Laikraksts: Apkures sezona daudzviet sāksies ar līdzīgiem vai zemākiem apkures tarifiem nekā pērn
AS "Latvijas gāze" nākamajiem mēnešiem prognozē nemainīgu gāzes cenu, tāpēc vismaz oktobrī un novembrī maksa par siltumenerģiju apdzīvotajās vietās, kur izmanto gāzi, nekāps. Rīgā salīdzinājumā ar 2014.gadu, apkures sezonai sākoties, siltumenerģija maksās par aptuveni 18% mazāk, Ogrē - par 21% mazāk, Ventspilī - par 2% mazāk, bet Lielvārdē - par 15% mazāk nekā pērn. Siguldā siltums no kopējā pilsētas siltumtīkla maksās tikpat, cik pērn septembrī, bet Smiltenē tas būs dārgāks par 15%.
Latvijas Siltuma uzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidente Ginta Cimdiņa uzsvērusi, ka pēdējos gados lielajās pilsētās daudz darīts centrālo siltumapgādes sistēmu sakārtošanā. Latvijas lielās pilsētas, tostarp Ventspils, Liepāja, Jelgava, lielā mērā siltumenerģijas ražošanā pārgāja no dabas gāzes vai cita fosilā kurināmā uz šķeldas kurināmo. Arī Salaspilī pēc biomasas projekta īstenošanas siltumenerģijas tarifi samazinājās. Rīgā un Daugavpilī pāreja uz biomasu kā kurināmo notiek lēnāk.
Vietējo energoresursu izmantošana apkurē rosina arī Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Nauda paliek Latvijā, cilvēkiem saglabājas un rodas jaunas darba vietas. SIA "Fortum Jelgava" nolīgto neatkarīgo konsultantu pētījumā redzams, ka šajā uzņēmumā vietējā kurināmā izmantošana ļauj uzlabot valsts ārējās tirdzniecības bilanci par 4 līdz 6 miljoniem eiro gadā.
"Patlaban baudām augļus, ko deva Eiropas Savienības strukturālo fondu naudas atbalsts siltumtrašu renovācijai un energoefektivitātes celšanai. Latvijas lielajās pilsētās strauju tarifa maiņu var izraisīt vien strauja kurināmā cenas maiņa," skaidrojusi Cimdiņa.
Lai arī dažviet tarifi ir krituši, no gāzes cenas atkarīgie patērētāji, visticamāk, nevar būt droši par stabilitāti. Šķelda patlaban maksā divarpus reizes lētāk nekā gāze. Turklāt tās izmantošanai nevajag tērēt arī CO2 emisijas kvotas. Nākamā gada budžeta veidošanas laikā valdības sociālie partneri piedāvāja celt siltumenerģijai PVN no 12% līdz 22%, vienlaikus mazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Finanšu ministrijā teic, ka patlaban ieceres celt PVN siltumenerģijas ražošanai nav.
LSUA neatbalsta PVN celšanu apkurei mājsaimniecībām, jo likme palielinātu arī parādus par siltumenerģiju. "Jūtīgiem patēriņa produktiem daudzās valstīs samazina PVN likmes. Latvijā, kur ir salīdzinoši auksta ziema, siltumenerģija ir pirmās nepieciešamības prece. Jau ilgu laiku lielai sabiedrības daļai ir novērojamas maksātspējas problēmas. Var siltumam piemērot pilno likmi, bet maznodrošinātajiem cilvēkiem dot atlaides, kuras kompensētu no likmes celšanas. Ir, protams, arī turīgāka sabiedrības daļa, kurai PVN celšana problēmas neradītu. Neatbildēts ir jautājums, kā šādu rīcību vērtētu Latvijas sabiedrība. Visticamāk, nebūtu pareizi diferencēt maksātspējīgos un maznodrošinātos cilvēkus ar nodokļu likmi," uzskata Cimdiņa.
LETA
Foto: Edijs Pālens/LETA
