Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī

Rīga, 20.jūn., LETA. Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, aģentūrai LETA apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.javārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

"Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut," skaidroja Zeltiņš.

Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu "termiņi ir saspiesti". Tāpat viņš teica, ka korekcijas būvdarbu izpildē noteiktajos termiņos var ieviest laikapstākļi, taču citus būtiskus riskus darbu pabeigšanai noteiktajā laikā Zeltiņš nesaskata.

Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) šodien, apmeklējot Krievu salu, sacīja, ka brīvostas pārvaldes valde iepriekš bija izteikusi vēlmi apmeklēt objektu pusgadu pirms objekta pabeigšanas.

Ameriks norādīja, ka projekta pabeigšana nozīmēs lielas pārmaiņas Rīgai, loģistikas un kravu nozarei.

Zeltiņš sacīja, ka Krievu salas infrastruktūra būšot multifunkcionāla. Proti, Krievu salā būs iespējams pārkraut ne tikai ogles, bet arī, piemēram, konteinerus.

Iepriekš jau vēstīts, ka projekta "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" attīstāmā daudzfunkcionālā Krievu salas termināļa pamatinfrastruktūras izbūve noslēdzās 2015.gada 31.decembrī, kad tas arī tika nodots ekspluatācijā.

Izbūves laikā izveidotas četras dziļūdens piestātnes ar dziļumu 15,5 metri, kā arī izveidota visa nepieciešamā pievadceļu un inženiertehniskā infrastruktūra. Piestātņu kopējais garums ir 1180 metru.

Pagājušā gada septembrī tika sākti papildu infrastruktūras otrā posma būvdarbi, kuru laikā stividori veic administratīvo un tehnoloģisko ēku izbūvi, kā arī uzstāda specializētās ogļu izkraušanas, smalcināšanas, transportēšanas un kuģos iekraušanas iekārtas, tostarp izbūvē slēgtas tehnoloģiskās ēkas ogļu vagonu atkausēšanai un apgāšanai.

Stividoru teritorijās līdz 2018.gada maija beigām veikti darbi vairāk nekā 50% no kopējā būvdarbu apjoma.

Tāpat vēstīts, ka Rīgas dome ir apstiprinājusi Krievu salas lokālplānojumu, kurā atrunātas prasības kravu laukumu ierīkošanai. Tāpat plānojumā iekļautas prasības neiepakotu birstošu materiālu uzglabāšanai un pārkraušanai, kā arī noteiktas vides aizsardzības prasības atbilstošu tehnoloģiju izmantošanai. Lokālplānojums ir daļa no projekta "Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu" un tika izstrādāts ar mērķi noteikt detalizētākas prasības turpmākai termināļa teritorijas izmantošanai un attīstībai, precīzāk nosakot terminālī pārkraujamo kravu veidus.

Kopējais Krievu salas projekta "Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu" mērķis ir atbrīvot Rīgas vēsturisko centru no piesārņojošām ostas kravu pārkraušanas operācijām, pārceļot ostas termināļus uz to darbībai piemērotāku vietu - Krievu salu un vienlaikus nodrošinot Rīgas ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā.

Sākot darbu pie projekta īstenošanas ar Eksportostā strādājošiem stividoriem - SIA "Strek" un SIA "Riga Coal Terminal" -, Rīgas brīvostas pārvalde noslēdza līgumu, kas paredz to darbības - ogļu kravu pārkraušanas operāciju - pārcelšanu no līdzšinējās komercdarbības veikšanas vietas Eksportostā uz Krievu salu.

Projekts ir ticis īstenots laika posmā no 2010. līdz 2015.gada nogalei, kad projekta infrastruktūra nodota ekspluatācijā. Piekļuvei terminālim ir izbūvēti pievedceļi un ielas 5,2 kilometru garumā, kā arī dzelzceļa tīkls 11 kilometru garumā un visa nepieciešamā inženiertehniskā infrastruktūra un komunikācijas.

Plānotā termināļa jauda ir 15-20 miljoni tonnu gadā. Projekta kopējās izmaksas ir 151,8 miljoni eiro, no kurām attiecināmās izmaksas ir 123,24 miljoni eiro, bet Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 75,83 miljoni eiro. Īstenojot projekta aktivitātes, ir izdevies panākt desmit miljonu eiro ietaupījumu.

Eiropas Komisija Krievu salas projektu izvērtēs 2019.gada marta beigās, un tad arī būs zināms, vai projekts sasniedzis mērķus un ES līdzfinansējums tiek piešķirts pilnā apjomā.