Pelēkais kvadrāts
Par projektu un tā īstenotājiem Savrupmāja Jūrmalā, Zemeņu ielā 5. Projekta autori – arhitekts Andris KRONBERGS, dizainere Barbara ĀBELE, tehniķis Ansis ZĪTARS. Vitrīnas – "PB fasādes", krāsas – "Becker". Projekts – 2006. gads, realizācija – 2007. gads.
Būve pārsteidza kaimiņus, lai gan vecā ēka bija tikai mainījusi "ādu" un ieguvusi stiklotu miniatūru ziemas dārzu jeb mūsdienīgu verandu, kādu nu gan ir pelnījis katrs nams Jūrmalā. Arī nejaušs garāmgājējs pievērš uzmanību pelēko dēļu apšuvuma savrupmājai, jo tā atšķiras no parastajām Jūrmalas mājām – ar ornamentētām ģēvelēm un tornīšiem. Varbūt īpašnieks zina, ka "ornaments ir noziegums", par kādu to pirms gadiem simts pasludināja viens no pirmajiem modernisma arhitektiem – Ādolfs Loos? Mākslas pionieris Kazimirs Maļēvičs tolaik radīja savu "Melno kvadrātu". 20. gadsimta sākumā arhitekta Andra Kronberga vectēvs uzcēla māju uz kādreizējās Majoru muižas zemes, kura tika pārdota jūrmalniekiem dzīvošanai un zemeņu audzēšanai. 50. gados ēka tika pārbūvēta pirmoreiz. Arī toreiz jaunais arhitekts Juris Kronbergs, kurš nesen bija absolvējis LVU, pārsteidza kaimiņus, nozāģējot egļu rindu, kas traucēja saules stariem ienākt istabās. Turklāt viņš sarūgtināja radiniekus, mājā iebūvēto pirti pārveidojot par vannasistabu, jo līdz ar to zuda jaukie sestdienas vakari "kaimiņa pirtiņā". Tāds bija Latvijas arhitektūras skolas uzstādījums – higiēniskajām prasībām tika dota priekšroka bez jebkāda sentimenta. Pēckara gados bēniņu stāvā izbūvētās trīs mazās istabiņas vasarniekiem bija atspaids arhitekta un skolotājas ģimenes budžetam un vienlaikus vidēji turīgo rīdzinieku prieks par saulaino atpūtu un zemenēm. Mellužu pastorālā ainava, kurā varēja redzēt pat kādu govi, mainījās 60. gados. Tolaik padomju vara no sākotnējā 3600 m2 lielā zemes gabala lielāko daļu "nogrieza" un nodeva kopīgā jūrmalnieku lietošanā. Rezultātā zemeņu lauki iznīka.
Pēc rekonstrukcijas bēniņos ir studio tipa telpa ar virtuves nišu, kur starpsiena atdala tikai dušu un tualeti. Simpātiska un praktiska detaļa ir saglabātās vecās vītņu kāpnes – iepriekšējo paaudžu Jūrmalas namdara meistarības apliecinājums. Starpsiena vairs neatdala virtuvi no "lielās" istabas, kas gan relatīvi bija maza – tikai 14 m2. Tagad pavards tik tiešām ir ieņēmis mājas centrālo vietu, jo kādreiz "smagā" un darbietilpīgā maltītes gatavošana kļūst par ģimenes kopēju pasākumu. Ēdiens arī ir vieglāks, zaļāks un svaigāks. Vasarā to nodrošina pašaudzēti redīsi un gurķi, rukola un baziliks, noplūcami turpat dārzā. Saiknei ar ārtelpu kalpo terase, kas aptver krietnu daļu mājas.
Vairākumā rakursu šķiet, ka ēkas kopējā forma nav mainīta, un tikai ziemas dārza jeb verandas stiklotā kuba apjoms, kas ir dzīvojamās istabas greznākā daļa, izceļas pret pelēko ēkas stāvu. Pārsteidzoši lielās dimensijas (4x2,8 m) nav dalītas sīkās un krāsainās rūtīs, kas varbūt sildītu vecļaužu sirdis. Trīskāršais stiklojums nodrošina minimālus siltuma zudumus arī ziemā. Ārtelpa un interjers var mainīties vietām, jo robeža ir nojaukta. Vasarā baltās orhidejas var projicēties uz zaļā dārza fona, bet ziemā uz sniega.
Ēka ir siltināta un apšūta ar priedes koka dēļiem. Saglabātie vecie logi tagad jau biezajā sienas konstrukcijā norāda, cik plāna bijusi vecā koka stāvbūve. Arī jumts ir dēļu, un rūpīgi izveidotais jumta pārseguma "pīrāgs" un apsildāmās ūdens notekas ir pierādījums šādas konstrukcijas iespējamībai. Mājas krāsa, kas nebūt nav melna, atgādina zvejnieku laivu pabalējušu darvojumu, kas vēl pagājušā gadsimta vidū bija redzams jūrmalā. Starp citu, pelēkais tonis arhitekta vadītajā lidostas "Rīga" rekonstrukcijas gaitā jau ieguvis iesauku – "Kronberga pelēkais".Arī apšuvuma lineārais ritms ir rada laivas dēļu kārtojumam. 1.stāva plāns
2.stāva plāns
Kādreiz Jūrmala bija strauji augošs kūrorts cariskās Krievijas nomalē, kur arhitekta vectēvs un citi namdari pēc vācu un krievu paraugalbumiem būvēja vasarnīcas jeb vienkāršus "šķūņus", rotātus ar koka mežģīnēm. Mūsdienu ortodoksālie kultūras mantojuma sargi varbūt labprātāk sagaidītu jaunu neoeklektiska stila arhitektūru, bet arhitekts ir izvēlējies citus izteiksmes līdzekļus. Mājas identitāte jeb tās īpatnību kopums atšķir to no vairākuma Jūrmalas apbūves un vienlaikus tuvina aizpagājušā gadsimta zvejnieku sētai. Viņa piedāvātājai formas evolūcijai ir īss un izteiksmīgs raksturojums – filozofa Hēgeļa frāze "sevis paša cits". Autors: Jānis Lejnieks, Dr. arch. Foto: Ansis Starks "LATVIJAS ARCHITEKTŪRA" 5.burtnīca (2008)
