KPMG: energoresursiem sadārdzinoties, Baltijas reģionā visbūtiskāk cietīs Latvija
Pētījumā tika pārbaudīta Baltijas valstu vadošo tautsaimniecības sektoru atkarība no enerģētikas produktu cenu pieauguma.
Kā skaidro "KPMG Baltics" Enerģētikas sektora vadītājs Gregorijs Rubinčiks, Latvijā ir lielākās dažādu uzņēmējdarbības sektoru enerģijas resursu izmaksas Baltijā. Tās sasniedz divus miljardus eiro (1,4 miljardus latu), savukārt Igaunijā - 1,5 miljardus eiro (1,05 miljardus latu), bet Lietuvā - 1,4 miljardus eiro (nepilnu miljardu latu).
Tādejādi Latvija ir lielākais enerģijas patērētājs reģionā, tērējot 76% jeb 1,5 miljardus eiro (1,05 miljardus latu) par degvielu, 19% jeb 0,37 miljardus eiro (0,26 miljardus latu) par elektroenerģiju un 5% jeb 0,11 miljardus eiro (77 miljonus latu) par siltuma enerģiju.
Rubinčiks uzsver, ka Latvijas vadošo ekonomikas sektoru būtiska atkarība no enerģijas produktu cenu pieauguma ir arī draudīgs signāls investoriem, jo, izvēloties investīciju iespējas reģionā, viņi parasti salīdzina visas trīs Baltijas valstis. Tāpēc, lai saglabātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju, valdībai būs jādomā par jauniem ekonomiskās plānošanas pasākumiem.
"KPMG Baltics" piebilst, ka arī Finanšu ministrija ir uzsvērusi energoresursu izmaksu arvien būtiskāko lomu Latvijas patēriņa cenu kāpumā, kas īpaši iezīmējās, analizējot šā gada marta inflācijas rādītājus.
Situācija visās trīs Baltijas valstīs ir smaga, tomēr Latvijas ekonomika ir visatkarīgākā no energoresursu cenu izmaiņām un, ja pasaulē turpināsies cenu pieauguma tendence, tad Latvijas optimistiskās ekonomikas izaugsmes prognozes ir reāli apdraudētas, vērtē "KPMG Baltics" vecākais menedžeris Edgars Voļskis. Viņš norāda, ka energoresursu izmaksu ziņā vienas no visjūtīgākajām ir tieši tās nozares, par kurām bija cerības, ka tās palīdzēs pārvarēt krīzi un atgūties Latvijas ekonomikai, piemēram, ražošana, transports un loģistika.
"KPMG Baltics" arī norāda, ka nesenais Baltijas uzņēmējdarbības vides pētījums "Ekonomikas pulss 2012" parādīja: uzņēmējiem energoizmaksu jautājums ir ļoti aktuāls. Vērtējot energoresursu cenu izmaiņu ietekmi uz uzņēmumu darbu, Latvijas uzņēmēji uzsvēra, ka visvairāk viņus ietekmē elektroenerģijas un dīzeļdegvielas cenu izmaiņas. Savukārt 19% respondentu, lai optimizētu enerģijas izmaksas, bija izšķīrušies par enerģijas piegādātāja nomaiņu.
Pētījuma mērķis bija noteikt, kāda ir enerģijas resursu cenu ietekme uz izvēlēto uzņēmējdarbības sektoru izmaksām un ienesīgumu katrā Baltijas valstī, cenšoties identificēt ekonomiski no enerģijas resursiem visatkarīgāko uzņēmējdarbības sektoru un sniedzot šīs ietekmes salīdzinājumu visās trijās Baltijas valstīs.
Salīdzinošajam pētījumam visās trijās Baltijas valstīs tika izvēlēti tautsaimniecības sektori, kuriem ir būtiska ietekme uz iekšzemes kopproduktu. Uzņēmējdarbības sektoru grupēšana tika veikta saskaņā ar metodoloģiju, ko izmanto statistikas biroji katrā Baltijas valstī un ko nosaka "Eurostat" metodoloģija. Pētījumā tika iekļauti tādi sektori kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, zvejniecība, ražošana, būvniecība, tirdzniecība un pakalpojumi, transports.
Pētījumā tika izmantotie dažādi publiski pieejamie dati: visu triju Baltijas valstu statistikas biroju dati, "Eurostat", regulatoru dati, vietējo siltuma enerģijas un enerģijas patērētāju asociāciju dati.
Ar visu pētījumu paredzēts iepazīstināt maija sākumā.
Rīga, 20.apr., NOZARE.LV.
Foto: Fotolia
2012.gada 20.aprīlī
