Valsts atbalsts jāsaņem īstajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem
Kaļinovskis uzsver, ka jāizstrādā mehānisms valsts garantiju piešķiršanai noteiktām aizņēmēju kategorijām. "Dabiski, šādas garantijas nebūtu jāsaņem tiem klientiem, kas nodarbojās ar komerciālu investēšanu vai spekulācijām ar nekustamo īpašumu," uzskata Kaļinovskis. "Ir saprotams un tikai apsveicams valdības nodoms par atbalstu tiem banku klientiem, kuri šobrīd saskaras ar grūtībām apkalpot kredītus, tomēr ir nepieciešama skaidri izstrādāta programma, kas ne tikai patiešām palīdzētu šādiem kredītņēmējiem, bet arī nepārkāptu Civillikumu, banku un citu kreditoru tiesības," uzsver Kaļinovskis. Kaļinovskis uzskata, ka Latvijai nevajadzētu - kārtējo reizi - mēģināt izgudrot velosipēdu, jo citās valstīs ir šāda veida programmas un piemēri, kas veiksmīgi darbojas. Kaļinovskis arī uzskata, ka būtu lietderīgi ieviest nodokļu atvieglojumus privātpersonām, kurām ir hipotekārā kredīta saistības, kā arī mīkstināt formālās prasības kredīta saņemšanai nepieciešamajam dokumentu sarakstam par privāto aizņēmēju ienākumiem. "Pieeja, kas balstās uz iepriekšējiem oficiālajiem potenciālā aizņēmēja ienākumiem, pašreizējā situācijā ir sevi pilnībā izsmēlusi, turklāt tā rada grūtības saņemt kredītu daudziem potenciālajiem nekustamā īpašuma pircējiem, un tas palielina grūtības visam tirgum," uzskata "Rietumu bankas" prezidents. "Valdība izpērk noteiktas kategorijas problemātiskos hipotekāros kredītus. Šāda prakse šodien pastāv daudzās valstīs, bet, ņemot vērā smago valsts finanšu stāvokli, tas Latvijā ir maz iespējams risinājums - ievērojami vienkāršāk ir izmantot valsts garantiju sistēmu," iesaka Kaļinovskis. Kaļinovskis uzsver, ka ideja, ka bankām būs jāpiešķir kredītbrīvdienas problemātiskiem aizņēmējiem, būs aizliegums realizēt ķīlas, nedrīkstēs pieprasīt papildu nodrošinājumu un palielināt procentlikmes izsniegtajiem kredītiem - būs nederīga. "Tas var sekmēt tikai pilnīgu haosu valsts finanšu sektorā, pilnu un galīgu jebkuras jaunas kreditēšanas apturēšanu un masveida to kredītu nepagarināšanu, kuru termiņi beidzas. Tas nodarīs milzīgu kaitējumu visai Latvijas ekonomikai un nostādīs valsti aci pret aci ar reāliem katastrofas draudiem," uzsver Kaļinovskis. Kā šorīt intervijā telekanālam LNT sacīja Šlesers, viņš piedāvā pieņemt īpašu likumu, ar kuru tiktu noteikts trīs gadu moratorijs, kura laikā neviena banka nevarētu no mājokļiem izlikt nevienu cilvēku, kurš krīzes dēļ nespēj nomaksāt kredīta maksājumus. Pēc Šlesera domām, šie cilvēki uzķērās uz banku kredītu reklāmām, tagad situācija ir mainījusies, daudzi nespēj veikt visus kredīta maksājumus un viņiem draud izlikšana. "Mums ir jāiet un jāpalīdz," sacīja politiķis. Tāpat šajā likumā Šlesers iecerējis ierobežot banku iespējas vērsties pret uzņēmējiem, īpaši pret tiem, kas veic eksportspējīgu ražošanu. Politiķa skatījumā, bankas nedrīkst vienpusēji palielināt šo uzņēmumu kredīta maksājumus, bet gan tām pašām ir jāuzņemas lielāks risks. "Izskatās, ka bankas šajā grūtajā laikā ir iecerējušas nopelnīt vēlreiz - uzpirkt uzņēmumus par sviestmaizi un pārdot pēc tam tos, piemēram, skandināvu uzņēmējiem," izteicās Šlesers. Šlesers šo ieceri nodēvēja par rēķinu Skandināvijas bankām par "to bezatbildīgo darbu un naudas dalīšanu" pēdējos gados. Tagad esot pienācis laiks, kad šīm bankām kopā ar valsti ir jārisina ekonomikas problēmas. Taujāts, vai šāds valsts lēmums nedraudēs ar zaudētām tiesas prāvām, Šlesers vien sacīja, ka krīzes apstākļos ir iespējami dažādi lēmumi: "Pieņemsim skarbu likumu, kas bankām būs jāpilda. (...) Bankas, protams, būs neapmierinātas, taču tām lēmums būs jāpilda. Mēs esam suverēna valsts." Pēc politiķa vārdiem, pēdējo gadu banku grandiozā peļņa aptuveni 1,2 miljardu eiro apmērā ir nevis jāaizved uz Zviedriju, bet gan jāreinvestē Latvijā. Bankām tagad esot jādomā, kā attīstīt uzņēmējdarbību un kā radīt jaunas darbavietas.
