Koksnes žāvēšana un mitruma nozīme produktu ražošanā: Ko noderīgi zināt?
Raksta autors: Artūrs Lūsis, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma koka izstrādājumu izgatavošanas programmas audzēknis, SIA "Latsketch" praktikants profesijā "Datorizētu kokapstrādes iekārtu (CNC) operators"
Strādājot ar koksni, vienmēr jāņem vērā tās mitrums, jo tas nosaka gala produkta kvalitāti. To, ka pareizi žāvētas koksnes mehāniskās īpašības ir labākas un ģeometriskā noturība daudz augstāka, cilvēki saprata jau ļoti sen. To pierāda fakts, ka kokmateriālu dabiskā žāvēšana izmantota jau tūkstošiem gadu. Process ir ārkārtīgi vienkāršs un cilvēka iejaukšanos neprasa – gaiss, cirkulējot caur kokmateriālu krautni, piesaista mitrumu no koksnes un savu artavu žūšanas procesā iegulda arī saule. Teorētiski, šādi iespējams panākt arī būvniecībā nepieciešamo 18% mitrumu, taču tas, visticamāk, prasītu vairākus gadus. Līdz ar to arī uzņēmējdarbībā šāda metode nav izmantojama, jo prasa pārāk daudz laika, kas, savukārt, rada pārāk lielas izmaksas. Tāpēc praksē dabiskajai žūšanai parasti tiek veltītas vien pāris nedēļas, kuru laikā atkarībā no izmēriem, kā arī saules un vēja intensitātes kokmateriāli labākajā gadījumā sasniedz 24–25% mitruma saturu. Ņemot vērā, ka sausu un saulainu dienu Latvijā nemaz nav tik daudz, lielā daļā zāģmateriālu tirdzniecības vietās mitruma saturs kokmateriālos pārsniedz 30%.
Lai iegūtu izmantošanas mērķim precīzi atbilstošu mitruma saturu, uzņēmumi kokmateriālus žāvē mākslīgi, izmantojot industriālās kaltes, kuru darbības pamatā ir tie paši fizikālie principi, kas nodrošina dabisko žūšanu. Vienīgi, atšķirībā no saules un vēja, ko cilvēks nekādi nevar regulēt, koksnes kaltēs, ar datorprogrammu palīdzību kontrolējot gaisa plūsmu, temperatūru un mitrumu, iespējams uzturēt precīzu mikroklimatu, tādā veidā iegūstot maksimālu žāvēšanas ātrumu. Koksnes žāvēšanai ir pieejamas divu veidu koksnes kaltes. Senākās un visplašāk lietotās ir cikliskās darbības iekārtas, kuru pamatā ir metāla žāvējamā kamera ar 50–300 m3 koksnes ietilpību un datorizēts vadības panelis. Ar starplikām atdalītu kokmateriālu krautne tiek ievietota kamerā, izžāvēta, izņemta – un procesu var atkārto ar nākamo partiju. Taču pēdējā laikā aizvien plašāk izplatītas ir nepārtrauktās darbības žāvētavas, kas sastāv no gara tuneļa ar dažāda režīma mikroklimatu, caur kuru pa konveijeru lēnām virzās kokmateriāli, pie izejas sasniedzot vēlamo mitruma saturu. Abos gadījumos vienmērīgu gaisa plūsmu nodrošina ventilatori un temperatūru regulē sildelementi, ko lielākajā daļā zāģētavu darbina ar kokapstrādes atlikumiem kurināms apkures katls. Savukārt, mitruma līmenis tiek regulēts, sauso gaisu ņemot no āra, bet mitrāku to radot ar ūdens izsmidzinātāju palīdzību.
Cik ilgs laiks nepieciešams kokmateriālu žāvēšanai, ir atkarīgs no daudziem faktoriem, no kuriem svarīgākie noteikti ir: kokmateriālu izmērs un paredzētais izmantošanas veids. Piemēram, nelielas jumta latas vai plānus apdares dēļus līdz 18% mitrumam iespējams izžāvēt trīs diennaktīs, savukārt nesošo konstrukciju brusām process aizņems piecas vai sešas dienas. Ja koksnē nepieciešams sasniegt 10% vai 12% mitrumu, žāvēšanas laiks ir pat divas reizes ilgāks.
Pasūtot kokmateriālus, jāņem vērā, kā tie tiks pielietoti un, kas no tiem tiks ražots. Produktu ražošanā, kurus paredzēts izmantot iekštelpās, ieteicamais mitrums ir 8-10 %, bet āra apstākļos 18-21 %. Ja koksne ir pārāk mitra, tad siltumā un sausos apstākļos tā žūs un kļūs šaurāka, kā arī var plaisāt. Savukārt, ja koksne ir pārāk sausa, tad mitrā vidē tā var uzbriest, kā arī var rasties sēnes un pelējums.
Koksnes mitrums ir ļoti svarīgs, arī to līmējot. Ieteicamais koksnes līmēšanas mitrums ir starp 8-12%. Ja koksne būs pārāk mitra, tad samazināsies līmes sacietēšanas ātrums, radīsies žūšanas spriegumi un samazināsies līmes savienojuma stiprums. Ja koksne ir pārāk sausa, tad līme iedarbosies un žūs ātrāk, bet samazināsies tās izkliede pa materiāla virsmu. Līmējo, koksne ir jātur saspiestā stāvoklī istabas temperatūrā.
Secināms, ka, strādājot ar koksni, vienmēr ir jāzina, kāds ir koksnes mitrums un kur tiks izmantots saražotais produkts. Koksnes mitrumu var izmērīt ar koksnes mitruma mērītāju. Parasti koksnes mitruma mērītājiem ir indikatori, kurus iesprauž koksnē, bet uz tā ekrāna parādās koksnes mitruma procenti.
Raksta tapšanā ir izmantots SIA PATA TIMBER raksts “Pareiza žāvēšana - kokmateriālu kvalitātes stūrakmens”.
