Konkurence ceļu būvdarbu iepirkumos turpina pieaugt
2024. gada sezonā turpināja pieaugt konkurence VSIA "Latvijas Valsts ceļi" būvdarbu iepirkumos. Autoceļu būvdarbu iepirkumos tā bija vidēji 4,65 pretendenti uz iepirkumu, un šis rādītājs ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2018. gadu. Savukārt tiltu būvdarbos konkurence pērn bija 4,06 pretendenti uz iepirkumu, un arī šeit tā ir augusi vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2018. gadu. Konkurence ceļu būvdarbu projektēšanā pērn bija mazāka nekā 2023. gadā, taču lielāka nekā 2022. gadā – šajā nozares segmentā konkurences tendences ir mainīgas (skat. grafiku).
Šī gada sezonā darbus plānots veikt 117 valsts ceļu objektos, par 77 no tiem jau ir noslēgti līgumi, par darbiem vēl 32 patlaban notiek iepirkumi.
Pie nepietiekama finansējuma ceļu saglābšanai jāizmanto lētākas tehnoloģijas
Apstākļos, kad finansējums valsts autoceļu tīklam pakāpeniski samazinās, bet būvdarbu izmaksas pieaug, lai noturētu esošo ceļu tīkla stāvokli un saglābtu atsevišķus ceļus no sabrukšanas, būs jāizmanto lētākas tehnoloģijas, šodien ceļu nozares konferencē norādīja VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Verners Akimovs.
Finansējuma trūkums valsts ceļu tīklam ir ilgstoša un zināma problēma, un nākamajos gados valsts budžeta finansējums autoceļiem ne tikai varētu nepalielināties, bet tā apjoms varētu pat sarukt. Šādos apstākļos LVC kā valsts ceļu tīkla pārvaldītājam būs jāpieņem lēmumi par lētāku tehnoloģiju lietošanu, lai saglābtu atsevišķus ceļus no sabrukšanas. Pārsvarā tas attiecas uz valsts reģionālajiem autoceļiem – ir ievērojams skaits ar posmiem, kuru tehniskais stāvoklis ir tik slikts, ka nepieciešama pārbūve. Tā ir dārga, bet atsevišķi posmi, kuros tā ir nepieciešama, ir līdz pat 20 km gari, un viena šāda posma pārbūve var izmaksāt līdz pat 25 milj. eiro. Ja finansējuma trūkuma dēļ šādi ieguldījumi nebūs iespējami, lai novērstu ceļu sabrukšanu būs jāizmanto lētākas tehnoloģijas – seguma atjaunošana. Lietotājiem tādā gadījumā jārēķinās, ka iegūtais atjaunotais segums nebūs ideāli gluds un pēc kāda laika tajā var parādīties plaisas. Taču šāds risinājums ļaus pasargāt ceļu no sabrukšanas, bet braukšanas komforts jebkurā gadījumā uzlabosies.
Ilgtspējas prasības sadārdzina ceļu būvniecību
Ilgtspējas prasības, kas ir būtiskas, pretendējot uz finansējumu no Eiropas Savienības (ES) un citiem ārējiem avotiem, ir jauns izaicinājums nozarei. Tās var gan ietekmēt izmantoto materiālu kalpotspēju, gan palielināt materiālu un risinājumu izmaksas. Piemēram, viena no jaunākajām un ilgtspējas prasībām atbilstošajām tehnoloģijām – lignīna izmantošana bitumena modificēšanā – par apmēram 25% sadārdzina asfalta ražošanas izmaksas. “Ilgtspējas prasību ieviešanai jābūt sabalansētai un pārdomātai, lai tās neparalizētu nozari un autoceļu būvdarbus,” uzsver V. Akimovs.
Finansējuma trūkums un nelielais tirgus apjoms nozīmē arī gausākus inovāciju tempus. Tomēr arī valsts ceļu tīklā šogad izmēģinās un iepriekšējos gados ir izmēģinātas līdz šim neizmantotās tehnoloģijas, kuras varētu būt efektīvākas un lietderīgākas alternatīvas jau zināmajām. Kā alternatīva divkārtu virsmas apstrādei 2023. gadā Cēsu novadā, uz vietējā autoceļa Dukuri–Rāmnieki (V330), tika ieklāts vienkārtas asfalta segums. Līdz šim šī tehnoloģija sevi ir labi pierādījusi – defekti praktiski nav konstatēti. Savukārt šogad izmēģinājuma posmā uz piejūras ceļa no Upesgrīvas līdz Valgalciemam tiks veikta seguma atjaunošana, izmantojot ar bitumenu stabilizēto materiālu, kas tiek lietots citās valstīs Eiropā, bet Latvijā valsts ceļu tīklā līdz šim nav izmantots. Šim materiālam ir potenciāls kļūt par plašāk izmantotu risinājumu seguma atjaunošanā un pārbūvē nākamajos gados, jo tas ļauj efektīvāk izmantot esošos materiālus un paildzināt seguma kalpošanu.
Vienlaikus LVC ceļu specifikācijas jau tagad pieļauj pārstrādātas gumijas izmantošanu asfaltbetona ražošanā, tomēr būvuzņēmēji to neizmanto, jo tas palielina izmaksas, padarot tās mazāk konkurētspējīgas, kā arī prasa īpaša aprīkojuma izmantošanu, kas nozīmē vēl papildu izdevumus.
Tomēr tieši Latvijā, uz Vidzemes šosejas Pierīgā, būvuzņēmēji ir ieklājuši eksperimentālo posmu ar lignīna izmantošanu bitumena maisījumā. Lignīns tiek ražots Igaunijā, Nīderlandē, Vācijā, Zviedrija, Norvēģijā u.c.
Mainīgie laikapstākļi ietekmē autoceļu ikdienas uzturēšanu
Klimata pārmaiņu nestie mainīgie laikapstākļi patlaban visvairāk ietekmē ceļu ikdienas uzturēšanu – arvien grūtāk ir prognozēt izdevumus un plānot darbus. Ja salīdzinām 2024. gada decembri ar 2023. gada decembri, pat viena gada ietvaros ir redzamas būtiskas atšķirības. 2023. gadā 95% līdzekļu tika iztērēti ziemai raksturīgiem darbiem – sniega tīrīšanai un ceļu kaisīšanai, bet 2024. gadā šie darbi veidoja tikai 42% no kopējā ceļu uzturēšanas finansējuma, savukārt 54% bija vasaras sezonai raksturīgie darbi – grāvju tīrīšana, krūmu pļaušana, greiderēšana u. tml. Vadoties no šiem datiem, ir ļoti sarežģīti prognozēt un plānot, kādi darbi un līdz ar to izdevumi jāparedz 2025. gada decembrim.
