Komisijā plašas diskusijas par dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu; vēl nelemj par konceptuālu atbalstu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē klātesošie trešdien, 3.februārī, teju pusotru stundu diskutēja par sarežģīto regulējumu piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai. Deputāti vairākkārt uzsvēra, ka šis būs ļoti komplicēts jautājums.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) parlamentāriešiem skaidroja, ka ir jāsaprot, ka likumprojekts skar sociāli jūtīgu tēmu. Viņš stāstīja, ka procesā iesaistīto pušu intereses, proti, pašvaldību, zemes un dzīvokļu īpašnieku un citu, ir izdevies sabalansēt tiktāl, ciktāl tas nebūtu vienas puses interešu pārsvars. Ministrs atgādināja, ka par likumprojektu ir vairākkārt runāts arī ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS). "Mēs redzam, ka piecu dažādu viedokļu sadursmēs mēs panākam kompromisus, bet vēl ir kādi septiņi punkti, kurus var saskaņot starp lasījumiem," teica Rasnačs.

Viņš pauda, ka viens no galvenajiem jautājumiem ir tāds, vai pietiks ar 14 miljoniem eiro septiņos gados, ko valsts ir gatava ieguldīt no saviem budžeta līdzekļiem. Ministrs atgādināja, ka šo līdzekļu piešķiršana ir saskaņota arī ar Finanšu ministriju, tāpēc "zaļā gaisma ir dota".

Rasnačs sacīja, ka savā veidā šo koncepciju var salīdzināt ar māju siltināšanu, jo ilgtermiņā cilvēki maksā par siltumu nesiltinātā mājā, bet ir iespēja iemaksāt lielākus līdzekļus sākotnēji, pēc tam maksājot krietni mazākus līdzekļus par siltumu jau nosiltinātā mājā.

Komisijas deputāti Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvjiem un ministram jautāja, vai šis ir vienīgais veids un likumiskais ceļš, kuru alternatīvi varētu izskatīt un piedāvāt, TM valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina skaidroja, ka tiešām tika apskatīti vairāki risinājumi.

Medina stāstīja, ka tika apskatīts arī variants noteikt mazināto maksu par izpērkamo zemi, bet tādā veidā tiktu aizskartas zemes īpašnieku tiesības.

Deputāts Vilnis Ķirsis (V) akcentēja, ka šis ir ļoti sarežģīts jautājums, uzsverot, ka komplicētākā un milzīgākā problēma būs naudas aspekts. Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S) pauda, ka, iespējams, būtu jāpārskata arī kadastrālās vērtība zemei. Kopumā Dolgopolovs, tāpat kā pārējie deputāti, uzsvēra, ka tas tiešām ir ļoti sāpīgs un ļoti svarīgs jautājums sabiedrībai.

LPS pārstāve deputātiem stāstīja, ka pašvaldības saprot, ka "dalītais īpašums nav nekas labs un tas būtu jāizbeidz", bet pašvaldības uzskata, ka šis jautājums ir jārisina valstij, nevis pašvaldībām, ņemot vērā, kā kādreiz notika zemes reforma. "Kopumā likumprojekts nav atbalstošs," atbildēja LPS pārstāve.

Rasnačs sacīja, ka viņam būtu lūgums starp lasījumiem pētīt, kādas ir līgumiskās attiecības starp zemes īpašniekiem un pilsētu atbildīgajām institūcijām, paužot, ka tad būtu iespējams izanalizēt, kam šis likumprojekts būtu izdevīgāks. "Ir daudzi zemes īpašnieki, kuriem ļoti nepatīk šis projekts," piebilda ministrs.

Juridiskā biroja pārstāve jautāja, vai ar šo regulējumu tiek dota iespēja izbeigt dalīto īpašumu un vai tiek domāts par to, cik maksimāli procentos gadījumu tas būtu izbeidzams.

Komisija šodien vēl nelēma par likumprojekta virzīšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā parlamenta sēdē. Tā atgriezīsies pie šī jautājuma pēc divām nedēļām, lai pa šo laiku starp pusēm tiktu saskaņoti vairāki jautājumi, tostarp par finansēm.

LETA jau ziņoja, ka valdībā pērn atbalstīts TM piedāvātais risinājums dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai, nosakot kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu, proti, dzīvokļu īpašniekiem paredzēt iespēju par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi.

Kā skaidroja ministrijā, likumprojektā "Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums" paredzēts piedāvāt privatizēto daudzdzīvokļu ēku un zemes īpašniekiem vienkāršotu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanas risinājumu. Likumprojekts nosaka kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu, proti, dzīvokļu īpašniekiem paredzēta iespēja par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi, ņemot vērā, ka privāttiesiskā ceļā izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības tieši daudzdzīvokļu ēku gadījumos ir apgrūtināti vai pat neiespējami.

TM piedāvātais risinājums paredz, ka lēmumu par zemes izpirkšanu pieņems dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē, vairāk nekā pusei balsojot "par", līdzekļi izpirkuma cenas samaksai zemes īpašniekam dzīvokļu īpašniekiem jānodrošina pašiem, gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu par zemes izpirkšanu, zemes izpirkšanai nav nepieciešama tās īpašnieka piekrišana, dzīvokļu īpašnieki izpērk zemes platību, kas vienāda ar konkrētajai ēkai noteikto funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu neatkarīgi no piespiedu nomas līgumā norādītās nomājamās zemes platības.

Likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu par izpirkuma tiesības izmantošanu, katram dzīvokļa īpašniekam ir pienākums trīs mēnešu laikā no dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas dienas samaksāt savu izpirkuma cenas daļu.

Ministrija likumprojektā norādīja, ka valsts un pašvaldības sniegs atbalstu, proti, segs izmaksas, kas saistītas ar procesa norisi - pašvaldība nodrošinās izpērkamās zemes (funkcionālā zemesgabala) noteikšanu vai pārskatīšanu kvartāla robežās aptuveni trīs gadu laikā. Savukārt valsts segs administratīvā procesa izmaksas, kas saistītas ar izpērkamās zemes reģistrāciju kadastrā, izpirkuma cenas noteikšanu, dzīvokļu īpašnieku informēšanu, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu, iesaistot zvērinātu tiesu izpildītāju, izpērkamās zemes kadastrālo uzmērīšanu, dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz izpērkamo zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Plānots, ka piedāvātā risinājuma īstenošanu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai varētu sākt 2020.gada sākumā. Tāpat tiek pieņemts, ka finansiālā ietekme uz vienu dzīvokļa īpašumu, pieņemot, ka vidējā izpirkuma cena ir 1500 eiro, varētu būt 31,25 eiro mēnesī.

Atbilstoši Valsts zemes dienesta datiem Latvijā ir 285 849 ēkas un būves, izņemot inženierbūves, kuras atrodas uz citai personai piederošas zemes. Zemes vienību skaits, uz kurām atrodas šīs 285 849 ēkas, ir 94 254 zemes vienības.

Savukārt, TM analizējot piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības tieši privatizēto daudzdzīvokļu māju gadījumā, ir secināts, ka Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kopā ir 110 970 dzīvokļi, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām. Minēto 7354 zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt no 130 000 000 līdz 180 000 000 eiro. No visām daudzdzīvokļu mājām, kas atrodas uz citai personai piederošas zemes, aptuveni 30% māju atrodas Rīgā, daudz šādu māju ir arī Jūrmalā, Daugavpilī, Jelgavā un Ogrē.

LETA

Foto: Stock.XCHNG