43.Kristīnes dārza darbs. Dīķī dzīvo ūdensrijējs



Dīķi dārzā visvairāk vēlējās Edgara vecāki, jo upē ūdens esot pārāk vēss, lai tur bradātu, arī laistīšanai ūdens ļoti noderētu. Mēs paši dīķi nemaz tik ļoti nevēlējāmies, jo tas var kļūt par draudu maziem bērniem, kurus toreiz vēl tikai plānojām. Tomēr Kristīnei patika doma, ka dīķa malā varēs stādīt mitrumu mīlošus augus, bet pašā dīķī - ūdensrozi.

Galīgo lēmumu par dīķa rakšanu pieņēmām, kad pavērās lieliska iespēja lēti dabūt tehniku zemes rakšanas darbiem – netālu notika maģistrālās šosejas remonts, kur darbojās dzeltens ekskavators. Par diezgan lētu naudu sarunājām ekskavatoristu, ka viņš pēcpusdienā mums izraks dīķi. Vieta dīķa rakšanai jau sen bija noskatīta, attāls dārza nostūris, kurš pavasaros lielāku palu laikā applūst un kur auga riebīga, asa, ciņaina zāle.

Dīķis tika izveidots tā, ka pret dārzu vērstā puse ir lēzena, bet pretējā mala - stāva ar uzbērumu, kur tika sabērta izraktā grunts. Rokot atklājās, ka dīķa pamatnē ir pelēcīga smiltiņa, kas vēlāk mums sagādās pamatīgas galvassāpes.

Ekskavators bedri izraka dažās stundās, bet, izlīdzinot izrakto zemi, notika negadījums – tehnika salūza. Rezultātā ekskavators tika aizvests, neizlīdzinot pamatīgu grunts kaudzi.

Zemi no samestās kaudzes daudzas dienas ar ķerru vadājām pa dārzu, lai aizpildītu bedres zemākajās vietās. Izceltā grunts galvenokārt sastāvēja no smilts un liesas augsnes, tur tika atrasti arī ķieģeļi, akmeņi, stikla lauskas, patronas un pat asfalta gabali. Nez, kā tas viss nokļuvis divus metrus zem zemes? Pēc nedēļu ilgiem pūliņiem bija palikusi vairs dažus kubikmetrus liela kaudzīte, kuru nepabeidzām izvadāt pa dārzu, jo bija citi, steidzamāki darbi. Šī kaudze tur stāv vēl joprojām – nekādi nespējam atvēzēties, lai tiktu no tās vaļā.

Pagāja nedēļa, pat nolija lietus, bet dīķa vietā stāvēja tukša bedre – ūdens nebija. Garāmgājēji raustīja plecus un smīnēja – teica, ka vajadzējis vispirms ar rīkstīti izstaigāt dārzu un tikai tad rakt.. Daži gudrinieki stāstīja kaut ko par ūdensrijēju, - ūdens vienkārši iekrītot kā akā, tāpēc tā nav un nekad arī nebūs.

Bet mums bija savs plāns. Netālu no mūsu dārza robežas caur pagasta zemi plūst strauts, kurā ūdens turas visu cauru gadu, pat ziemā tas zem ledus turpina plūst. Mēs nolēmām izrakt līdz šim strautam grāvīti, tas nemaz nebija tik tālu – metri 30 vai pat mazāk. Kad divu lāpstu dziļumā bija izrakts grāvītis, sapratām, ka ūdens līmenis nav pietiekami augsts un netiek līdz mūs dīķim. Tāpēc nolēmām strautā izveidot aizsprostu.

Ar aizsprosta veidošanu nemaz tik viegli negāja, pirmais mēģinājums strauta gultni aizšķērsot ar pamatīgu metāla plāksni izgāzās, jo strauts plūda pa smilšu pamatni un ūdens drīz vien atrada apkārtceļu ap metāla plāksni. Tā jau bija nopietna problēma.

Nolēmām izveidot aizsprostu, izveidojot baseinu no plēves. Sākumā no koka izveidojām rāmi, kuru pārklājām ar plēvi. Plēves gabalus dabūjām būvmateriālu veikalā – sarunājām ar strādniekiem, lai tie mums atdod lielās iepakojuma plēves, kurās piegādā būvmateriālus. Ar šādām plēvēm izklājām strauta gultni vairāku metru garumā un malas pārmetām pār plēves malu. Plēvi no iekšpuses nostiprinājām ar smiltīm pildītiem cukura maisiem, lieliem akmeņiem un gāzbetona atlūzām. Gāzbetona atlūzu izmantošana bija kļūda, tos vēlāk nācās aizvākt, bet smilšu maisi un lielie akmeņi kalpoja labi.

43.Kristīnes dārza darbs. Dīķī dzīvo ūdensrijējs
Kādu laiku mūsu dīķī ieplūda ūdens. Tiesa, diez, ko augsts ūdens līmenis nebija, jo tas iesūcās dīķa smilšainajā gruntī. Visu pamatni nācās izklāt ar plēvi, ko dabūjām no celtniecības veikala noliktavas darbiniekiem par pāris alus pudelēm. Plēvi salīmējām kopā, izklājām dīķī un apbērām ar smiltīm. Nākamajā dienā nācām skatīties un atklājām, ka dīķis ir līdz malām piepildījies ar ūdeni. Bija sajūta, ka visas likstas ir galā – mums ir dīķis! Un Kristīne sāka veidot dīķa apstādījumus.


Pāris nedēļas nebijām dārzā, bet, kad atbraucām, atklājām, ka praktiski viss ūdens no dīķa ir pazudis. Kad izpētījām notikušo, sapratām, ka vainīgi ir divkājainie kaitēkļi – cilvēki. Aizsprosts bija savandīts, un mūsu grāvītis vietām aizbērts.

43.Kristīnes dārza darbs. Dīķī dzīvo ūdensrijējs
Risinājumu, kā droši piepildīt dīķi ar ūdeni, atradām tikai nākamajā gadā. Radās ideja grāvītī no dīķa līdz strautam un pa strautu augšteces virzienā ievietot 10 centimetrus resnu gofrēto kanalizācijas cauruli. Strauts augšteces virzienā šķērsoja grantētu ceļu pa centimetrus 70 -80 resnu caurteku. Diezgan grūti bija caur šo cauruli izdabūt mūsu kanalizācijas cauruli, tomēr pēc smagiem pūliņiem mēs to izbakstījām. Caurule darbojās labi, un dīķis pildījās ar ūdeni. Visu gadu dīķī bija stabils ūdens līmenis, pat karstākajā laikā tas pazeminājās tikai kādu sprīdi.


Šādi dīķis ir nostāvējis veselu gadu, bet nu jau atkal ir sākušās likstas – pa gofrēto kanalizācijas cauruli ūdens vairs nepieplūst, ūdens dīķī vairs ir tikai pašā dibenā. Pēc Mērfija likuma - dīķis izsusēja tieši vasaras vidū, kad ūdeni visvairāk vajadzēja dārza laistīšanai.

Apsekojām visu caurules ceļu, bet iemeslu tā arī neatradām. Mēģinājām caurules galā liet ūdeni, bet caurule to nerija. Laikam kaut kur aizsērējusi. Ticamāk, ka vaina ir vietā, kur caurule šķērso dārza robežu zem žoga. Tur caurulei ir uz leju vērsts līkums, kur, iespējams, sastājušās smiltis, lapas vai citi gruži.

Tagad nezinām, ko darīt. Ja mēs šajā vietā pārgriezīsim cauruli, kā pēc tam abus caurules galus savienosim kopā? Un kā novērsīsim jaunu aizsērēšanu?

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

"ACO Nordic" – ilgtspējīgi notekūdeņu apsaimniekošanas risinājumi cilvēku un vides labklājībai

"ACO Nordic" – ilgtspējīgi notekūdeņu apsaimniekošanas risinājumi cilvēku un vides labklājībai

Ūdens ir ekosistēmu dzīvības avots un cilvēces veselības un labklājības pamats. Tomēr dažādu cilvēka ikdienas darbību rezultātā ūdens sastāvs un kvalitāte tiek radikāli izmainīta. Kā komunālie, tā rūpnieciskie notekūdeņi, neattīrīti vai nepilnīgi attīrīti, ar dažādām tajos esošajām kaitīgajām vielām, baktērijām un mikroorganismiem rezultātā nokļūst apkārtējā vidē, to piesārņojot.

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

No 1. aprīļa siltuma izmaksas Rīgā samazināsies par 7,4%

No 1. aprīļa siltuma izmaksas Rīgā samazināsies par 7,4%

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi izmaiņas AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifos. Rīdziniekiem no 1. aprīļa par siltumu būs jāmaksā par 7,4% jeb 3,82 EUR/MWh mazāk  –  48,08 EUR/MWh (bez PVN).

Uzņēmējs runā

Īpaša aizsardzība koka mājām

Natura_foto_2

Koks ir tradicionāls ēku būves materiāls Latvijā, tas priecē iemītniekus ar dabīgo skaistumu, rada siltuma un mājīguma sajūtu mājās. Lai saglabātu koku pēc iespējas ilgāk, to nepieciešams aizsargāt no nelabvēlīgiem laika apstākļiem un kaitēkļiem.