Kopīpašums un pirmpirkuma tiesības no līdzīpašnieka skatupunkta

Ne vienmēr dzīvē ir tā, ka cilvēkam vienam pašam pieder savs dzīvoklis, māja vai zeme. Bieži vien īpašnieki ir divi vai pat vairāki. Šāda situācija var rasties vairākos gadījumos, piemēram, ja īpašums sadalīts mantiniekiem; ja nopirkts nevis viss nekustamais īpašums, bet kāda tā domājamā daļa; ja dzīvokli iegādājas divi vai vairāki draugi vai radinieki; laulības laikā tiek iegādāts īpašums un starp laulātajiem nav slēgts laulības līgums par mantas šķirtību. Šādu īpašumu sauc par kopīpašumu. Ja kopīpašumā ir dzīvoklis Dzīvokļa īpašums ir reāli nodalīts nekustamais īpašums (ar atsevišķu zemesgrāmatas nodalījumu), tomēr tas atrodas ēkā, kur ir vēl citi līdzīgi īpašumi, tāpēc sienas, kāpņutelpa, jumts, ieejas durvis, pagrabs vienmēr paliks kopīpašumā. Reāli šo īpašuma daļu nav iespējams nošķirt no citiem mājas iemītniekiem piederošās daļas, tāpēc dzīvoklis katram īpašniekam pieder kopā ar domājamo daļu, kurā var būt gan māja, gan māja un zeme. Šādos gadījumos māja kā vienots veselums tomēr neskaitās kopīpašums, tāpēc pirmpirkuma tiesības nav paredzētas. Tas nozīmē, ka pat tad, ja pārdodamais dzīvoklis atrodas tieši blakus, kaimiņiem uz to nav nekādu priekšrocību. Cita situācija ir tad, ja dzīvokļu māja nav sadalīta atsevišķos dzīvokļu īpašumos, bet katram īpašniekam pieder savam dzīvoklim atbilstoša domājamā daļa no visas mājas un zemesgrāmatās ir atzīme, ka viņam lietošanā ir konkrētais dzīvoklis. Tad arī zemesgrāmatu nodalījums aptver visu nekustamo īpašumu (ēku un zemi), katram kopīpašniekam ir norādīts, kāda domājamā daļa viņam pieder un kurš dzīvoklis ir viņa lietošanā. Tad, jebkuru šo domājamo daļu (un tai atbilstošās konkrētā dzīvokļa lietošanas tiesības) pārdodot, pārējo domājamo daļu īpašniekiem jeb kopīpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības. Ja īpašumā ir māja Dzīvojamo māju reāli var sadalīt tikai "pa vertikāli", proti, ja katrai tās daļai ir sava ieeja, savs ēkas uzturēšanai nepieciešamais zemesgabals un katrai šādai daļai var piešķirt savu kadastra numuru un arī adresi. Tādējādi no vienas ēkas izveido it kā divus (vai pat vairākus) īpašumus, kaut arī fiziski māja paliks neskarta (nesadalīta). Šādi gadījumi ir diezgan reti. Parasti kopīpašuma mājās nosaka lietošanas kārtību, kopīpašniekiem savā starpā noslēdzot līgumu vai arī tiesas ceļā, ja kāds kopīpašnieks cēlis tādu prasību. Lietošanas kārtību nosaka, proporcionāli katra kopīpašnieka domājamajai daļas piešķirot viņa lietošanā dzīvokļus un citas telpas. Mājas lietošanu var noteikt vertikālās daļās - pa sekcijām, horizontālās daļās - pa stāviem vai kombinējot vertikālo un horizontālo lietošanas tiesību noteikšanu. Ja kopīpašniekiem ir noteikta kopīpašuma lietošanas kārtība, tad neatkarīgi no tā, kādā veidā mājīpašums ir sadalīts, katrs kopīpašnieks var pārdot sev piederošo īpašuma daļu jebkuram no citiem kopīpašniekiem, nepiedāvājot to pirkt visiem pārējiem. Īsāk sakot - kopīpašniekiem nav pirmpirkuma tiesību, ja kopīpašuma daļa tiek pārdota citam, jau esošam kopīpašniekam. Pirmpirkuma tiesības uz dzīvokli un māju Ja kāds kopīpašnieks vēlas pārdod savu daļu, pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, ir pirmpirkuma tiesības. Ja pārējiem kopīpašniekiem pirmpirkuma tiesības nav piedāvāts izmantot, iestājas izpirkuma tiesības. Izpirkuma tiesības nozīmē to, ka pirmpirkuma tiesīgais, kuram pirmpirkuma tiesības nav piedāvātas, var viena gada laikā no brīža, kad īpašuma tiesības uz šādi nopirkto kopīpašuma daļu ir zemesgrāmatās reģistrējusi persona, kura nav kopīpašnieks, celt attiecību prasību un jau noslēgtajā pirkuma līgumā aizstāt sākotnējo pircēju, proti, personu "no malas". Ja pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības vēlas izmantot vairāki kopīpašnieki, tad viņi pārdodamo daļu sadala savā starpā līdzīgās daļās. Pirmpirkuma - un līdz ar to arī izpirkuma tiesības - neattiecas uz maiņas vai dāvinājuma līgumu. Pirmpirkuma tiesības uz zemi un ēkām Ēka un zeme, uz kuras tā atrodas, ir vienots nekustams īpašums. Zemes īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz ēkām vai augļudārziem, bet ēku un augļudārzu īpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības, ja tiek pārdota zeme. Ja ēkas īpašnieks grib pārdod ēku, sākumā to piedāvājot nopirkt zemes īpašniekam, tad, saņemot atteikumu no pirmpirkuma tiesībām, viņš drīkst iet uz Zemesgrāmatu, lai nostiprinātu savas īpašuma tiesības. Savukārt, ja zemes īpašnieks grib pārdot zemi ēkas īpašniekam, bet tas atsakās, tad zemes īpašniekam tā jāpiedāvā pašvaldībai. Šis ir vienīgais gadījums, kad ir divkāršas pirmpirkuma tiesības. Tikai tad, ja gan viens, gan otrs atsakās no šīm tiesībām, zemes īpašnieks to var piedāvāt pircējam "no malas". Konsultēja zvērināts advokāts Aldis Alliks.

Nedēļas tēma

Vasaras komforts sākas projektā: kā izvēlēties FAKRO jumta logu piederumus

Vasaras karstums vislabāk parāda, cik svarīgi ir pārdomāti jumta logu risinājumi. Rakstā aplūkojam, kā ārējie un iekšējie piederumi, kā arī automatizācija palīdz nodrošināt komfortablu temperatūru, optimālu apgaismojumu un ērtu jumta logu lietošanu visa gada garumā.

Aktuālie piedāvājumi

Kā pagarināt aizkaru mūžu: 5 profesionāli padomi kopšanā

Kvalitatīvu, delikātu pelēko un balto aizkaru kopšana modernā dzīvojamās istabas interjerā ar ēdamgaldu – lūk, pieci profesionāli padomi, kā saglabāt logu noformējumu nevainojamā stāvoklī!

Aktualitātes

Zināmi Latvijas Arhitektūras gada balvas 2026 finālisti

Nosaukti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2026 (LAGB 2026) finālisti un iesniegto darbu vienojošā tēma – “atmiņu turpinājums”. Tālākai starptautiskās fināla žūrijas vērtēšanai tika izvirzīti 16 finālisti. Galveno balvu ieguvēji tiks nosaukti LAGB 2026 svinīgajā apbalvošanas ceremonijā 17. oktobrī.

Izstāsti Latvijai

Stikla Serviss: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Izstādē "Riga Furniture & Interior 2026" SIA "Stikla Serviss" prezentēja stikla risinājumus vannas istabām un interjeriem, tostarp dušas sienas, durvis un kabīnes, vannas sienas, LED spoguļus un dažādas stikla konstrukcijas.