LAEF aicina ministrus iekļaut to darba grupās par enerģētiskās neatkarības jautājumiem
LAEF biznesa portālu "Nozare.lv" informēja, ka biedrība savu biedru vārdā pauž satraukumu par situāciju, kad valdībā tiek apspriests plāns enerģētikas drošības nodrošināšanai bez konsultēšanās ar ražošanas nozarēm.
"Līdz šim esam pieredzējuši Latvijas iepriekšējo valdību nekonsekvento rīcību attiecībā uz atjaunojamo energoresursu (AER) nozari un redzam arī šī brīža valdības kavēšanos ar nopietnas diskusijas uzsākšanu par AER nozares lomu enerģētiskās neatkarības veicināšanā. Iepriekšējos gados esam redzējuši mētāšanos no viena grāvja otrā - nepārdomāti dalot valsts iepirkuma kvotas un vēlāk uzstādot moratorijus un ieviešot muļķīgus nodokļus," sacīja LAEF valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.
LAEF padomes loceklis Jānis Irbe uzsvēra, ka valstiskā līmenī jāatzīst, ka grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā un Dabas resursus nodokļa likumā pieņemti neveiklas politiskās spēles rezultātā budžeta apstiprināšanas laikā. Pēc viņa teiktā, vienu hidroenerģijas ražotāju grupu izcelt un uzlikt tai dubultus nodokļus nav ne tautsaimnieciski lietderīgi, nedz arī atbilst Satversmei. Minētie likumu grozījumi neatbilst likumu definīcijai un mērķim. Likumu labojumi ir veikti pavirši un iznīcinoši un neatbilst labas gribas uzņēmējdarbības principiem, tāpēc ir atceļami.
LAEF valdes loceklis Kristaps Stepanovs skaidroja, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijā ir uzstādīts vismazāk jaunu AER jaudu Baltijā, salīdzinoši, piemēram, vēja elektrostaciju apjoms Igaunijā ir 294 megavati (MW), Lietuvā - 279 MW, bet Latvijā - tikai 62 MW.
Pēc Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta datiem, no koksnes biomasas saražotais elektroenerģijas apjoms Latvijā ir viszemākais - tikai deviņas gigavatstundas (GWh), savukārt Lietuvā - 116 GWh, bet Igaunijā pat 706 GWh. Turklāt Latvijai ir vislielākais koksnes biomasas potenciāls, kura liela daļa tiek eksportēta, nevis izmantota uz vietas.
LAEF piedāvā sadalīt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) atbilstoši energoresursu avotam - dabasgāze un AER. Šāds sadalījums ļautu reāli vērtēt patieso atbalsta apmēru vietējiem AER.
Federācija arī iesaka veidot stabilu un paredzamu AER uzņēmējdarbības vidi, piemēram, veidojot konkrētus plānus, ir jāvērtē, cik daudz nepieciešams un iespējams iepirkt elektrību no AER, lai stiprinātu Latvijas energo neatkarību un vienlaicīgi tas būtu samērīgi no gala patērētāju izmaksu viedokļa. Tā varētu būt sistēma, kurā tiek noteikts, cik un kādas jaunas AER jaudas ieviešamas katru gadu tā, lai OIK apjoms AER nepārsniegtu Baltijas valstu vidējo līmeni. Tā būtu iespējama AER attīstības kvantitatīva vērtēšana.
Izstrādājot nākotnes atbalsta mehānismu enerģijas ražošanai no AER, ir jābūt precīzi formulētai lietu būtībai un konkrētai, kā arī stabili nemainīgai likumdošanai. Ar AER saistītā likumdošana jāveido bez piesaistes gāzes cenai. Tāpat federācijas ieskatā nedrīkst pieļaut retroaktīvu valsts atbalsta grozīšanu. Tas bojā un padara nedrošu uzņēmējdarbības vidi. Jebkuras jaunas valsts iniciatīvas drīkst attiecināt tikai jauniem valsts atbalsta saņēmējiem. Līdz ar to ir valstiskā līmenī jāatzīst, ka Subsidētās elektroenerģijas nodoklis kā retroaktīvs instruments nav leģitīms.
LAEF arī iesaka sākt saprātīga jaunu AER jaudu ieviešanu līdz 2020.gadam saskaņā ar spēkā esošo 2009.gadā Ekonomikas ministrijas sagatavoto un valdības apstiprināto rīcības plānu.
Ievērojot visus piedāvātos risinājumus, LAEF aicina iekļaut nozares ekspertus darba grupās un diskusijās, kas ir saistītas ar Latvijas enerģētiskās neatkarības īstenošanu.
Rīga, 27.marts, NOZARE.LV.
Foto:Aerial Photography/Flickr
