13. Kristīnes dārza darbi. Pērkons un zibens plikos kokos
Iestādīju arī divus slotzarus, kurus man tomēr izdevās dabūt, kad piektdien vēlreiz aizbraucu uz izstādi – tos tirgoja Vecrubeņu ziemciešu stādu audzētava. Stāds maksāja četrus latus, bet es ievēroju, ka pie pašas apakšas, tieši zemē stādam veidojas divi stumbri un katram stumbram savas saknes. Ar asu nazi atdalīju šos Siāmas dvīņus – ceru, ka triks būs izdevies un par vienu naudiņu būšu tikusi pie diviem stādiem. Kad biju jau nopirkusi parasto slotzari, ieraudzīju slotzaru stādus arī Hederas stendā, bet neriskēju pirkt, jo to ziedi bija sarkanīgā krāsā. Kaut kad (neatceros, kur) biju lasījusi, ka sarkanie ziemo sliktāk. Man sala izturība ir svarīga, jo arī parastais dzeltenais nav gluži no dzelzs, - viengad man jau bija slotzaris dārzā, bet ziemā tas nosala. Tagad vairs nenosaldēšu, jo zinu, ka šie krūmiņi tomēr ir jāpiesedz. Izstādē ieraudzīju arī asinssarkano jāņogu, ko iepriekšējā dienā biju veltīgi meklējusi. Taču nenopirku, jo, kaut arī krūms bija ļoti skaists, pilns ar ziediem, es negribēju šim pirkumam ziedot septiņus latus. Man labāk patiktu mazāks, toties lētāks stāds, jo krūmi aug ātri un nav vērts pirkt lielus stādus par lielu naudu. Nopirku arī pāris augus, kurus nebiju iepriekš plānojusi – zemenes un avenes jaukteni (it kā būšot pusmetru augsts krūms, līdzīgs avenei, bet ogas – kaut kas vidējs starp aveni un zemeni, - teica pārdevējs). Man patīk visādi dīvaini augi, bet šoreiz izšķirošais bija tas, ka krūms nav augsts (tātad, nevajadzēs balstus) un ka to rudenī var nogriezt līdz zemei gluži tāpat kā rudens avenes. Tas ir labi – būs vieglāk apkopt šos augus. Pārdevējs apgalvoja, ka ziemcietība esot simtprocentīga. Ko man vairāk vajag? Samaksāju latu par stādu, iestādīju zemeņu dobē, kur tas varēs plesties, cik grib, un nu gaidīšu, kas no tā iznāks. Otrs neplānotais augs – sausserdis. Man jau divi sausserži ir, tagad piepirku klāt trešo, lai vienkārši būtu vairāk ogu, jo sausserži tomēr Latvijas apstākļos ir visagrākā ēdamā oga! Cik es zinu, labāk, ja blakām aug vairāki un dažādi sausserži – tad tie labāk apputeksnējas. Līdz šim gan no saviem sausseržiem esmu dabūjusi tikai kādu sauju ogu. Trešais neplānotais augs – rozā ziedu ērika. Iekritu uz šo krūmiņu kā iesācēja – ieraudzīju Hederas stendā skaistus ziediņus, tie mani pilnīgi apbūra un, daudz nedomājusi, vienu stādu nopirku, kaut gan labi sapratu, ka tas nav prāta darbs – trīs lati par mazu stādiņu! Manā dārzā jau ir dažas purpursarkanas un baltas ērikas, aug labi un zied labi, jauno ēriku ieliku vidū. Mani pārējie darbi 5. un 6. aprīlī * Beidzot iztīrīju no lielās dobes pērnās lapas, ko rudenī tur bija sapūtis vējš. Labas bija diezgan grūti izmakšķerēt starp krūmu zariem, traucēja arī jau palielie īrisu un citu ziemciešu asni, tulpju lapas. Vietām grābu ar grābekli, vietām – ar pirkstiem, - tik un tā daži augi šajā procedūrā cieta. Vajadzēja iztīrīt agrāk, bet nez kāpēc nevarēju uz šo darbu saņemties. Kad nu tās lapas beidzot ir aizvāktas, dobe izskatās tīra un svaiga. Diemžēl, no pērnā rudens palikušās daudzgadīgās nezāles tur arī jau pacēlušas galvas. Ar tām ņemšos nākamreiz. {IMAGE NR=1}* Saspraudu mietiņus pie rozēm un piesēju dzinumus. Mietus par pliku paldies dabūju no kaimiņiem Rīgā - viņi mainīja žogu un zinot, ka mums laukos ir dārzs, piedāvāja zedeņus. Esmu laimīga - mietiņi ir gari, taisni, krāsoti - visi vienādi, beidzot mana rožu rinda izskatās civilizēti. Fantastiska ziema – visas manas rozes ir dzīvas un veselas! Tikai pašām garākajām maikstēm nedaudz saīsināju galus, lai nesniedzas augstāk par mietiņiem.
* Atbrīvoju no apsējiem un dēļu vairogiem pacipreses. Šoziem šie "pričindāļi" patiešām nebija vajadzīgi, bet sliktums no tiem arī nekāds nav cēlies – skujas ir košas un svaigas, tagad arī lietus nomazgātas. Saules nav, tā ka apdegšana pēc atsegšanas arī nedraud. * Izvilkām no pagraba kartupeļus. Es tos sašķiroju un sēklai domātās kastes ienesu verandā –lai gaismā un siltumā pāris nedēļas iedzīvinās. * Iesēju siltumnīcā alisītes, tās būs vajadzīgas, lai nomainītu sīpolus, kas sastādīti dobē celiņa malā. * Iestādīju podos dāliju un kannu gumus. Daži ir pašas saglabāti pagrabā, daži jauni, ko nopirku izstādē. Katru gadu dālijas un kannas paaudzēju podos un dārzā stādu jau lielus stādus – tā ātrāk tieku pie ziediem.
