Koka grīda - atjaunot vai klāt jaunu?
Par koka grīdu īpatnībām, to novērtēšanu un atjaunošanas procesu stāsta Aivars Namatēvs ( SIA "Grīdasmeistars" ).
Koka grīdu atjaunošana
Ja ir runa par koka grīdām, vispirms ir jāsaprot kāda ir konkrētā grīda, jo arī koka grīdas ir ļoti dažādas. Tikai pēc apskates un novērtēšanas var noteikt iespējamās atjaunošanas vai restaurācijas izmaksas, saprast, kā rīkoties un vai vispār ir vērts grīdu atjaunot.
Ir grīdas, ko ir vērts atjaunot un ir grīdas, kuras nav vērts atjaunot. Piemēram, nesen ar komandu bijām kādā objektā, kurā bija aptuveni simtgadīgi priedes koka dēļi, kas platumā sasniedza 30cm. Salīdzinājumam - tagad platākie koka dēļi, ko iespējams pasūtīt ir 24cm platumā. Tāda veida grīdas tiešām bija vērts atjaunot, tāpēc pirms jebkura procesa uzsākšanas, grīdas ir jānovērtē.
Jebkuri darbi, kas ir saistīti ar koka grīdām, nav lēti. Cilvēkiem bieži vien šķiet, ka viņi var pa lēto grīdas atjaunot – noīrējot slīpēšanas mašīnas, paši slīpējot un vaskojot. Jāatzīst, ka bieži vien uzlikt jaunu grīdu ir krietni lētāk. Taču ir arī situācijas, kad cilvēks piekrītot maksāt, bieži vien gaida ļoti lielas pārvērtības, kuras dažkārt nav reāli iespējams veikt.
Daudzi pēdējā laikā vēlas, lai slīpējam vecās, krāsotās koka grīdas, jo nu tā ir kļuvusi par modes lietu. Taču mēs uzreiz brīdinām klientus, ka tajā laikā, kad šīs koka grīdas taisītas, ir izmantoti ne tie labākie dēļi un ka rezultāts arī iespējams nebūs tik pārsteidzošs kā varbūt klients būs to gaidījis. Noņemt krāsu no vecajiem koka grīdas dēļiem ir sarežģīti, taču mēs to varam izdarīt, tomēr dēlis paliek tāds, kāds tas ir – tā kvalitāte nereti ir ļoti zema.
Novērtēšana
Kā jau minēts, protams, jebkura grīda pirms atjaunošanas vai restaurācijas ir jānovērtē. Katra grīda ir ļoti individuāla. Uzreiz vajag novērtēt un saprast vai grīdas dēļi nekustas, kā arī, kas radījis tik bieži sastopamo problēmu šķirbas starp dēļiem - vai tās ir radušās žūšanas laikā vai dēļi ir slikti stiprināti un tās radušās dēļu kustēšanās dēļ. Šie ir tikai daži piemēri, jo, tā saucamo, šķirbu rašanās iemeslu ir ļoti daudz.
Ja dēļi kustās, tad darīt kaut ko ar šķirbām starp tiem ir bezjēdzīgi. Mūsu meistari to varētu izdarīt nodošanas pēc, taču, godīgi sakot, pēc tam, kustēšanās rezultātā, pēc 1- 2 mēnešiem šķirbas būs atkal. Tāpēc pirms sākt jebkuru grīdas atjaunošanas procesu, būtu jānovērš dēļu staigāšana.
Tāpat kā grīdas, tāpat arī šķirbas starp dēļiem vienmēr tiek vērtētas individuāli. Ja tās ir lielākas par pus centimetru, tad tās špaktelēt ir bezjēdzīgi – tādā gadījumā ir jātaisa ķīlīši, vai jāmēģina dēļi savilkt. Iespējas to visu sataisīt, protams, ir taču vēlreiz jāpiemin, ka viss jāskatās individuāli.
Process
Pats darba process notiek tā – vispirms jānovērtē un jāsaprot, ko darīt ar šķirbām, tad dēļi ir jāpievelk, skatoties pēc tā, kā tie ir stiprināti - vai nagloti no augšas vai skrūvēti spundēs.
Uz objektu mēs braucam ar vairākām slīpmašīnām. Slīpēšana notiek ar trim slīpmašīnām. Sākam slīpēt ar cietāku papīru, pēc tam pārejam uz mīkstāku. Ar pirmo, rupjāko papīru tiek noņemta pilnīgi visa virskārta - visa laka. Pārējie papīri darbojas, lai grīda būtu gludāka, lai tās segums būtu patīkami mīksts. Visam grīdas segumam vēl pāriet pāri ar pulējamo mašīnu. Tad viss tiek vismaz trīs reizes lakots vai arī eļļots, atkarībā no tā, kuru veidu cilvēks ir izvēlējies.
rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Hkuchera