Kondensāts uz logiem ziemā: ko tas signalizē par mājokli?

Latviju ir sasniedzis pamatīgs sals, un līdz ar zemām gaisa temperatūrām iedzīvotāji savos mājokļos uz logiem var pamanīt mitrumu jeb kondensātu. Vieniem tie ir tikai nelieli ūdens pilieni no rītiem, citiem – mitras palodzes vai pat apledojums uz loga. Šī parādība bieži raisa jautājumus: vai tā ir sezonāla īpatnība, neizbēgams ziemas blakusefekts vai tomēr signāls, kam vērts pievērst uzmanību? 

Par to, kā saprast, ko patiesībā signalizē mitrums uz logiem, kā tas veidojas un ko iesākt, lai pasargātu savu mājokli, skaidro “Merko mājas” Pēcpārdošanas servisa vadītājs Valērijs Vlasjuks. 

Kas ir kondensāts, un kādēļ tas veidojas? 

Kondensāts veidojas, kad silts un mitrs iekštelpu gaiss saskaras ar aukstu loga virsmu, gaisā esošais ūdens tvaiks atdziest un pārvēršas pilienos. Tas parasti notiek apkures sezonā, jo starpība starp temperatūru ārā un iekšā ir liela, kā rezultātā logi atdziest ātrāk. Visbiežākie iemesli, kāpēc kondensāts veidojas ir: 

• augsts relatīvais mitrums telpā (virs 55–60%): visbiežāk mitrums telpās veidojas ikdienas darbību rezultātā – ēdiena gatavošana, pēc karstas dušas vai vannas, kā arī žāvējot veļu dzīvojamās telpās. Mitrumu palielina arī telpaugi, īpaši, ja tie novietoti uz palodzēm, regulāra mitrā uzkopšana un nekontrolēta gaisa mitrinātāju lietošana;
• slikta ventilācija un gaisa kustība pie loga: ja telpā nav pietiekamas gaisa apmaiņas, mitrais gaiss pie loga ilgstoši stāv un temperatūras starpība starp stiklu un telpas vidi veicina kondensāta veidošanos. Arī tad, ja logs ir kvalitatīvs, ja gaiss pie loga nekustas (piemēram, aiz bieziem aizkariem, kas nosedz visu logu vai žalūzijām, kas ilgstoši ir aizvērtas), siltā gaisa slānis stikla tuvumā neatjaunojas, un mitrums nosēžas uz virsmas;
• lēta vai siltumizolēta loga stikla pakete (visbiežāk nerenovētās vai daļēji renovētās sērijveida mājās): šādi logi telpā kļūst par vietu, kur kondensāts uzkrājas visātrāk, jo stikla siltumnoturība ir zema. Stikla virsma atdziest daudz ātrāk, un tas nozīmē, ka pat pie salīdzinoši normāla mitruma līmeņa (40–60%) kondensāts var veidoties biežāk nekā uz kvalitatīviem logiem. Savukārt logu sistēmas ar labu siltumizolāciju un speciāliem pārklājumiem atdziest lēnāk, ir mazāk jutīgas pret temperatūras svārstībām un “svīst” ievērojami retāk. 

Vai kondensāts uz logiem var būt normāla parādība? 

Ne vienmēr kondensāts ir iemesls uztraukumam. Eksperts skaidro, ka normāls kondensāts uz logiem var parādīties epizodiski, īpaši pēc ēdiena gatavošanas, dušas vai vannas, situācijās, kad telpā uzturas daudz cilvēku, kā arī no rīta guļamistabā pēc nakts miega. Parasti tas veidojas tikai loga apakšējā daļā – vietā, kas ir visaukstākā –, un izzūd salīdzinoši ātri pēc telpas vēdināšanas (10–30 minūšu laikā), apkures pastiprināšanas vai aizkaru, žalūziju atvēršanas, kas uzlabo gaisa cirkulāciju pie loga. 

Signāli, kas liecina, ka kondensāts ir pamats uztraukumam 

Par problēmu kondensāts kļūst, ja tas veidojas regulāri un ilgstoši. Ziemas periodā ieteicamais iekštelpu mikroklimats ir gaisa temperatūra 20–22 °C un relatīvais mitrums 35–45%, savukārt mitruma līmenis 55–60% un vairāk jau tiek uzskatīts par kritisku, jo būtiski palielina gan kondensāta, gan pelējuma veidošanās risku. Uzmanība jāpievērš gadījumos, kad mitrums klāj lielu loga daļu, rodas piles un notek pa rāmjiem vai palodzi, kā arī tad, ja parādās pelējums uz palodzes, sienu stūros vai citās slēptās zonās. Par nopietnāku signālu uzskatāms arī kondensāts uz iekšējā stikla pie zema telpas mitruma līmeņa (zem 45%), kā arī situācijas, kad logs “svīst” starp stikliem. Ja kondensāts saglabājas arī regulāras vēdināšanas apstākļos, tas ir skaidrs signāls, ka nepieciešams meklēt cēloni.  

Vai man dzīvoklī ir jāmaina logi? 

Logu maiņa ir nepieciešama tikai noteiktās situācijās, kad kondensāts signalizē par tehnisku problēmu, norāda speciālists. Ja mitrums veidojas starp stikliem, tas nozīmē, ka stikla pakete ir zaudējusi hermētiskumu un ir jāmaina. Kondensāts, kas regulāri parādās tikai pie rāmja vai konkrētā loga stūrī, var liecināt par būvniecības vai montāžas defektiem, piemēram, aukstuma tiltiem, nekvalitatīvu uzstādīšanu vai nepietiekamu siltinājumu. Ja loga virsma ir jūtami auksta un kondensāts veidojas pat pie zema mitruma līmeņa telpā, iespējams, ka stikla paketei ir nepietiekama siltumizolācija, kas raksturīga vecākām divkāršajām paketēm. Savukārt pastāvīgi mitri, uzbrieduši vai deformēti rāmji norāda uz konstrukcijas problēmām un ilgstošu mitruma iedarbību, un šādos gadījumos ieteicams konsultēties ar speciālistu par remonta vai logu nomaiņas nepieciešamību. 

Autors: Shutterstock.com

Ar vēdināšanu vien nepietiek: kā efektīvi mazināt kondensātu mājoklī 

Lai cīnītos ar kondensātu uz logiem, ar vienkāršu loga atvēršanu bieži vien nepietiek. Efektīvs risinājums sākas ar mikroklimata kontroli un ikdienas paradumu pielāgošanu, kā arī ar paša mājokļa tehnisko risinājumu izvērtēšanu. 

• Nosaki mitruma līmeni telpās: pirmais solis ir saprast, vai kondensāta cēlonis ir paaugstināts mitrums. Ieteicams izmantot higrometru – nelielu ierīci, kas maksā aptuveni 10–20 eiro un ļauj reāllaikā sekot līdzi gaisa mitrumam un temperatūrai. Tas palīdz objektīvi novērtēt telpu mikroklimatu un saprast, kad nepieciešama vēdināšana.
• Vēdini telpas pareizi: apkures sezonā telpas ieteicams vēdināt cikliski un mērķtiecīgi. Visefektīvākā metode ir “trieciena vēdināšana” – 2–4 reizes dienā uz 5–10 minūtēm, pilnībā atverot logus un, ja iespējams, radot īslaicīgu caurvēju, atverot logus pretējās telpas pusēs. Ilgstoša loga turēšana “vēdināšanas režīmā” nav efektīva, jo tā atdzesē sienas, bet nenodrošina pietiekamu gaisa apmaiņu. Radiatoriem ar siltuma padeves regulēšanas iespēju pirms logu atvēršanas ieteicams izvēlēties pret apledojuma jeb “zvaigznītes” režīmu. Pēc vēdināšanas logi pilnībā jāaizver un radiatora apsildes režīms jāatjauno ierastajā līmenī. 
• Nodrošini gaisa cirkulāciju pie loga: radiatoram jāatrodas zem loga, un tas nedrīkst būt aizsegts. Ieteicams izvairīties no masīviem, blīviem aizkariem un žalūzijām, kas cieši pieguļ stiklam, jo tie bloķē siltā gaisa cirkulāciju un veicina kondensāta uzkrāšanos. Tāpat nav ieteicams pilnībā aizkraut palodzes ar puķēm vai priekšmetiem – optimālai gaisa plūsmai starp radiatoru, palodzi un logu ieteicams atstāt vismaz 3–5 cm brīvas vietas.
• Piekop mitrumu mazinošus ikdienas paradumus: gatavojot ēdienu, vienmēr izmanto tvaika nosūcēju, pēc dušas atver vannasistabas durvis un ieslēdz ventilāciju, lai mitrums ātrāk izkliedētos. Savukārt veļas žāvēšanai telpā ieteicams izmantot veļas žāvētāju vai nodrošināt intensīvu vēdināšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā lietot mitruma savācēju.
• Izvērtē mājokļa tehniskos risinājumus: ilgtermiņā būtiska nozīme ir pašai mājokļa konstrukcijai un ventilācijas risinājumiem. Ja mājoklī ir ierīkota rekuperācijas sistēma, tā ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā nodrošināt veselīgu iekštelpu mikroklimatu un samazināt kondensāta veidošanos. Tā nodrošina pastāvīgu un kontrolētu gaisa apmaiņu, efektīvu mitruma izvadīšanu no telpām, kā arī siltuma saglabāšanu, neatdzesējot mājokli. Mūsdienu mājokļos ar hermētiskiem logiem šāda sistēma palīdz stabilizēt relatīvo mitrumu optimālajās 35–45% robežās, kā rezultātā kondensāts uz logiem būtiski samazinās vai pilnībā izzūd.