, ka nav jābrauc uz objektu divas reizes. 

Cik ilgs laiks paiet no klienta lēmuma līdz iekārtas uzstādīšanai? Jūsu produktu klāsts ir iespaidīgs.

Dainis Valge
: Mēnesis. Lielāko daļu no tā prasa piegāde no Zviedrijas, jo iekārtas mēs uz vietas neturam – tehnoloģijas tagad tik ātri attīstās, ka pēc pusgada tās būtu jau novecojušas. Bet 3 nedēļas būvniecības procesā ir minimāls laiks, un visu var saplānot. Mums Rīgā, Teikas rajonā, ir birojs, kurā ir dažādas demo iekārtas, kuras var aptaustīt, pamēģināt visus vadības blokus, bet, protams, ne jau pilnā klāstā.  

Lūdzu īsi noraksturot katru no saviem produktiem – lielos vilcienos, kāda ir personīgā pieredze un klientu atsauksmes.

Dainis Valge: Zemes siltumsūkņus Latvijā izvēlās lielākām mājām, kas ir virs 200 m². Sākotnējās investīcijas ir stipri līdzīgas kā āra gaisa siltumsūknim, bet vēlāk tekošās izmaksas ir par 15–20% procentiem zemākas nekā āra gaisa siltumsūknim. Lietošanā tie, viennozīmīgi, ir visefektīvākie. 

Stefans Vestbergs: Ja māja ir uzcelta jau pirms vairākiem gadiem un iekārtots smuks zaļš mauriņš un puķudobes, tad uz sistēmas izbūves laiku gan saimnieci labāk aizsūtīt atvaļinājumā uz kādu pasakaini skaistu vietu, jo izskatās tas patiešām briesmīgi. Lai arī mēs pēc tam reljefu sakopjam, šoks var būt liels, jo visi stādījumi ir jāatjauno. Jaunbūvēm tā nav problēma. Un tāpēc zemes siltumsūknim ir divi varianti – horizontālā kontūra, kas aizņem lielu teritoriju, un vertikālā kontūra, kur ir vien pāris urbumu.

NIBE_zemes_siltumsukna_uzstadisanas_darbi_

Foto: SIA Divine Heat Company. NIBE zemes siltumsūkņa uzstādīšanas darbi un "katlumāja" mājas iekšpusē. 

Pluss ir tas, ka zemes siltumsūknis nav atkarīga no laika apstākļiem, un tas ļoti ietaupa izmaksas. Ja ir vieta, vislabāk ierakt horizontālo kontūru, ja nav daudz vietas, tad var veidot vertikālos urbumus, kā ir mūsu birojam Teikā, kur sētā mums ir 5 urbumi, virsū bruģis, un nav nekādu problēmu. 

Sistēmas, kur mēs izmantojām gruntsūdeņus, ko sūknējam, un pēc tam novadījām citā akā, mēs vairs neuzstādām, jo tās izrādījās nedrošas. Gruntsūdeņos var būt visādi piesārņojumi, kas aizsit filtru ciet un traucē siltumapmaiņu, un bezrūpju apkures sistēma kļūst par galvassāpju iemeslu. 

Stefans Vestbergs: Zviedrijā tik daudz nelieto zemes vai āra gaisa siltumsūkņus, bet ventilācijas gaisa siltumsūkņus – izlietotajam gaisam, pirms tas tiek izvadīts ārā, atņem siltumu līdz pat -15 °C grādiem un izmanto, lai visai ēkai saražotu karsto ūdeni. Tādēļ Zviedrijā lielos objektos kopā ar pilsētas centrālo apkuri, kas Rīgā varētu būt "Rīgas siltums", ir siltumsūkņi, kas būtiski samazina iedzīvotāju tēriņus. 

Dainis Valge: NIBE kamīnkrāsnis ir ārkārtīgi labas, bet 2x dārgākas nekā vietējais piedāvājums. Tas pats arī ar elektriskajiem ūdenssildītājiem, jo vidusmēra pircējs noteikti izvēlēsies lētākus produktus. Latvijas tirgum mēs piedāvājam izcilas kvalitātes nerūsējošā tērauda vai vara boilerus, kas kalpo 10–15 gadus bez remontiem. Tas pats attiecas uz elektriskajiem katliem, malkas un granulu katliem – kā produkti mums tie ir, bet mēs viņus aktīvi nepiedāvājam. Ja kāds no mūsu esošiem klientiem grib, tad uzstādām, bet tas nav mūsu aktīvais darbības segments.  

Ar ko izceļaties uz citu siltumsūkņu ražotāju/ piegādātāju fona? Kas ir NIBE?

Dainis Valge: Kā uzņēmums SIA "Divine Heat Company" atšķiramies ar to, ka esam vieni no retajiem, kuri ar šo lietu nodarbojas jau 20 gadu garumā, un mums joprojām nav mainīta ne adrese, ne telefona numuri, ne nosaukums, ne arī darbinieku pamatsastāvs. Un vēl ar to, ka vietnēs un lapās nav nevienas sūdzības par mums. Visus pārpratumus vai kļūdas mēs atrisinām jau rašanās brīdī. Vismuļķīgākais ir nopirkt siltumsūkni internetā un pēc tam meklēt, kas to uzstādīs un kādu rezerves daļu piegādās. Jo ir tikai laika jautājums, kad tas būs vajadzīgs – 3 vai 10 gadi. Lai globāli varētu konkurēt, tad pilnīgi visas firmas siltumsūkņa sistēmas āra blokus ražo Tālajos Austrumos, un ir tikai jautājums par iekšējo bloku...

Ja runājam par NIBE, tad attiecībā uz GAISS/ŪDENS siltumsūkņiem mēs esam pirmajā pieciniekā pasaulē, bet, ja runa ir par ģeotermālajiem siltumsūkņiem, tad NIBE visiem ir vienu soli priekšā. 

Stefans Vestbergs: Esam stabila firma, un mēs zinām, ko mēs darām. Un NIBE pastāv jau 60 gadu, un zem tās strādā pāri par 60 apkures tehnoloģiju uzņēmumu visā pasaulē. Tas ir apkures Mercedes Benz ar vairāk nekā 2 miljardus EUR lielu apgrozījumu. NIBE grupa nevienu gadu nav bijusi mīnusos un ik četrus gadus dubulto apgrozījumu, un 2021. gadā tie varētu būt 4 miljardi EUR. 

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Kas ir liešanas epoksīda sveķi?

Kas ir liešanas epoksīda sveķi?

SIA Kompozītmateriāli piedāvājumā ir liešanas epoksīda sveķi, kas ir paredzēti dažādu koka izstrādājumu, tostarp galda virsmu un koka laivu pārklāšanai, līmēšanai ar stikla šķiedru, koka, metāla, akmens un dažādu plastikātu salīmēšanai, rotaslietu un dažādu interjera dekoru un izstrādājumu ražošanai.

Aktualitātes

Pielaiko telpu, māju, dārzu

SIA "Baltic Wood Trade": Pielaiko telpu, māju, dārzu

SIA

SIA "Baltic Wood Trade" ir uzņēmums, kas nodarbojas ar kokskaidu granulu un brikešu, kā arī citu kokmateriālu tirdzniecību kopš 2017. gada. Tā galvenie tirgi ir Latvija, Itālija, Dānija, Francija, Grieķija, taču uzņēmums aktīvi paplašina savu klientu loku arī citās valstīs.