42. Kristīnes dārza darbs. Šausmas dārzā
Novērtējot saaugušo zāli, aizvien vairāk rodas vēlme nopirkt jaudīgāku tehniku zāles pļaušanai. Teritorija ir nedaudz lielāka par hektāru, bet, ja sanāk dārzu apmeklēt reizi divās nedēļās un tikai pa brīvdienām, nav īsti lāgā, ja visu laiku jāpavada, stumdot mazjaudīgu rokas pļaujmašīnīti. Mums taču ir vesels hektārs pļaujams! Kāds tur vairs prieks. Pat svaigu gaisu neiznāk izbaudīt, bet visas brīvdienas nākas elpot benzīna un eļļas nepilnīgi sadegušās izplūdes gāzes un tricināt rokas uz pļaujmašīnas stūres. Mēs jau vairākus gadus ar kāru aci skatāmies uz minitraktoriņiem, uz kuriem var virsū sēdēt, pļaujot zāli. Līdz šim mūs ir atbaidījusi cena - tāds agregāts maksā tūkstošus divus. Par šādu naudu taču var 5 gadus maksāt kaimiņam, lai tas izpļauj zāli (tiesa, mēs nekad to neesam darījuši). Kaut arī nemaz nav tik vienkārši teritorijā ielaist kaimiņu, jo zālainajās platībās ik pa gabaliņam ir iestādīts kāds kociņš vai laksts. No otras puses - nav arī pārliecības, ka visu teritoriju ar šādu iekārtu var izpļaut. Pirmkārt, traucē daudzie un lielie kurmju rakumi. Otrkārt, dārzu no Daugavas puses norobežo pamatīgs aizsarguzbērums (apmēram metrus 4 augsts), dārza pusē tas ir ar terasi sadalīts divos kāpumos. Šie kāpumi ir diezgan stāvi un ir aizdomas, ka ar minitraktoriņu tos nebūs iespējams nopļaut – tas var apgāzties. Var jau mēģināt traktoriņu atsvarot un kantējot neļaut sāniski novelties, tomēr tas var arī noslīdēt no nogāzes neapveļoties. Tāpēc par jaudīgāku pļaujamtehniku vēl padomāsim. Bet pagaidām aizņemsimies no kaimiņiem frontālo pļaujmašīnu, kura spēj nogāzt arī garu un pāraugušu zāli. Pēc tam vēl būs jāsavāc zāle ar grābekli. Protams, ka slapjajā laikā, vasaras otrā pusē ir saaugušas arī nezāles, kuru apkarošanai dobēs vajadzētu veltīt visu nedēļu, kuras mums nav. Nelaime, kas šovasar mūs piemeklēja, likusi pārdomāt dārza plānošanu. Jāpadomā, kā atrast kompromisu starp vajadzību pēc dārza un vēlmi visas brīvdienas nepavadīt ar deguniem zemē un izstieptiem dibeniem gaisā, ravējot dobes. Bērnam arī vajag veltīt laiku, mazā Laumiņa aizvien vairāk sāk prasīt vecāku uzmanības. Nāksies domāt, kā pārplānot dārzu, lai tas prasītu mazāk darba un laika.
Beidzot varam novērtēt kanalizācijas ierīkošanas sekas – palikušas čupas ar neizlīdzinātu zemi, ko nāksies līdzināt ar lāpstām. Pie mājas sienas palikusi bedre, ko būvnieki nav līdz galam aizbēruši (iespējams, tāpēc, ka nav varēts piekļūt ar traktoru, bet ar rokām rakt nav gribējies). Nepatīkami. Par to, ka sarakņātajās vietās neaug zāle, īpaši nesatraucamies, tā gan jau ātri pati atjaunosies, nākošajā rudenī, domājams, ar grūtībām varēs redzēt, kur notikuši rakšanas darbi. Nepatīkami, ka kanalizācijas ierīkotāji pļavā atstājuši šķembu kaudzi. Viņi, gan skaidroja, ka mazāku kravu neesot bijis iespējams nopirkt – smagā mašīna mazāk nevedot un ka gan jau celtniecībā noderēšot, māja vēl neesot pabeigta. Gan jau noderēs, bet tagad man šīs šķembas ar pirkstiem jālasa laukā no zāles. Nākošajā dārza darbu sērijā – kā mēģinājām ierīkot dīķi vietā, kur zems gruntsūdens līmenis un ļoti caurlaidīga smilšu grunts.
