45. Kristīnes dārza darbs. Briest katastrofa
Labradors ir katastrofa ne jau tāpēc, ka viņam patīk līst visās peļķēs, izpeldēties un tad skriet pie cilvēkiem škurināt no spalvām ārā ūdeni. Ne jau tāpēc, ka, sagaidot pazīstamus cilvēkus, viņš metas virsū, ar nolāčotajām priekšķepām sasmērējot atnācēju drēbes. Ne jau tāpēc, ka nedaudz aptaukojies gadu vecais suns ir stiprs kā zirgs, saitē to var noturēt tikai, sasprindzinot visu spēku. Arī to, ka suns, sabridies dubļos, sanes mājā netīrumus, varētu pārdzīvot. Viņš apēdīs visu, ko atradīs, taču arī pārmērīgā rijība būtu paciešama. Iepriekšējā reizē, kad radinieks viesojās pie mums, viņa labradors izvilka no malkas kaudzes satrupējušu pagali un sagrauza. Arī mašīnas gumijas logu tīrītāji netika žēloti - suns gan tos neapēda, tikai sakošļāja , tomēr mums nācās pirkt jaunus. Suns izvazā visas mantas, ko var paņemt zobos – tās tiek saplosītas, sakošļātas un nomestas visneiedomājamākajās vietās. Visgrūtāk bija samierināties ar to, ka suns sačurāja mašīnas radiatoru, nepalīdzēja pat motora mazgāšana – mašīna, tiklīdz ieslēdza sildītāju, pamatīgi smirdēja vēl mēnesi. Varētu pārdzīvot arī to, ka man no suņu spalvām metas alerģija. Kā ieeju telpā, kur pabijis suns, sākas iesnas, šķaudīšana un aizpampst acis, it kā būtu pamatīgi saaukstējies. Un labradoram spalvu nepietrūkst... Vienu nedēļu arī to var izturēt, iedzerot pretalerģijas tabletes. Labi, ka suns neaiztiek mūsu kaķi, patiesībā 10 gadus vecā kaķene pat vajā lielo suni un tas no viņas izvairās. Kristīnes lielākās bažas un rūpes ir par dārzu. Suns, kas līdz šim bijis bērnu rotaļlieta, dārzu uztver kā milzīgu spēļu laukumu. Hiperaktīvajam sunim nepastāv ne taciņas, ne dobes, ne zāliens. tas skrien, kur pašam tīk, plosa visu ko vēlas, izkašā dobes, zālienu. Atstāj, kur pagadās, savu mēslu čupas. Bet vislielāko postu suns nodara skujkoku stādījumiem. Suns uzskata par savu pienākumu apčurāt katru priedīti, eglīti, kadiķi, tūju, īvi, pacipresi – visus skujeņus. Un sekas mums jau ir zināmas: suņa apčurātajam augam skujas kļūst dzeltenas un pēc tam nobirst. Pagājušajā gadā divas mazākās tūjiņas aizgāja bojā (radinieks gan vietā atveda divas jaunas). Lielākajiem augiem, konkrēti – eglei ‘Conika’ palika kroplīgs skuju vainags. Nezinām, ko darīt ar šo postītāju. Suni nedrīkst siet saitē – tas nav tā radis. Par būrī likšanu pat nav runas. Pāraudzināt suni arī nepagūsim, viņš pie mums būs tik vienu nedēļu, un nez vai šo sugu vispār ir iespējams pāraudzināt. Tad viņš vēl bija kucēns... {ABC_POLL ID=noklut_abc}
