35. Kristīnes dārza darbs. Puķu vietā avenes un ķirši
Lavandas zied Tas, protams, nedaudz pārspīlēts, jo turpina ziedēt lavandas, rozes, lilijas, jasmīni, irbulenes zied kā negudras, tā pati slavenā kaķumētra un vēl šis tas no tā, ko jau agrāk rādīju bildēs. Bet jaunu ziedētāju gan ir pamaz, tāpēc saku – man tas ir tukšais periods, ar pūlēm salasīju kādu pusduci jauno ziedētāju, ko parādīt bildēs. Nav bijis laika palūrēt, kādas krāšņas ziemcietes pašlaik zied citos dārzos. Varbūt kaut kas no tā man noderētu šim laikam? Vīram gan par to nevaru ne pīkstēt, jo viņš uzskata, ka man jau tāpat visa ir pārāk daudz. Tāpēc mans lielākais prieks un lepnums ir nevis dekoratīvie augi, bet ķirši un ogulāji, pie kuriem mēs ar Laumiņu atgriežamies vairākas reizes dienā.
Avenes 'Dita' Dzeltenās avenes ‘Dita’ir saaugušas, kā mūris – laikam vajadzēja pavasara pusē retināt. Bet tik un tā tur ogu ir vesels lērums, nejaudājam noēst, tāpēc nāksies vārīt zaptes. ‘Dita’ ir dzeltenas, ļoti garšīgas, saldas avenes. Un ogās tārpu nav nemaz! Vienīgā problēma – ilgi neturas pie zariņa, birst zemē. Tā kā mēs dārzā esam tikai nedēļas nogalē, vienmēr zemē ir laba daļa ražas. Sarkanais ‘Meteors’ (ceru, ka nav iesmērēta cita šķirne, jo stādus pirku tirgū) nedaudz licis vilties, jo nebiju iedomājusies, ka ogas ir saldākas. Bet citādi ir lieliskas – ogu daudz, tās ir diezgan lielas, lieliski turas pie kātiem – gandrīz vai ir problēma tās nodabūt nost! Taču zari nespēj noturēt ražu, tie nolīkuši līdz pat zemei, lai gan vidusdaļā bija piesieti pie mietiņiem. Tātad – jāsien vēl arī pie galotnes? Kaut kāds sviests! Ir vēl otra šķirne – kaut kādas iegarenas lielaugļu avenes, ogas gaišākas nekā ‘Meteoram’ (šķirnes nosaukumu neatceros), taču skābas. Tās der tikai konservēšanai! Nav jau tā, ka galīgi nekas nav no jauna uzziedējis, bet lielākoties tās ir viengadīgās vasaras puķes, kuras īsti par pilnu neņemu – man tās ir kā brošas pie kleitas. Var būt dārzā un var nebūt. Es tās izmantoju caurumu aizlāpīšana – ja kaut kur nozied pavasara un vasaras sākuma ziemcietes un tajā vietā ilgi vairs nebūs nekā skaista. Bet dārza ainavas veidošanā mērķtiecīgi izmantoju galvenokārt daudzgadīgās puķes. Tā būs arī turpmāk, jo ziemciešu stādījumi ir praktiskāki un ekonomiskāki, bet, pats galvenais, tie ir prognozējamāki - es jau iepriekšējā gadā skaidri zinu, ka tajā vietā ziedēs tāda puķe, tajā vietā – citāda – un tā tālāk. Tāpēc šoreiz atkal būs stāsts par daudzgadīgajiem augiem. Hostas zieds
Sāk ziedēt astilbes, vienas no manām mīļākajām vasaras vidus ziemcietēm. Patiesībā šīs mīlules manā dārzā nav viegli audzējamas – pavasaros tās bieži dabū no salnām pa cepuri, bet vasarā cieš no sausuma. Toties gliemeži tās liek pilnīgi mierā! Aug labi arī bez pamatīgas mēslošanas, ja vien mitruma pietiek. Šķirnes man ir pavisam vienkāršas, tirgū salasītas, toties ziedēšanas laiks ir garš, līdz pat rudenim. Augstās Ķīnas astilbes uzziedēs pēc tam, kad pašlaik ziedošās būs devušās atpūtā. Gribētu dabūt kādu spoži baltu astilbi, ar lielu, garu, skaistu ziedkopu. Vai nevar kāds piedāvāt? Manējās ir ar knapi sprīdi garām ziedkopām. Sāk ziedēt arī dzeltenās ilzītes. Tās aug kā pļavas puķes – bez īpašas aprūpēšanas. Pat bez laistīšanas, tāpēc es tām ļauju plesties, cik grib. Blakām zemajiem kadiķiem izskatās gluži labi, vai ne? Pirmo gadu zied spirejas šķirne ‘Arnold’. Man to ieteica nopirkt Baltezera (paldies, avene, ka pamanīji manu misēkli ar kokaudzētavas nosaukumu!)kokaudzētavas saimnieks Varis Kazaks – esot ļoti skaists, kompakts augums, sarkanīgi dzinumu gali un skaisti ziedi. Tā patiešām arī ir – precīzi, kā teikts! Pamēģināšu tagad, jūlijā, apsakņot kādu zariņu, lai var iestādīt vairākus šīs šķirnes krūmiņus. Vietu jau noskatīju – jasmīnu rindas priekšā, lai ir kā pirmais stāvs un piesedz jasmīnu plikos stumbrus. Sāk ziedēt vējmietiņi, paaugstas ziemcietes. Pirmos piecus augus pirms diviem gadiem atvedu no Igaunijas, kur bijām aizbraukuši "pasauli apskatīt", - tur tos ieraudzīju kādā ceļmalas grāvī augam un ziedam. Toreiz vēl nezināju, kas tā par puķi, bet man tā uzreiz iepatikās, es to izvilku no grāvja un kā kontrabandu atvedu pāri robežai. Tagad to ir daudz un, kad sāk ziedēt, visi garāmgājēji paliek stīviem kakliem, uz šo ziedu jūru skatoties! Vējmietiņi diez ko neplešas platumā, tāpēc pavairoju ar sēklām. Dārzā tie izaug augstāki par metru, bet igauņu grāvī tikai kādus divdesmit – trīsdesmit centimetrus gari bija laksti, knapi ieraudzīju. Vienīgā bēda – sausā laikā tos ēd kaut kādi kukaiņi, visas lapas sacaurumotas. Cietuši arī ziedaizmetņi. Darbi nekādi lielie nav darāmi, jo ik pa brīžam nolīst lietus, zāli pļaujam minimāli – tikai ap māju, tāpēc lielākais darbs – ēst to, kas izaudzis. Vienīgais uz nākotni vērstai darbs - sestdien pārstādīju īrisus, veidojot lielākas grupas. Stādīju sekli, tā ka zem'tikai pašas saknītes, bet sakneņa vēderiņš - virs zemes, - tā jāstāda, ja grib, lai aug veselīgi un labi zied. Bet naktī uznāca stiprs lietus, droši vien bija arī vējš, un pusei manu īrisu pekas bija gaisā. Dabūju bakstīt zemē atpakaļ un kārtīgāk nostiprināt sakneņus.
Rožu loks pie bērza kalna Protams, regulāri nogriežu vai noplūcu noziedējušos ziedus puķēm un krūmiem, bet tas pagaidām arī viss. Vasara ir pilnās burās, un augiem pašiem jātiek ar sevi galā! Mani skaistākie jūlija augi {ABC_GALLERY ID=galerija_julija_augi1}
