38.Kristīnes dārza darbs. Posta darbi dārzā
Par pašu šo sistēmu pievilkšanas procedūru lai stāsta Edgars – es no tā maz ko saprotu. Mani vairāk uztrauc tas, kas notiek ar dārzu. Patiesībā tajā daļā, kur notika darbi, dārzs ir diezgan cietis. It kā rēķinājos ar to, ka tehnikai vajadzēs izgrozīties, vajadzēs kaut kur izvietot izrakto zemi, bet es tomēr klusībā cerēju, ka postījumi nebūs lieli un ka cietīs tikai puķu dobe, kas ir aiz mājas. Tāpēc jau tajā daļā, kas ir tieši pretī virtuves logam, kur tiks pievienoti cauruļvadi, šovasar neko dižu neiestādīju un arī neaizrāvos ar šīs teritorijas kopšanu. Raizējos tikai par lielo kazbārdi, kas ir tuvu logam, bet flokši, sveķenes, kaķmētras un kliņģerītes nebija manu kreņķu vērtas, jo šīs puķes aug arī citur dārzā. Otrpus paredzamās tranšejas vietas ir skujeņu grupa – lielas tūjas un mazāki kadiķi. Man šķita, ka tie ir pietiekami tālu no karalauka un ka pietiks vietas zemes nobēršanai otrā pusē. {IMAGE NR=1} Nu jau diezgan labi paaudzies ‘Mint Julep’ kadiķis pilnīgi pazuda zem šīs grunts kaudzes, nemaz nerunājot par klājenisko ‘Blue Carpet’ un zemo ‘Repanda’
Tagad es saprotu, ka tā tam arī bija jābūt un ka citādi nevarēja - tad jau zeme būtu ar ķerru jādzen prom no mājas, bet tas būtu pilnīgs stulbums, jo tranšejas taču tūlīt arī jātaisa ciet. Trakākais tas, ka racējiem kaut kas darbā aizķērās un viņi nevarēja uzreiz pēc cauruļu ieguldīšanas aizbērt visas tranšejas (esot pietrūcis kaut kādas gabala), un tas nozīmē, ka zem izraktās zemes sloga kadiķi pavadīs nez cik dienas. Varbūt pat ļoti ilgi, jo, kā zināms, uz "astēm" celtnieki nav īpaši nadzīgi. Mazāka skāde ir pie akas, tur krūmi nav daudz cietuši – tikai kāds zariņš aizlauzts, bet tranšejas otrā pusē ziemciešu grupas tuvākā mala ar lauztajām sirdīm, ziedošām astilbēm, telēkijām, krastakaņepēm un kazbārdi pilnīgi pazudusi zem grunts kaudzes. Un arī tā paliek nenolīdzināta, tātad – augi smaks zem zemes, līdz kanalizatori varēs darbus pabeigt. Protams, es rēķinājos, ka augi var tikt apbērti, bet paļāvos uz to, ka tas būs uz pāris stundām, un to jau augi izturēs, pat ja būs apbērti. Vienīgi virszemes daļas būs salauzītas un apkapātas, bet dzīvi augi paliks. Tagad es raizējos par šīm skaistajām ziemcietēm. Man nav ne jausmas, cik ilgi var izdzīvot ar zemi aprakti augi. Vīrs man pārmet – un pelnīti!- kāpēc es savus mīluļus neesmu izrakusi un nolikusi drošā vietā vai vismaz apsegusi ar kaut kādiem traukiem vai kastēm, lai zeme netiek klāt. Taisnību sakot, biju par to iedomājusies, bet kaut kā likās, ka gan jau nekas ļauns nenotiks, jo meistari solīja visu paveikt vienā dienā. Negribējās vasaras vidū traucēt augus – šis nav nekāds stādīšanas laiks. Vajadzēja gan par tiem parūpēties. Edgars saka – citreiz zināsi, ka tā nevar atstāt. Ko man tas līdz, ja zinu, ka citas reizes nemaz nebūs? Protams, arī zāliens aiz mājas izskatās kā būvlaukums, bet par to gan nav jāuztraucas. Ja neatjaunosies dabiski, uzsēsim zāli. Laikam tas būtu jādara šā kā tā, tikai tagad iestājies sauss un saulains laiks, un zāles sēšana var izrādīties tukšs pasākums – tā tikpat nesadīgs vai arī sadīgusi nobeigsies. Tā ka pagaidām par to nedomāju. Negribas nemaz iet otrpus mājas un sāpināt sevi. Nav jau tur vairs nekāda skaistuma – zeme izrakņāta, dobes savandītas, tāpēc skaistākos jūlija augus medīju citur un mierinu sevi, ka upuris bija tā vērts – mums tomēr jau pavisam drīz mājā būs gan kanalizācija, gan ūdensvads. Ar katru brīdi skaistāki ir dīķa apstādījumi. Joprojām mani iepriecina rozes. Tagad ir sarkanais vilnis – zied visi ‘Europeana’ krūmi. Šī šķirne ir dažu rakstu rindiņu vērtas. Manās fotogrāfijās gan nez kāpēc ziediem ir purpura nokrāsa, lai gan dabā tā nav. Ziedi ir ļoti skaisti, to ir daudz, lielos čemuros, bet, pats galvenais, šī roze zied katru gadu un vēl nekad manā dārzā nav izsalusi! Pat ja bijusi čābiski apsegta. Tā nav augsta, bet ar kuplu krūmu. Kopā ar dzelteno ‘Friesia’ izskatās karaliski. Tagad ‘Friesia" atpūšas, bet rudens pusē vienlaikus ziedēs abas šīs šķirnes. Sāk ziedēt dienziedes, zied astilbes, lilijas, skarbās saulesactiņas, vējmietiņi, rudbekijas... Pašā krāšņumā ir raiblapainie grimoņi. Milzīgu augstumu, šķiet, 3 m vai pat vairāk, sasniegusi makleja. Beidzot kārtīgi zied klinšrozītes mājas priekšā, un nu šī grupa ieguvusi īsto vasaras vidus izskatu. Sīkie ziedētāji nāks un aizies, bet klinšrozītes priecēs līdz pat stiprām rudens salnām. Tās es iesaku stādīt ikvienā dārzā – pieticīgi, izturīgi krūmiņi. Pašlaik ziedošo puķu saraksts ir garš, un nu jau ziemcietēm piebiedrojušās arī samtenes, kliņģerītes un citas vasaras puķes. Mani skaistākie jūlija augi {ABC_GALLERY ID=galerija_julija_augi3}
