Gada labākā koka ēka - viensēta "Pūcītes"
Pēc žūrijas komisijas vērtējuma, šis objekts ir veiksmīgs piemērs, kā mūsdienīgi saglabāt tradicionālās sētas principu un vienotu ansambli, plānojot ģimenes māju, tajā pašā laikā nezaudējot katras ēkas individuālo seju un funkciju. Atzinīgi vērtējama arī lieliski pārdomātā un izplānotā ēkas realizācija, kas attīstības procesā nav radījusi nepilnības un nepabeigtības sajūtu ēkas saimniekiem. Ēkas būvniecībai izmantoti ekoloģiski celtniecības materiāli. Objekts organiski iekļaujas vidē un ir daļa no Gaujas Nacionālā parka tradicionālās ainavas.
"Šajā darbā veiksmīgi savijušās vērtības, ko ietver koka arhitektūras kultūras mantojums un modernā koka arhitektūra," uzsvēra viena no svinīgajā pasākumā klātesošajām žūrijas pārstāvēm, arhitekte no Zviedrijas Reihela Belatčeva Lerdela (Rahel Belatchew Lerdell). Uzvarētājs nominācijā "Koka ēku atjaunošana" Nominācijā "Koka ēku atjaunošana" balva, goda raksts un prēmija 700 latu apmērā piešķirta Zaigas Gailes birojs arhitektiem Zaigai Gailei, Līgai Apinei, Zanei Dzintarai, Ingmāram Atavam par atjaunoto ēku, kas pārvietota no A. Briāna ielas 11 uz Ķīpsalu, Rīgā Ogļu ielā 8. {ABC_NEXT_ARTICLE ID=maja_ogluiela_konkurss TEXT=[Par māju Ogļu ielā lasiet šeit!]} Saskaņā ar žūrijas komisijas viedokli, balva piešķirta, izceļot vēsturiskās vides saglabāšanu Ogļu ielā, Ķīpsalā. Šī objekta atjaunošanu pamatoti var nodēvēt par ēkas izglābšanu – pārvietojot un atjaunojot vienu no retajām 18.gs koka celtnēm Rīgas priekšpilsētā, kur tā bija nolemta bojāejai, uz tai labvēlīgāku vidi Ķīpsalā. Atjaunošana veikta pārdomāti, izmantojot videi draudzīgas tehnoloģijas. Ēka organiski papildināta ar diskrētu, detaļu kvalitātē līdzvērtīgu jaunbūvi. Kā ziņots iepriekš, nominācijā "Koka ēku atjaunošana" finālā bija izvirzīti trīs darbi: 1. Pārvietota ēka no A. Briāna ielas 11 uz Ķīpsalu, Ogļu ielā 8 (Rīga, Ogļu iela 8). SIA "Zaigas Gailes Birojs", arhitekti: Zaiga Gaile, Līga Apine, Zane Dzintara, Ingmārs Atavs 2. Atjaunots Latgales guļbūvju komplekss Rīgā, (Jaunciema 5.līnija 16A, Rīga). SIA "Arhitekts Muižzemnieks", arhitekts Guntis Muižzemnieks. 3. Zelustes muižas (Šepmuižas) dzīvojamās ēkas rekonstrukcija, Rīga, Mazās Juglas iela 43. SIA "Avotiņš, Vincents un partneri", arhitekti: Kaspars Avotinš, Uģis Pelšs, Līga Apine, Andris Lakševics, Aigars Rečs, Vents Vīnbergs, Jānis Jefremovs, Agnese Pivore. Uzvarētājs nominācijā "Savrupmājas" Nominācijā "Savrupmājas" balva, goda raksts un prēmija 700 latu apmērā piešķirta saliekamas tipveida vienģimenes dzīvojamās ēkas "Lāči", (Rojas pagastā, Talsu rajonā) autoram DEPO projekts arhitektam Ervinam Krauklim. Saskaņā ar žūrijas komisijas viedokli, dzīvojamā ēka "Lāči" vērtējams kā moderns un ekonomisks saliekamās ģimenes mājas risinājums, ko viegli pielāgot videi un vajadzībām. Kā ziņots iepriekš, nominācijā "Savrupmājas" finālā bija izvirzīti trīs darbi: 1. Saliekama tipveida vienģimenes dzīvojamā ēka "Lāči", Rojas pagasts, Talsu rajons. SIA "DEPO projekts", arhitekts Ervins Krauklis. 2. Privātmāja ciematā "Trenči", Babītes pagasts, Rīgas rajons. SIA "DEPO projekts", arhitekti: Ervins Krauklis, Mikus Grende. 3. Viensēta "Pūcītes", Rīgas rajons, Krimuldas pagasts. Arhitektes: Andra Šulca, Liene Griezīte. Uzvarētājs nominācijā "Sabiedriskās ēkas" Nominācijā "Sabiedriskās ēkas" balva, goda raksts un prēmija 700 latu apmērā piešķirta Dzintaru koncertzāles (Turaidas ielā 1, Jūrmalā) autoriem Arhitekta Modra Ģelža birojs arhitektiem Modrim Ģelzim un Sandrai Laganovskai. Pēc žūrijas komisijas atzinuma Dzintaru koncertzāle ir labs piemērs tam, ka liela mēroga publiskās būves, piemērotas daudzveidīgiem kultūras pasākumiem, iespējams būvēt, izmantojot koku. Objekts sekmīgi parāda tā kontinuitāti (no uzcelšanas līdz rekonstrukcijai un restaurācijai). Šī bijusi lieliska iespēja arhitektam Modrim Ģelzim vēlreiz sevi pierādīt, restaurējot 1962. gadā paša projektēto Dzintaru koncertzāles atklātās zāles renovāciju. Arhitekts objektu ne tikai saprātīgi atjaunojis, bet arī veiksmīgi papildinājis ar koka elementiem, kā rezultātā Dzintaru koncertzāle ir viena no retajām sabiedriskajām ēkām Latvijā ar izteiktu koka dominanti. Kā ziņots iepriekš, nominācijā "Sabiedriskās ēkas" finālā bija izvirzīti trīs darbi: 1. Autosalona servisa ēka, Kalnciema iela 168, Rīga. SIA "Nams 3", arhitekti: Ēriks Cērpiņš, Edmunds Rimkus, Andis Špaks, Kaspars Beitāns, Ainis Beitāns. 2. "Četru spārnu iebrauktuve" Ribbes vējdzirnavās. Ceraukstes pagasts, Bauskas rajons. SIA "Xcelsior", arhitekts Artūrs Martinsons. 3. Dzintaru koncertzāle Turaidas ielā 1, Jūrmalā. SIA "Arhitekta Modra Ģelža birojs", arhitekti: Modris Ģelzis, Sandra Laganovska. Nominācijā "Maza budžeta būves" Atzinības raksts piešķirts saliekamas tipveida koka karkasa paneļu mazēkas "DUO" autorei arhitektei Ingai Bruzgulei, SIA "DEPO projekts" par mazēku tirgus sektora atjaunošanu Latvijā. Nominācijā "Ražošanas ēkas" Atzinības raksts piešķirts rūpnīcas Verems ("Lejas Ančupāni", Verēmu pagasts, Rēzeknes rajons) autoriem arhitektiem Ilgvaram Karlapam, SIA "Jensen Consult un Arhis Inženieri" un Mikum Lejniekam, SIA "Lejnieku projektēšanas birojs" par inovatīvu koka pielietošanu industriālajā celtnē un humānas sociālās vides attīstīšanu. Konkursa žūrija Konkursam pieteiktos projektus izvērtēja žūrija, kurā iesaistīti gan Latvijas, gan ārvalstu pārstāvji. Žūrijas sastāvs: · Jānis Lejnieks, arhitekts, žurnāla "Latvijas Architektūra" galvenais redaktors, ilggadējs Latvijas arhitektu savienības valdes loceklis; · Pēteris Bajārs, arhitekts, biroja India vadītājs; · Juris Zviedrāns, arhitekts, Latvijas piļu un muižu asociācijas prezidents; · Ieva Zībārte, arhitekte, publiciste, laikmetīgās arhitektūras grāmatas "Process. Kā rodas laba arhitektūra?" redaktore; · Harijs Jordāns, biedrības Zaļās mājas valdes priekšsēdētājs; · Indreks Allmans (Indrek Allmann), Igaunijas Arhitektu savienības valdes loceklis, divkārtējs Igaunijas koka arhitektūras konkursa laureāts; · Reihela Belatčeva Lerdela (Rahel Belatchew Lerdell), arhitekte no Zviedrijas, pagājušajā gadā iekļauta izdevuma Wallpaper 101 pasaules izcilāko jauno arhitektu sarakstā; · Peka Heikinens (Pekka Heikkinen) arhitekts, Somijas koka arhitektūras gada balvas žūrijas loceklis kopš 2003. gada, izdevuma par koksnes produktiem "PUU-magazine" redaktors. Konkursa organizatori Konkursu organizēja biedrība Zaļās mājas sadarbībā ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju, AS "Latvijas valsts meži", Meža attīstības fondu, SIA "Osmose Latvija", AS "Riga Wood Baltic" un SIA "Raitwood Latvia". Informatīvie atbalstītāji - laikraksts "Diena", žurnāli "Latvijas Architektūra", "Latvijas Būvniecība", "Arhitektura i dizain Baltii" un "Deko". Konkursa norise Konkurss "Latvijas koka arhitektūras Gada balva 2006 – 2007" tika atklāts 2007. gada 6. decembrī. Tā mērķi bija noteikt labākos aizvadīto divu gadu koka arhitektūras sasniegumus Latvijā, kā arī veicināt koka izmantošanu Latvijas arhitektūras un pilsētbūvniecības attīstībā, veidojot augstvērtīgu kultūrainavas izveidi. Konkursa pirmajā kārtā tika saņemti trīsdesmit četri pieteikumi, no kuriem uz otro kārtu tika izvirzīti divdesmit. Konkursa finālam tika izvirzīti 11 objekti. Darbi pārstāvēti piecās nominācijās – sabiedriskās ēkas, ražošanas ēkas, savrupmājas, maza budžeta būves, koka ēku atjaunošana. Nominācijās "Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas" un "Koka izmantošana interjerā" darbi šogad netika izvirzīti. Latvijas koka arhitektūras Gada balvas konkursu paredzēts rīkot reizi divos gados. Par biedrību Zaļās mājas Biedrība Zaļās mājas dibināta 2006. gada decembrī. Tās mērķis ir veicināt ilgtspējīgas būvniecības attīstību Latvijā, kas ievēro ekoloģiskos ierobežojumus, atbilst mūsdienu komforta un kvalitātes prasībām un vienlaikus ir sociāli un finansiāli izdevīga. Informāciju sagatavojusi Ieva Krūmiņa {ABC_NEXT_ARTICLE ID=skuni TEXT=[Par šķūnu stilu mūsdienu mājbūvniecībā lasiet šeit!]}
