Kuras profesijas skars gaidāmā krīze?
Neatkarīgi no tā, vai esat darba devējs vai darba ņēmējs, ir dažādi apstākļi, ko jūs nevarat ietekmēt, bet kas nopietni var ietekmēt jūsu iespējas nopelnīt. Tādas, piemēram, ir globāla rakstura krīzes – piemēram, nesenā COVID pandēmija pierādīja, ka neviena joma nevar justies droša. Ja līdz tam valdīja uzskats, ka cilvēki ēst un dzert gribēs pat kara laikā, tāpēc bāri un kafejnīcas var justies droši, tad pandēmija nogremdēja ne vienu vien sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu. Arī tagad esam jaunas krīzes priekšvakarā – kuru nozaru pārstāvjiem par to visvairāk vajadzētu satraukties?
Darbs būvniecībā šajā periodā var būtiski apstāties, taču tā tas šajā nozarē ir bijis vienmēr – ir brīži, kad viss tiek celts uz pilnu klapi, bet, kad jostas jāsavelk ciešāk, tad būvniecībā iestājas klusuma periods. Pierādījums tam, ka darbs būvniecībā šobrīd iet mazumā, ir arī publiskie skandāli un apstādinātie būvprojekti dārdzības dēļ. Šajā nozarē strādājošajiem atliek vien samierināties, pārorientēties uz kādu citu peļņas avotu krīzes laikā un gaidīt labākus laikus.
Vēl klusuma periods, visticamāk, iestāsies nozarēs, kas piedāvā pakalpojumus, kas nav pirmās nepieciešamības. Piemēram, tūroperatori un dažādi citi tūrisma nozares pārstāvji atkal jutīs pieprasījuma kritumu, lai gan tik tikko ir atkopušies no pandēmijas laika tukšā perioda. Arī citi specifisku pakalpojumu sniedzēji var sajust ne tikai elektrības cenu kāpumu, bet arī ienākumu kritumu, jo cilvēki naudas taupības nolūkos atteiksies no visa liekā.
Viegls ziemas periods noteikti nav gaidāms tiem, kas nesaņem tā saukto “cieto algu”, bet gan procentus no pārdotā. Vai tā būtu apdrošināšana, kosmētikas izplatīšana vai kas tamlīdzīgs – labāk gatavojiet uzkrājumus, lai pārziemotu, un izmantojiet valsts piedāvātās atbalsta sistēmas!
Maza zelta maliņa straujajai inflācija varbūt ir tāda, ka ļoti daudzas nozares, kas vienmēr ir bijušas kūtras uz algu celšanu, šobrīd ir spiestas to darīt, Taču tas, vai algas pielikums ir proporcionāli līdzvērtīgs straujajam cenu kāpumam, jau paliek uz katra darba devēja sirdsapziņas.
