Krāslavas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīcā restaurēta Kastaldi 18.gadsimta altāra freska
Kā aģentūru LETA informēja Krāslavas novada domē, kopš 2003.gada divpadsmit gados, pateicoties abu valstu atbildīgo institūciju un atsevišķu personu atbalstam un iesaistei, ir izdevies restaurēt vienu no skaistākajiem un augstvērtīgākajiem Latvijas un Polijas kopīgā kultūras mantojuma pieminekļiem.
1756. - 1767.gadā celtā Krāslavas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīca ir izcils vēstures un mākslas piemineklis, kā arī abu valstu kopīgā kultūras mantojuma svarīga sastāvdaļa. Baznīcu uzcēla Krāslavas pils īpašnieki - grāfs Konstantīns Ludviks Plāters un Auguste Plātere no Ogiņsku dzimtas. 1757.gadā pie baznīcas sāka darboties pirmā mācību iestāde katoļu garīdznieku sagatavošanai Latvijas teritorijā - Krāslavas Garīgais seminārs.
Baznīcas iekštelpas veidotas monumentālās, atturīgās baroka formās, tās interjera mākslinieciskā kulminācija ir Kastaldi gleznotā centrālā altāra freska "Svētais Ludvigs dodas krusta karā". Šī freska ir viens no nedaudzajiem profesionālu itāļu mākslinieku oriģināldarbiem Latvijā, kas apliecina Eiropas 18.gadsimta iluzorās glezniecības tradīcijas klātbūtni Latvijā. Altāra freska ir daļa no itāļu mākslinieka Kastaldi veidotā fresku gleznojumu ansambļa. Freskas tehnikā veidota arī centrālā altāra augšdaļa, tāpat seši sānu altāri, kuri aizsegti ar mākslinieciski vērtīgiem 19.gadsimta altāriem.
Veikto darbu kvalitāti apliecina restauratoriem piešķirtās kultūras mantojuma gada balvas nominācijā "Kultūras mantojuma restaurācija" - 2004.gadā Juzefam Steciņskim un Tomašam Dzjuravecam par altārgleznas "Svētais Ludvigs dodas krusta karā" restaurāciju, 2006.gadā Kristīnei Širvinskai par baznīcas centrālā altāra gleznojuma "Svētais Ludvigs dodas krusta karā" restaurāciju. 2013.gadā Krāslavas Svētā Ludvika katoļu draudzes priesteris Edurads Voroņeckis saņēma kultūras mantojuma gada balvu nominācijā "Labākais saimnieks".
Projekta īstenošana bija iespējama, pateicoties Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas, kā arī Latvijas Kultūras ministrijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Valsts kultūrkapitāla fonda, apvienības "Poļu kopiena", Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa, Krāslavas Svētā Ludvika baznīcas priesteru un Krāslavas novada pašvaldības pūliņiem, kā arī Polijas un Latvijas restauratoru ciešai sadarbībai. Tā izmaksas no Latvijas puses ir aptuveni 200 000 eiro. Polijas puses finansējums ir vairākas reizes lielāks.
Latvijas - Polijas sadarbība Latgales sakrālā mantojuma restaurācijā turpinās. Šogad poļu restauratori ir sākuši valsts nozīmes mākslas pieminekļa - iluzorā altāra gleznojuma - restaurāciju Piedrujas katoļu baznīcā.
LETA
Foto: Pixabay.com
