6. Kristīnes dārza darbs. Jaunas avenes vecā aveņu dobē?
Vienu brīdi gribēju visu to šļuru vienkārši nodedzināt, taču aprāvos šīfera dēļ – dobe ir ierāmēta ar veco viļņoto jumta šīferi, un man negribējās, ka ugunī plāksnes saplaisātu. Ka tas tā notiks – šaubu nebija, par to jau vienreiz biju pārliecinājusies. Man tomēr ir ērti, ka dobi satur šīs plāksnes, un vismaz pagaidām šo apkantējumu netaisos izjaukt.
Patiesībā īsti labi zemes tīrīšana man nesanāca, pilnīgi noteikti daudzas vārpatu un gārsu saknes palika zemē, un pavasarī man ar tām vēl būs jācīnās. Pareizāk būtu pēc uzrakšanas zemi paturēt tukšu – lai tie mošķi sadīgst, un tad tos apindēt ar raundapu, bet ir trīs iemesli, kāpēc riskēju stādīt avenes uzreiz. Pirmais – tieši šobrīd man bija laiks darīt šo piņķerīgo darbu (kā nekā – ziema!), bet pavasarī darbs dzīs darbu, ar visu tāpat galā netikšu. Otrais iemesls – tagad stādītās jaunās avenes noteikti labāk ieaugsies nekā vēlāk, jo saule vēl nekaltē zemi. Trešais iemesls – man nav citas dobes, kur stādīt avenes, kamēr veco dobi iztīru, bet zaudēt gadu man negribas. Tad labāk rudenī atkal rauju ārā un stādu no jauna. Taču zemē palikušās nezāļu saknes man neliktu šaubīties par sava darba lietderīgumu – es labi apzinājos, ko daru, jo neredzēju citu iespēju. Īstais šaubu iemesls ir tas, ka starp izrautajiem vecajiem aveņu krūmiem pamanīju dažus, kuriem dzinumos netālu no zemes bija tādi kā uzpampumi. Kaut kādi paresninājumi. Kāpēc es tos neredzēju agrāk? Varbūt vārpatas dēļ? Bet ja nu tā ir kāda infekcija, kas vēlāk pārņems arī jauno stādījumu? Neesmu stipra augu slimībās, tāpēc pat īsti nezinu, vai par tiem puniem ir jāuztraucas vai nav. Mans vīrs mani izzoboja - es esot kā haizivs, kas vispirms rij to, kas patrāpās ceļā, un tad tikai domā, ko īsti esmu norijusi. Vienīgais mierinājums – tas, ko stādu izrauto aveņu vietā, ir pašas dārzā izaugušie stādi. Ja kas samisēsies dēļ tiem puniem, vismaz nebūšu cietusi naudas zaudējumu, kas būtu neizbēgami, ja stādus nāktos pirkt. Lai vai kā man veiksies ar jauno dobi, rudens avenes iesaku katram, kam ir kaut vai maziņš dārziņš – ja vien vispār garšo avenes. Es tās iestādīju pagājušajā pavasarī – tievus un īsus stādiņus, bet līdz augustam tie saauga tikpat spēcīgi kā vecās avenes un deva, manuprāt, lielisku ražu. Ēdām pilnām mutēm un iznāca pat, ko sasaldēt ziemai. Ēdām neskatoties ogas caurumiņā, jo rudens avenēm nekad nav tārpu. Iestādīju divas šķirnes –‘Polanu’ un ‘Ariadni’. ‘Polana’ ir superīga, zari bija kā nobērti ar ogām - gluži kā no reklāmas. Ogas lielas un arī saldākas nekā otrai šķirnei. Un vēl man patīk, ka ‘Polanai’ ir garāki un spēcīgāki dzinumi – nav jālokās, lai vāktu ogas. Manuprāt, rudens avenes būs vieglāk pasargāt no nezālēm, jo tās var pēc apsalšanas rudenī nogriezt līdz zemei, tāpēc dzinumi netraucēs vilkt no dobes ārā nezāles. Vismaz es tādas cerības loloju. {ARTICLE ID=kristines_darza_gads_pages NOBR=Yes}
